Cepelīni — iespaidīgie debesu milži

 ”MANS tēvs bija cepelīna radiooperators, un viņam prieku sagādāja ikkatrs šī darba mirklis,” žurnāla Atmostieties! korespondentam pastāstīja Ingeborga Valdorfa. Patiesi, 20. gadsimta sākumā šie milzīgie gaisakuģi raisīja cilvēku apbrīnu visā pasaulē. Kur vien tie parādījās, tie visur radīja sensāciju.

Milzīgo gaisakuģu laikmets aptvēra 20. gadsimta sākumu. Tie piesaistīja pasaules uzmanību ar saviem iespaidīgajiem sasniegumiem, taču tie pieredzēja arī tikpat iespaidīgas katastrofas. Kad 1937. gadā ASV, Ņūdžersijas štatā, netālu no Leikhērstas katastrofu cieta cepelīns Hindenburg, milzīgo gaisakuģu laikmets negaidīti beidzās. Tomēr šim laikmetam ir ļoti saistoša vēsture.

No gaisa baloniem līdz dirižabļiem

Izgudrotāji gadsimtiem ilgi centās atrast veidu, kas ļautu cilvēkam lidot. Astoņpadsmitajā gadsimtā francūži Žozefs Mišels un Žaks Etjēns Mongolfjē, ievērojuši, ka dūmi allaž ceļas augšup, nosprieda, ka dūmiem piemīt kāda noteikta īpašība, ko varētu izmantot, lai dotu cilvēkiem iespēju pacelties gaisā. No papīra un auduma viņi izveidoja lielu maisu, ko paturēja virs uguns tā, lai maisā ieplūstu dūmi. Ciema iedzīvotāji, kas bija sapulcējušies vērot eksperimentu, ar pārsteigumu nolūkojās, kā maiss pacēlās debesīs. Tā 1783. gada jūnijā brāļi Mongolfjē izgudroja ar sakarsētu gaisu pildītu balonu. Pēc pieciem mēnešiem ar Mongolfjē gaisa balonu pirmoreiz lidoja cilvēks.

Taču gaisa baloniem piemita kāds trūkums — tie kustējās līdz ar vēju un tos nebija iespējams vadīt kādā noteiktā virzienā. Lai lidojumu padarītu vadāmu, bija jāizmanto dzinējspēks. Francūzis Anrī Žifārs bija pirmais, kas uzbūvēja lidaparātu, kurš ne tikai spēja pacelties gaisā, bet arī bija vadāms. 1852. gadā viņš veica lidojumu ar gaisakuģi, kam bija tvaika dzinējs. Lai viņa lidaparāts paceltos gaisā, Žifārs tajā izmantoja nevis sakarsētu gaisu, bet gan ūdeņradi — gāzi, kas ir vieglāka par gaisu. Tā kā Žifāra izveidotais transportlīdzeklis bija vadāms, to nosauca par dirižabli (franču dirigeable — ’vadāms’).

Aptuveni desmit gadus vēlāk kāds vācu armijas virsnieks ieradās Ziemeļamerikā, lai pavērotu pilsoņu kara norisi, kurā abas karojošās puses izmantoja gaisa balonus ienaidnieka pozīciju izlūkošanai. Viņa pirmais lidojums ar gaisa balonu augstu pār Misisipi upi virsnieku tik dziļi iespaidoja, ka savu turpmāko dzīvi viņš veltīja gaisakuģiem, un vēlāk pat viņa vārds cilvēku apziņā sāka saistīties ar tiem. Šis virsnieks bija grāfs Ferdinands fon Cepelīns.

Grāfa Cepelīna milzīgie gaisakuģi

Ir ziņas, ka Cepelīna rīcībā nonāca alumīnija karkasa dirižabļa plāns, ko Horvātijā bija izstrādājis izgudrotājs Dāvids Švarcs. Cepelīnu aizrāva ideja par gaisakuģi, kas būtu pietiekami liels, lai ar to pārvadātu lielu skaitu pasažieru vai smagas kravas. Viņa dirižabļiem, kas vēlāk kļuva pazīstami kā cepelīni, bija raksturīgi milzīgi izmēri un cigārveida forma — tos veidoja metāla karkass, kas no ārpuses bija pārklāts ar audeklu. * Karkasā vai zem tā bija kabīne jeb gondola, kurā atradās ekipāža. Pasažieru vietas bija vai nu gondolā, vai arī dirižabļa iekšienē. Gaisakuģa pacelšanos gaisā nodrošināja ūdeņradis, kas atradās daudzos nodalījumos — maisos ar gāzi — karkasa iekšienē. Kustību uz priekšu nodrošināja pie karkasa  piemontētie dzinēji, kas darbināja propellerus. Kamēr grāfs Cepelīns eksperimentēja ar dirižabļiem, viņš tika uzskatīts par pārgalvīgu savādnieku. Taču pienāca diena, kad grāfs sasniedza iecerēto.

