No mūsu lasītājiem

Drošība darbavietā Paldies jums par rakstu sēriju ”Cik droši jūs varat justies savā darbavietā?”. (2002. gada 22. februāris.) Tieši iepriekšējā dienā, pirms es izlasīju šos rakstus, man darbavietā izveidojās ārkārtīgi saspīlēta situācija. Manuprāt, vislabākais padoms šādās reizēs, kā jau bija ieteikts jūsu rakstā, ir reaģēt miermīlīgi. Tāpat es arī piekrītu jūsu teiktajam par strādāšanu agri no rītiem un vēlu vakarā. Burtiski pirms pāris dienām mani centās pārliecināt, lai es piekrītu šādam darbam, bet es atteicos. Kad izlasīju šo žurnālu, es biju ļoti priecīga par savu lēmumu.

M. H., Japāna

Jauniešu jautājumi Es tikko beidzu lasīt rakstu ”Ja nu es satieku kādu no skolas?”, kas bija ievietots rubrikā ”Jauniešu jautājumi”. (2002. gada 22. februāris.) Būdams vidusskolnieks un pilnas slodzes sludinātājs, ne reizi vien es esmu juties tāpat kā šajā rakstā minētais Saimons. Arī es esmu cerējis, ka sludināšanā negadīsies satikt kādu no skolas. Šis lieliskais raksts man bija atgādinājums no Jehovas, un es esmu viņam par to pateicīgs.

S. S., Amerikas Savienotās Valstis

Man ir 14 gadi, un es baidījos, ka savā sludināšanas teritorijā satikšu kādu no skolasbiedriem. Ir mierinoši zināt, ka Jehova man palīdz, kad es sludinu pa mājām. Šis raksts mani stiprināja.

M. L., Itālija

Košļājamā gumija Paldies par rakstu ”Košļājamā gumija — produkts ar senu vēsturi”. (2002. gada 22. februāris.) Man patīk košļāt košļājamo gumiju, bet gandrīz vienmēr man gadās to norīt. Šajā rakstā es izlasīju brīdinājumu, ka košļājamo gumiju nedrīkst norīt. Es ņemšu vērā jūsu padomu.

K. B., Taizeme

Masaji Liels jums paldies par rakstu ”Masaji — savdabīga un spilgta tauta”. (2002. gada 22. februāris.) Jau kopš bērnības es sapņoju par ceļojumu uz Keniju. Es esmu rūpīgi pētījusi masaju paražas un tradīcijas, bet es nevarēju iedomāties, ka viņu vidū ir arī Jehovas liecinieki. Tagad es esmu kļuvusi par pilnas slodzes sludinātāju un ceru, ka reiz pienāks diena, kad es apmeklēšu Kenijā kādu kongresu. Lūdzu, turpiniet publicēt rakstus par Āfriku.

J. H., Japāna

Delfīni Es esmu 14 gadus veca, un es gribētu jums no sirds pateikties par rakstu ”Pie delfīniem uz Jaunzēlandes krastiem”. (2002. gada 8. janvāris.) Šis raksts mani dziļi aizkustināja. Tajā bija aizraujoša informācija, un tas lika pārdomāt, cik varenam jābūt Jehovas spēkam, lai radītu šādus brīnišķīgus, gudrus radījumus. Tā kā delfīni ir mani mīļākie dzīvnieki, es gaidu, kad varēšu tos labāk iepazīt Dieva jaunajā pasaulē.

A. K., Austrālija

Man ir 15 gadi, un man ļoti patīk dzīvnieki. It īpaši mani interesē delfīni, kas spēj tik skaisti peldēt. Izlasījusi šo rakstu, es jutos pateicīga Dievam Jehovam. Es gribētu rūpēties par dabu un dzīvniekiem, ko viņš ir radījis.

A. N., Japāna

Redakcijas atbildes Es gribētu jūs uzslavēt par atbildēm uz lasītāju vēstulēm, kuras jūs laiku pa laikam publicējat rubrikā ”No mūsu lasītājiem”. Mūsu vietējā laikraksta redaktors ir pazīstams ar savām asajām, rupjajām un sarkastiskajām piezīmēm, kuras viņš velta cilvēkiem, kas ir atrakstījuši redakcijai, — tā viņš rīkojas pat tad, kad laikrakstā bijusi nepareiza informācija. Patīkami redzēt, ka Atmostieties! redakcijas atbildes liecina, ka jūs augstu vērtējat savu žurnālu, kā arī cienāt lasītāju.

K. V., Amerikas Savienotās Valstis