Kas notiek pasaulē

Nevajag skaitīt aitas

Hronisks bezmiegs ir visā pasaulē izplatīta problēma, kas skar 10 procentus cilvēku, teikts žurnālā New Scientist. Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka Amerikas Savienotajās Valstīs vien valsts ekonomika gadā zaudē 35 miljardus dolāru, jo neizgulējušies cilvēki slimo un iekļūst nelaimes gadījumos. Kas tiem, kurus moka bezmiegs, var palīdzēt aizmigt? Oksfordas universitātē tika veikts pētījums, kura gaitā vienai daļai cilvēku, kas cieta no bezmiega, tika piedāvāts iztēloties kaut ko patīkamu un nomierinošu, piemēram, ūdenskritumu vai vietu, kur viņiem gribētos pavadīt atvaļinājumu. Otrai pētījuma dalībnieku grupai vajadzēja skaitīt aitas, bet cilvēki no trešās grupas varēja izdomāt paši savu līdzekli pret bezmiegu. Cilvēkiem, kas ietilpa otrajā un trešajā grupā, bija vajadzīgs nedaudz vairāk laika nekā parasti, lai aizmigtu, toties cilvēkiem no pirmās grupas izdevās iemigt vidēji 20 minūtes ātrāk nekā parasti. Elisona Hārvija, viena no pētījuma organizētājām, sacīja, ka aitu skaitīšana nav iedarbīgs paņēmiens, jo ”tā ir pārāk neinteresanta nodarbošanās, lai izstumtu no prāta raizes”.

 Meži ievāc ”ražu” no mākoņiem

Mitrie tropu meži, kas aug vairāk nekā 900 metru virs jūras līmeņa, iespējams, uzsūc ”no mākoņiem pat par 40 procentiem vairāk ūdens, nekā nonāk līdz zemei lietus veidā”, uzskata austrāliešu zinātnieki Pols Redels un Deivids Makdženets. Kā norāda Austrālijas Zinātniskās un rūpnieciskās pētniecības organizācija, ”vējš pastāvīgi dzenā pa mežu zemus mākoņus, dūmaku un miglu, kas kondensējas uz kokiem un no tiem notek vai nopil zemē”. Līdz ar to tropu upēs papildus ieplūst tūkstošiem kubikmetru ūdens. Taču, ”ja meži ir izcirsti, augsnē nonāk daudz mazāk mitruma”.

Nevienlīdzīgs patēriņš

Divdesmit procenti zemeslodes iedzīvotāju šobrīd patērē 86 procentus preču un pakalpojumu, kas pasaulē tiek piedāvāti, teikts ANO Iedzīvotāju fonda ziņojumā par pasaules iedzīvotāju stāvokli 2001. gadā (The State of World Population 2001). Ziņojumā norādīts, ka pastāv milzīga plaisa starp tiem, kas dzīvo rūpnieciski attīstītās valstīs, un tiem, kas dzīvo attīstības zemēs. Piemēram, ”bērns, kas piedzimst rūpnieciski attīstītā zemē, savas dzīves laikā patērēs vairāk preču un radīs lielāku piesārņojumu nekā 30—50 bērni, kas piedzimst attīstības zemēs. Patlaban rūpnieciski attīstītās zemes, kurās dzīvo piektā daļa pasaules iedzīvotāju, izsviež atmosfērā vairāk nekā pusi visas ogļskābās gāzes, bet zemes, kurās dzīvo pasaules iedzīvotāju nabadzīgākā piektdaļa, — tikai 3 procentus.” Turklāt, lai uzturētu cilvēku dzīves līmeni bagātajās zemēs, ir nepieciešami resursi no gandrīz četras reizes lielākas zemes vai jūras platības, nekā to prasa cilvēku dzīvesveids attīstības valstīs.

Atjautīgās vaboles

Zinātnieki nesen ir noskaidrojuši, kā Stenocara ģints vaboles iegūst dzeramo ūdeni Namiba tuksnesī, kas atrodas Āfrikas dienvidrietumos. Lai izdzīvotu tuksnesī, kur gada laikā nokrišņu daudzums parasti nepārsniedz vienu centimetru, vaboles iegūst dzeramo ūdeni no biezās miglas, kas nāk no Atlantijas okeāna un virzās uz zemes iekšieni. Kā stāstīts žurnālā Natural History, ”uz vaboļu mugurām ir izcilnīši”, kuru virsma mikroskopā ”atgādina reljefu ar kalniem un ielejām”. ”Kalni” piesaista ūdeni, turpretī ar vaska kārtiņu klātās ”ielejas” to atgrūž. ”Pagriezušās pret vēju, vaboles noliec savu ķermeni slīpi uz priekšu, lai uz izcilnīšiem varētu uzkrāties mitrums no miglas. Kad ūdens pile ir pietiekami smaga, tā noripo lejā uz kukaiņa muti,” rakstīts žurnālā.

Agrīnas anoreksijas pazīmes

”Vērojot bērnu ēšanas paradumus, vecāki var laikus pamanīt anoreksijas vai bulīmijas attīstības sākumu,” ziņo Londonas The Times. Ēšanas traucējumu asociācija ir izdevusi palīglīdzekli, kas ļauj vecākiem un bērnu kopējiem konstatēt ēšanas traucējumus, iekams tie ir kļuvuši pārāk nopietni. Pirmās brīdinošās pazīmes varētu būt tādas, ka bērns cītīgi sasmalcina ēdienu sīkos gabaliņos vai arī ēd ļoti lēnām, tā ka no viena kumosa līdz nākamajam var paiet pat piecas minūtes. Daži bērni, kam ir sākuši veidoties ēšanas traucējumi, liek lietā viltības, piemēram, valkā ļoti vaļīgas drēbes, zem kurām var paslēpt neapēsto ēdienu. Varbūt viņi prasa, lai fotogrāfijas, kurās viņi izskatās veselīgi un viņiem ir normāls svars, tiktu noliktas kaut kur tālāk. Pieminētajā palīglīdzeklī vecākiem ieteikts neignorēt šīs pazīmes un atklāti runāt par to, ko viņi ir ievērojuši.

