Nepilnās ģimenes var saņemt atbalstu

”Kad bērni pārnāk mājās un apskauj mani, un saka man, ka viņi mani mīl, es jūtu, cik labi ir būt mātei.” (DORISA, KAS VIENA AUDZINA DIVUS BĒRNUS.)

VECĀKI, kas vieni audzina bērnus, var smelties uzmundrinājumu Bībeles vārdos: ”Bērni ir tā Kunga dāvana, un bērnu svētība mums ir Viņa atlīdzība.” (Psalms 127:3.) Ja bērni aug nepilnā ģimenē, tas nemazina viņu vērtību Dieva acīs. Mūsu Radītājs vēlas, lai arī nepilnās ģimenes veidotu sekmīgu dzīvi. Bībelē par viņu sacīts: ”Tas Kungs pasargā.. bāreņus un uztur atraitnes.” (Psalms 146:9, LB-65r.) Mātes un tēvi, kas audzina bērnus bez dzīvesbiedra atbalsta, var būt pilnīgi pārliecināti, ka Dievs vēlas viņiem palīdzēt.

Katram bērnam ir tiesības augt mīlestības pilnā vidē, kurā viņš var justies droši un mierīgi un kura sekmē viņa fizisko, emocionālo un garīgo attīstību. Vecāku pienākums un privilēģija ir veikt Dieva uzticēto uzdevumu — audzināt bērnus.

Daudzi vecāki, kas audzina bērnus vieni, ir pārliecinājušies, ka sekmīgi tikt galā ar vecāku pienākumiem viņiem palīdz regulāras lūgšanas, konsekventa turēšanās pie Bībeles principiem un pilnīga paļāvība uz Jehovu. Tas saskan ar 55. psalma 23. pantā izteikto pamudinājumu: ”Met savu nastu uz to Kungu, Viņš tevi uzturēs taisnu.”

Iespējams, laiku pa laikam vecvecāki, draudzes vecākie vai citi kristiešu draudzes locekļi, kam ir pieredze bērnu audzināšanā, var palīdzēt nepilnajām ģimenēm tikt galā ar grūtām situācijām. Mātēm un tēviem, kas vieni audzina bērnus, ļoti var noderēt tuvinieku un ticības biedru palīdzība, tomēr atbildību par bērnu audzināšanu Dievs ir uzticējis vecākiem. *

Daudziem vecākiem, kam vieniem pašiem ir bijis jātiek galā ar vecāku pienākumiem, ir izdevies  izaudzināt bērnus par krietniem, kārtīgiem un dievbijīgiem cilvēkiem. Atmostieties! korespondents intervēja vairākus no viņiem. Tālāk uzskaitīti daži principi, pie kuriem šie vecāki ir centušies turēties.

• Rūpīga mājsaimniecības plānošana. Vecāki, kam vieniem izdodas sekmīgi audzināt bērnus, cenšas labi organizēt visus darbus un saskaņot visu ģimenes locekļu darbību. Pareizai plānošanai un organizēšanai ir liela nozīme. Bībelē teikts: ”Cītīga cilvēka nodomi piepildīti sagādā pārpilnību.” (Salamana Pamācības 21:5.)

• Pašaizliedzība. Šādiem vecākiem ģimene ir vienā no pirmajām vietām. Viņi pirmām kārtām domā nevis par savām, bet par bērnu vajadzībām. (1. Timotejam 5:8.)

• Līdzsvarotība. Sekmīgi vecāki neizturas pret problēmām vieglprātīgi, nedz arī tās pārspīlē — viņi meklē risinājumus. Viņi cenšas pārvarēt grūtības bez sevis žēlošanas un rūgtuma.

• Laba domu apmaiņa. Šādi vecāki cenšas uzturēt ģimenē brīvu domu apmaiņu. Viņi mudina bērnus ģimenes lokā skaidri un atklāti izteikt savas domas un jūtas. Kāds tēvs, kas audzina bērnus bez sievas, par saviem bērniem saka: ”Es izmantoju ikkatru izdevību parunāties ar viņiem. Kad mēs gatavojam pusdienas, tie ir mūsu ”omulīgie brīži”. Tad viņi ļoti atklāti stāsta man visu, kas uz sirds.”

• Rūpes par sevi. Lai gan nepilnajās ģimenēs vecākiem ir ļoti maz laika, viņiem ir svarīgi apzināties, ka ir jārūpējas arī pašiem par savām garīgajām, emocionālajām un fiziskajām vajadzībām. Etela, šķirtene ar diviem bērniem, stāsta: ”Es cenšos atlicināt nedaudz laika arī pati sev. Piemēram, kad mana draudzene pasniedz bērniem mūzikas stundas, man ir apmēram stunda brīva laika. Es apsēžos un atstāju televizoru neieslēgtu.”