Grāfs Cepelīns atvaļinājās no dienesta armijā un pievērsās dirižabļu konstruēšanai un būvei. Viņa pirmais uzbūvētais cepelīns veica savu pirmo lidojumu 1900. gada jūlijā Vācijā, netālu no Frīdrihshāfenes. Kad cilindrveidīgais, aptuveni 127 metrus garais lidaparāts 18 minūtes lidoja pār Konstancas ezeru, tā krastos sastājās ļaužu pūļi. Tika nodibināta dirižabļbūves sabiedrība Luftschiffbau Zeppelin GmbH, un pirmajam cepelīnam sekoja citi. Nu grāfs vairs nebija savādnieks, bet gan vīrs ar pasaules slavu. Ķeizars viņu pat nosauca par 20. gadsimta izcilāko vācieti.

Pirmais pasažieru gaisa pārvadājumu dienests pasaulē

Grāfs Cepelīns uzskatīja, ka viņa milzīgie gaisakuģi var nodrošināt Vācijas pārākumu gaisa telpā. Pirmā pasaules kara laikā Vācijas bruņotie spēki izmantoja cepelīnus ienaidnieka teritoriju izlūkošanai un pat bombardēšanai. Pats postošākais gaisa uzbrukums šajā karā tika īstenots no cepelīna, kas lidoja pār Londonu.

Tomēr civilo dirižabļu entuziasti saskatīja iespējas, kādas varētu pavērt pasažieru gaisa pārvadājumu dienesta izveidošana. Tāpēc 1909. gadā tika nodibināta Deutsche Luftschiffahrts-Aktien-Gesellschaft (Vācijas gaisakuģu transporta akciju sabiedrība), kas bija pasaulē pirmais pasažieru gaisa pārvadājumu dienests. Vēlāk šis dienests paplašināja savu darbību ārpus Eiropas robežām. Cepelīni Graf Zeppelin un Hindenburg veica lidojumus no Vācijas uz Brazīlijas pilsētu Riodežaneiro un uz ASV pilsētu Leikhērstu un atpakaļ.

Cepelīnu drudzis pārņēma Amerikas Savienotās Valstis. Kad 1928. gadā notika Graf Zeppelin pirmais lidojums pāri Atlantijas okeānam no Frīdrihshāfenes uz ASV austrumu piekrasti — lidojums, kura laikā cepelīns guva bojājumus —, prezidents Kūlidžs, kas arī sekoja līdzi šim notikumam, skriešus devās ārā no Baltā nama mauriņā, lai paskatītos uz milzeni, kurš tobrīd slīdēja debesīs. Ņujorkiešu entuziasmam nebija robežu, pilsēta godināja cepelīna komandu ar svētku parādi.

Uz cepelīna Hindenburg klāja

Ceļošana ar cepelīnu ļoti atšķīrās no lidojuma ar mūsdienu lidmašīnām. Iedomājieties, ka jūs atrodaties uz cepelīna Hindenburg klāja. Šis gaisakuģis bija trīs reizes lielāks par mūsdienu aviolaineri un tik augsts kā 13 stāvu ēka. Jums tiktu ierādīta nevis sēdvieta, bet gan vesela kajīte, kurā atrodas gulta un viss nepieciešamais, lai jūs varētu nomazgāties. Cepelīnam paceļoties, jums nebūtu jāapsēžas savā vietā un jāpiesprādzē drošības josta. Jūs varētu palikt savā kajītē vai arī pastaigāties pa atpūtas telpu vai gaiteni, raugoties ārā pa logiem, kas lidojuma laikā varēja būt pat atvērti. Visas šīs pasažieriem domātās telpas atradās milzīgā cepelīna iekšienē.