Toksiskie termometri

”Dzīvsudrabs no viena vienīga termometra var saindēt ezeru 11 akru [4,5 hektāru] platībā, un saplīsušu termometru dēļ ASV katru gadu atkritumos nokļūst 17 tonnas dzīvsudraba,” rakstīts žurnālā National Geographic. Daļa no šī dzīvsudraba nonāk zivju organismā, un cilvēki, ēdot zivis, neviļus apēd metālu, kas var kaitīgi ietekmēt viņu nervu sistēmu. Dzīvsudraba termometri jau tagad ir aizliegti daudzās ASV pilsētās, piemēram, Bostonā, kur dažos veikalos dzīvsudrabu saturošus termometrus var apmainīt pret digitālajiem termometriem un citiem mazāk bīstamiem mērinstrumentiem.

Fiziskā slodze — ar mēru

”Ir ieteicams trīs reizes nedēļā kādas 30 minūtes vai stundu veltīt fiziskām nodarbībām, kas prasa izturību (skriet, braukt ar velosipēdu vai peldēt),” norādīts franču žurnālā L’Express. Tomēr, lai nenodarītu nopietnu kaitējumu savai veselībai, fiziskā slodze nedrīkst būt pārmērīga. Pārslodzes dēļ var sākties problēmas locītavās, tikt bojāti skrimšļi, noslīdēt diski, veidoties kaulu plīsumi, paaugstināties asinsspiediens, attīstīties gremošanas traucējumi, osteoporoze vai pat rasties infarkts. ”Francijā katru gadu fiziskās slodzes dēļ pēkšņā nāvē mirst 1500 sportisti, kas ir lieliskā formā,” teikts L’Express. Dr. Stefāns Kaskiā, kas ir sporta medicīnas speciālists Pitjē-Salpetrjēra slimnīcā Parīzē, dod šādu padomu daudzajiem ”svētdienas sportistiem”, kuriem sportošana mēdz beigties ar atveseļošanās kursu slimnīcā: fiziskajām nodarbībām jābūt regulārām, taču sirds un asinsvadu sistēmu nedrīkst noslogot vairāk nekā par 75 procentiem no tās maksimālajām iespējām.

Trifeles, koki un ķenguržurkas

Patlaban tiek uzskatīts, ka ķenguržurkas — reti sastopami, žurkām līdzīgi somaiņi — ir netieši sekmējušas dažu iespaidīgāko Austrālijas eikaliptu mežu pastāvēšanu, rakstīts Sidnejas izdevumā The Bulletin. Ķenguržurkas dzīvo Gipslendas mežos Viktorijas štatā. Vismaz 90 procentus šo somaiņu uztura veido trifeles, kas atrodamas turienes augsnē. Šīs sēnes augot izveido apvalkus ap apkārtējo koku saknēm, un biezais sēņotnes pavedienu tīkls ļauj kokiem uzsūkt no augsnes ūdeni un barības vielas. No kokiem sēnes saņem pretī cukurus, kas rodas fotosintēzes procesā. Kāda nozīme tajā visā ir ķenguržurkām? Kad šie dzīvnieki ir apēduši trifeles, kurām piemīt asa smaka, tie izplata nesagremotās sēņu sporas pa visu mežu ar saviem izkārnījumiem. Un tā trifeles, koki un ķenguržurkas dzīvo bez bēdu.

Kaitīgie trokšņi jūrā

”Aug bažas, ka okeāns ir kļuvis par zumošu, dūcošu un nedrošu vietu vaļiem, delfīniem un citiem jūras zīdītājiem,” raksta Londonas laikraksts The Independent. Speciālisti, kas mēģināja noskaidrot Bahamu salu krastos izskalotu sešu vaļu un delfīna nāves cēloni, konstatēja, ka dzīvnieki ir gājuši bojā spēcīgas smadzeņu asiņošanas dēļ, un pastāv aizdomas, ka to ir izraisījuši tuvumā esošu karakuģu hidrolokatori. Jūras zīdītājiem, kas uztver plašāku skaņu diapazonu nekā cilvēki, kaitē arī tirdzniecības kuģi, celtniecības darbi, kas tiek veikti jūrā netālu no krasta, motorlaivas un citi motorizēti ūdens transportlīdzekļi. ”Kad vaļi un delfīni ienirst, gaiss tiek izspiests no plaušām un nonāk to ķermeņa dobumos,” paskaidrots rakstā. ”Gaisa burbuļi var pastiprināt skaņas viļņus pat 25 reizes, tā ka dzīvniekiem tiek nodarīts.. plašs audu bojājums daudz zemāka skaņas līmeņa dēļ un lielākā jūras platībā, nekā agrāk tika uzskatīts par iespējamu.” Turklāt trokšņi okeānā apgrūtina sazināšanos, tāpēc vaļiem un delfīniem jārada spēcīgākas skaņas, paskaidro zinātnieks Dags Novāčeks. Līdz ar to viņiem ir grūtāk satikties un pāroties, un, ja viņi pārstāj dzirdēt, viņi vairs nespēj kontrolēt sava peldējuma virzienu, norāda zinātnieks.