• Pozitīva attieksme. Vecāki, kas sekmīgi audzina bērnus nepilnajās ģimenēs, saglabā pozitīvu attieksmi pret vecāku pienākumiem un pret dzīvi kopumā. Viņi pūlas saskatīt gaišās puses arī sarežģītās situācijās. Kāda māte saka: ”Esmu nonākusi pie secinājuma, ka audzināt bērnus vienai — tas tomēr nav tikai kaut kas pilnīgi negatīvs.”

Nepilnas ģimenes, kuru dzīve ir sekmīga

Daudzu nepilno ģimeņu piemērs apstiprina, ka šo principu ievērošana nes labus augļus. Piemēram, pirmajā rakstā pieminētā Glorija, šķirtene, kas dzīvo Anglijā, viena ir uzaudzinājusi divus dēlus un meitu, vienlaikus strādādama algotu darbu. Visi trīs bērni, kas tagad ir jau pieauguši, ir  kļuvuši par pilnas slodzes kristīgajiem kalpotājiem un veltījuši savu dzīvi tam, lai mācītu cilvēkiem Bībeli. Kad Glorijai jautāja, kā viņai ir izdevies tikt galā ar mātes pienākumiem, viņa teica: ”Pirmām kārtām bija jārūpējas par to, lai mums būtu regulāras un interesantas ģimenes Bībeles studijas. Es gribēju, lai mani bērni būtu laimīgi, mierīgi un priecīgi un lai viņi neiekļūtu nelaimē. Es sameklēju darbu nakts maiņā. Mans mērķis bija pavadīt laiku kopā ar bērniem cik vien bieži iespējams. Pirms es devos uz darbu, mēs kopā lūdzām Dievu un es noliku viņus gulēt. Kamēr es biju darbā, pie bērniem palika mana tante.”

Kā Glorija ieaudzināja bērnos pareizu vērtību izpratni? Viņa stāsta: ”Mans galvenais mērķis bija gādāt, lai garīgās intereses vienmēr būtu pirmajā vietā. Mums nebija daudz naudas, un es ļoti atklāti runāju par to ar saviem bērniem. Visu, ko es prasīju no viņiem, es darīju arī pati, un viņi bija ļoti atsaucīgi.” Par saviem centieniem uzturēt ģimenē ciešas un tuvas attiecības Glorija saka: ”Svarīgākais bija strādāt un atpūsties kopā. Neviens nenorobežojās no citiem, nenoslēdzās viens pats savā istabā. Mēs kopā gatavojām ēst, kopā uzkopām un rotājām māju. Mēs vienmēr centāmies līdzsvarot darbu ar atpūtu.”

Arī Karolīna, kas viena audzina savu dēlu Džozefu, ir apmierināta ar to, kāds aug viņas zēns. Kas viņai palīdz tikt galā ar saviem pienākumiem? ”Pirms gulētiešanas mēs kopā lasām Bībeli,” viņa stāsta, ”un pēc tam es uzdodu dēlam jautājumus par to, ko viņš ir uzzinājis. Mēs arī izraugāmies atsevišķus fragmentus no bībeliskajām publikācijām un apspriežam tos, pārrunājot, kā mēs varam izmantot savā dzīvē to, kas tur teikts. Tas Džozefam palīdz, ja viņam rodas problēmas, piemēram, citi bērni skolā viņu kaitina.” Karolīna atzīst, ka viņas dzīve nav viegla, tomēr viņa nejūtas vientuļa. Viņa saka: ”Mana dzīve ir nemitīga cīņa, bet es jūtu, ka Jehova man palīdz. Turklāt es saņemu lielu uzmundrinājumu no kristiešu draudzes.”

Tūkstošiem vecāku, kas audzina savus bērnus vieni, tāpat kā Glorija un Karolīna ir spējuši izveidot savu ģimenes dzīvi sekmīgu. Viņu piemērs apstiprina, ka mūsdienās vecāki var balstīties uz laika pārbaudi izturējušajiem Bībeles principiem, lai izaudzinātu krietnus, garīgi stiprus bērnus. (Salamana Pamācības 22:6.) Nepilnās ģimenes nav lemtas neveiksmei. Grūtības, kas šādām ģimenēm jāpārvar, rada daudz izdevību attīstīt savas spējas un mācīties būt nesavtīgiem. Tiem, kam jāaudzina savi bērni vieniem, visvairāk var palīdzēt pilnīga paļāvība uz Dievu un pārliecība, ka viņš ir gatavs sniegt atbalstu. (Psalms 121:1—3.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēli 11. lpp.]

Ģimenes Bībeles studijas palīdzēja Glorijas trīs bērniem kļūt par pilnas slodzes kristīgajiem kalpotājiem. Attēlā redzams, kā viņa ar diviem no bērniem aplūko fotogrāfiju un vēstuli, ko atsūtījis vecākais dēls, kurš tagad kalpo par misionāru

[Attēli 12. lpp.]

Karolīna ar savu dēlu Džozefu