Kā teikts grāmatā Hindenburg—An Illustrated History, ēdamzālē pie balti klātiem galdiem, uz kuriem bija sudraba galda piederumi un porcelāna trauki, maltītes varēja ieturēt 50 pasažieri. Parasti vienā lidojumā pāri Atlantijas okeānam virtuves personāls izlietoja 200 kilogramus liellopu un putnu gaļas, 800 olas un 100 kilogramus sviesta. Maltītes tika gatavotas virtuves telpā, kas bija apgādāta ar elektrisko plīti un cepeškrāsnīm, ledus pagatavojamo mašīnu un ledusskapi. Atpūtas telpu, kur stjuarte aprūpēja pasažierus, greznoja neliels flīģelis.

Dirižablis Hindenburg tika uzbūvēts ērtai, nevis ātrai ceļošanai. 1936. gadā šis gaisakuģis veica  savu ātrāko lidojumu pāri Ziemeļatlantijai — lidojot 200 metru augstumā ar vidējo ātrumu gandrīz 130 kilometri stundā, tas veica visu ceļu nepilnās 43 stundās. Parasti lidojums bija ļoti mierīgs. Reiz kāda pasažiere, Leikhērstā uzkāpjot uz cepelīna klāja, jutās tik nogurusi, ka palika savā kajītē guļam. Pēc kāda laika viņa pasauca stjuartu un uzstājīgi prasīja, kad tad gaisakuģis beidzot pacelsies gaisā. Stjuarts pārsteigts paskaidroja, ka viņi atrodas gaisā jau vairāk nekā divas stundas. ”Es jums neticu,” dāma atcirta. Viņa noticēja stjuarta teiktajam tikai tad, kad bija devusies uz atpūtas telpu un palūkojusies pa logu, kur vairāku simtu pēdu zemāk vīdēja Jaunanglijas krasti.

Pats slavenākais gaisakuģis, kāds jebkad ir lidojis

Cepelīnu laikmets sasniedza savu kulmināciju 1929. gadā, kad Graf Zeppelin veica lidojumu apkārt pasaulei. Oficiālā starta vieta bija Leikhērsta, un cepelīns aplidoja apkārt pasaulei no rietumiem uz austrumiem 21 dienā, nolaižoties Frīdrihshāfenē, Tokijā, kur to sagaidīt bija sapulcējies ceturtdaļmiljons cilvēku, kā arī Sanfrancisko un Losandželosā. Divus gadus vēlāk Graf Zeppelin vēlreiz paveica ko īpašu — notika lidojums uz Arktiku, kur cepelīnam bija paredzēts satikties ar Krievijas ledlauzi. Grāmatā Hindenburg—An Illustrated History rakstīts: ”Graf Zeppelin tajā laikā bija iemantojis gandrīz vai neizskaidrojamu slavu. Kur vien tas parādījās, tas visur izraisīja sensāciju. Var diezgan droši apgalvot, ka vēstures gaitā neviens gaisakuģis, to vidū arī lidmašīna Concorde, nav izpelnījies lielāku ievērību.”

Arī citas valstis cietās sistēmas dirižabļiem paredzēja dižu nākotni. Lielbritānija plānoja izveidot šo sidrabaino milžu floti, lai savienotu savas impērijas tālos nostūrus, veicot regulārus lidojumus uz Indiju un Austrāliju. ASV Shenandoah bija pirmais cietās sistēmas dirižablis, kura pacelšanos nodrošināja nevis viegli uzliesmojošais ūdeņradis, bet gan hēlijs. Cepelīni Akron un Macon spēja lidojumā palaist un uzņemt atpakaļ nelielas lidmašīnas, kas tika turētas gaisakuģa iekšienē. Macon bija apgādāts ar radionavigācijas iekārtu, un tas šim gaisakuģim ļāva kļūt par pirmo efektīvo lidmašīnu bāzeskuģi pasaulē.

Iespaidīgas katastrofas

”Manam tēvam patiešām ļoti patika lidot,” sacīja raksta sākumā pieminētā Ingeborga Valdorfa. ”Tomēr viņš visu laiku apzinājās arī risku.”  Ingeborgas Valdorfas tēvs lidoja Pirmā pasaules kara laikā, taču pat miera laikā lidošana ar cepelīniem, par spīti visiem ievērojamajiem sasniegumiem, bija bīstama. Kāpēc tā?

