No mūsu lasītājiem

Skolotāji Nu jau četrus gadus es strādāju pamatskolā par skolotāju, tāpēc es ar lielu prieku izlasīju rakstu sēriju ”Ko gan mēs iesāktu bez skolotājiem?” (2002. gada 8. marts). Viena uztraucoša tendence, ko esmu pamanījusi, ir tā, ka bērni nesaprot, kas ir labs un kas slikts. Skolotājiem grūtības sagādā arī tas, ka bērni jau pilnībā apzinās savas tiesības, pirms vēl viņi sāk apzināties savus pienākumus. Tomēr skolotāja profesija dod gandarījumu, it īpaši, ja skolēni ir ieinteresēti mācībās un gūst sekmes.

Dž. K., Amerikas Savienotās Valstis

Paldies jums par šiem rakstiem. Tie man palīdzēja saprast, cik ļoti skolotāji uzupurējas mūsu labā, kaut arī mēs bieži vien neatbildam viņiem ar to pašu.

S. M., Itālija

Man ir astoņi gadi. Jūsu raksti par skolotājiem man palīdzēja saprast, ka skolotāji mīl skolēnus. Viņiem patīk mācīt bērnus pat tad, kad tas ir grūti. Es savai skolotājai uzrakstīju pateicības vēstulīti. Mēs ar manu četrgadīgo māsu mācāmies, kā stāstīt cilvēkiem par Jehovu — pat ja tas reizēm ir grūti —, jo mēs mīlam cilvēkus.

T. M., Amerikas Savienotās Valstis

Četrus gadus pēc tam, kad es biju atstājusi skolotājas darbu, kāda skolniece man uzrakstīja vēstuli, kurā viņa pateicās par tām reizēm, kad biju viņai palīdzējusi. Vēstulei bija pievienota grāmatzīme, ko viņa pati bija pagatavojusi. Jūs pat iedomāties nevarat, cik priecīga es jutos, saņemot šo vēstuli!

A. R., Slovēnija

Mani bērni mācās skolā, un es iedevu šo žurnālu viņu skolas direktoram un divām skolotājām. Kad bija pagājušas divas dienas, es devos uzzināt direktora un skolotāju viedokli. Viņi palūdza vēl 20 žurnāla eksemplārus spāņu un angļu valodā, jo gribēja tos iedot skolēnu vecākiem.

M. M., Amerikas Savienotās Valstis

Pagājušo gadu es četrus mēnešus strādāju par skolotāju kādā pamatskolā. Skolotāji, ar kuriem kopā es strādāju, sacīja, ka pateicības trūkums no skolēnu vecāku puses apgrūtina viņu darbu. Tāpēc es patiešām priecājos, ka šajos rakstos bija augstu novērtēts pašaizliedzīgu skolotāju darbs. Kad noteiktais darba laiks bija pagājis, es no saviem skolēniem saņēmu daudzas pateicības vēstules. Visas šīs vēstules man ir ļoti dārgas!

S. I., Japāna

Gaisa baloni Es jums ļoti pateicos par brīnišķīgo rakstu ”Vienā solī ar vēju” (2002. gada 8. marts). Es jau sen sapņoju par iespēju lidot ar gaisa balonu, taču pagaidām man vēl nav izdevies šo sapni īstenot. Jūsu raksts man bija zināma kompensācija, jo, to lasot, es jutos tā, it kā pati piedalītos lidojumā! Es patiešām varēju ”sajust”, kā grozs atraujas no zemes un lēni šūpojas gaisā. Pasaule no augšas izskatās tik maza, tomēr gan Zeme, gan cilvēce ir svarīgas Jehovas acīs.

Z. A., Vācija

Vainas apziņa Raksts ”Vai cilvēkiem vajadzīga vainas apziņa?” (2002. gada 8. marts), kas bija publicēts rubrikā ”Bībeles viedoklis”, man bija patiešām noderīgs. Tā kā es pārāk daudz gaidīju no savas partneres pionieru kalpošanā, es jutu, ka attiecībās ar viņu man ir grūti kontrolēt savas emocijas. Taču šajā rakstā bija uzsvērts, ka, nemitīgi liekot citiem justies vainīgiem par to, ka viņi kaut ko nedara mums pa prātam, mēs parādām mīlestības trūkumu un galu galā panākam pretēju efektu. Esmu priecīga, ka varēju labot savu attieksmi. Lūdzu, arī turpmāk māciet mums, kāds ir Jehovas viedoklis dažādos jautājumos.

K. K., Japāna

[Norāde par attēla autortiesībām 30. lpp.]

Map used with permission, © RMC, www.randmcnally.com