Viens no cepelīnu lielākajiem ienaidniekiem bija laika apstākļi. No pirmajiem 24 grāfa Cepelīna un viņa sabiedrības uzbūvētajiem gaisakuģiem 8 piedzīvoja avārijas sliktu laika apstākļu dēļ. 1925. gadā ASV dirižabli Shenandoah lidojuma laikā saplosīja vētra. Divas nākamās sliktu laika apstākļu izraisītās dirižabļu katastrofas — 1933. gadā cieta Akron un nepilnus divus gadus vēlāk Macon — iezvanīja Amerikas milzīgo dirižabļu ēras beigas.

Britu cerības saistījās ar diržabli R 101. 1930. gadā savā pirmajā lidojumā no Lielbritānijas uz Indiju R 101 netika tālāk par Franciju, kur to pārsteidza slikti laika apstākļi un tas cieta avāriju. Kā bija rakstīts iepriekšminētajā grāmatā par dirižabļu vēsturi, ”neviena katastrofa kopš Titānika bojāejas laikiem 1912. gadā nebija tik ļoti satriekusi Lielbritānijas iedzīvotājus”. Cietās sistēmas dirižabļu uzplaukuma periodam arī Lielbritānijā bija pienācis gals.

Tomēr Vācijā cepelīnu industrija joprojām baudīja lielu uzticību. Taču tad notika katastrofa, kas satricināja visu pasauli. 1937. gada maijā cepelīns Hindenburg, lidojot no Frankfurtes uz Ņūdžersiju, veica nosēšanās manevru Leikhērstas jūras spēku aviobāzē. Pēkšņi virs cepelīna ārējā apvalka, netālu no tā astes, parādījās neliela liesmiņa, kas strauji vērsās plašumā. Ūdeņradis, kas atradās maisos ar gāzi, vienā mirklī cepelīnu pārvērta ugunīgā peklē. Bojā gāja trīsdesmit seši cilvēki.

Pirmo reizi bija gadījies, ka katastrofas brīdī bija klāt un to filmēja ziņu operatori. Kinohronika par 34 sekundēs notikušo nelaimi — tik daudz laika pagāja no brīža, kad parādījās pirmā liesma, līdz brīdim, kad milzīgais gaisakuģis nogāzās zemē, — tika rādīta visā pasaulē. Visi varēja dzirdēt diktora satraukumā aizžņaugto balsi: ”Tas deg, tas ir vienās liesmās.. [..] Nabaga cilvēce, nabaga pasažieri!” Milzīgo gaisakuģu ēra ilga vairāk nekā 30 gadus, taču savā ziņā var teikt, ka tā beidzās 34 sekundēs.

Cepelīnu jaunā paaudze

Frīdrihshāfene nav zaudējusi mīlestību pret cepelīniem. Cepelīnu muzejs saviem apmeklētājiem ļauj nokļūt pagātnē, dāvājot iespēju kāpt uz cepelīna Hindenburg atjaunotās daļas klāja. Kāds no muzeja gidiem, kas 1936. gadā Berlīnes olimpisko spēļu laikā bija redzējis īsto Hindenburg, sacīja žurnālam Atmostieties!: ”Nav iespējams izteikt, kādas jūtas pārņem, redzot cepelīnu. Tas ir neaprakstāmi.”

Mūsdienās, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, top jauna cepelīnu paaudze. Jaunie cepelīni, kas ir mazāki par saviem milzīgajiem priekšgājējiem, ir radīti ”izmeklētam, mierīgam un videi draudzīgam tūrismam”. Vai jaunie cepelīni būs tikpat nozīmīgi kā to senči, iespaidīgie debesu milži? To rādīs laiks.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 10. lpp.]

Grāfs Ferdinands fon Cepelīns

[Norāde par autortiesībām]

Fotoattēli 10. lappusē: Archiv der Luftschiffbau Zeppelin GmbH

[Attēli 11. lpp.]

Boeing 747

Hindenburg

Titāniks

[Attēli 12., 13. lpp.]

No kreisās uz labo: ”Graf Zeppelin” lidojumā virs Filadelfijas; vadības telpa; atpūtas telpa

[Norāde par autortiesībām]

Archiv der Luftschiffbau Zeppelin GmbH

[Attēli 14. lpp.]

Cepelīna ”Hindenburg” katastrofa 1937. gadā pie Leikhērstas negaidīti iezīmēja milzīgo gaisakuģu laikmeta beigas

[Norāde par autortiesībām]

Fotoattēli: Brown Brothers