Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Vai man vajag mobilo telefonu?

Vai man vajag mobilo telefonu?

Jauniešu jautājumi

Vai man vajag mobilo telefonu?

”Ja man nav līdzi mobilā telefona, es jūtos aizkaitināta un nedroša.” (Akiko *)

MOBILIE telefoni kļūst aizvien populārāki. Tie ir ērti, jo jebkurā laikā un vietā mēs varam sazvanīt savus draugus un vecākus vai arī viņi var sazvanīt mūs. Daudzi tālruņu modeļi ļauj sūtīt un saņemt īsziņas, un, kā teikts Londonas laikrakstā The Times, tas ir ”modernākais veids, kā jaunieši apmierina savu vajadzību pēc domu apmaiņas”. Ar mobilā telefona palīdzību var pat pieslēgties internetam un izmantot tā piedāvātās iespējas — ielūkoties Web lappusēs un lietot e-pastu.

Vienalga, vai tev jau ir mobilais telefons vai tu domā par tā iegādi, ir labi atcerēties teicienu, ka katrai medaļai ir divas puses. Mobilajam telefonam ir savas priekšrocības, taču ir labi pievērst uzmanību medaļas otrai pusei, jo arī tad, ja tu nolemsi iegādāties mobilo tālruni, zināšanas par tā iespējamiem mīnusiem palīdzēs tev to lietot ar apdomu.

”Aprēķiniet izdevumus”

Jēzus reiz minēja kādu saprātīgu principu: pirms svarīga darba uzsākšanas ir jāaprēķina izdevumi jeb jāpadomā, ko tas no mums prasīs. (Lūkas 14:28.) Vai šo principu var attiecināt arī uz mobilā tālruņa iegādi? Katrā ziņā. Tiesa, tagad mobilo telefonu ir iespējams iegādāties par ļoti zemu maksu vai pat par velti. Taču, kā ir konstatējusi kāda 17 gadus veca meitene, vārdā Henna, ”telefona rēķins var būt pārsteidzoši liels”. Tāpat jāņem vērā, ka mobilā telefona īpašniekiem nemitīgi tiek piedāvāti jauni pakalpojumi un dārgāki tālruņa modeļi. Piemēram, Hirosi atzīst: ”Es strādāju pusslodzes darbā un krāju naudu, lai katru gadu varētu nopirkt jaunāku modeli.” Līdzīgi rīkojas daudzi jaunieši. *

Pat ja vecāki piekrīt samaksāt telefona rēķinu, mums ir jādomā par to, cik daudz mēs lietojam telefonu. Kāds kristiešu kalpotājs, kas apmeklē draudzes Japānā, stāsta: ”Dažas mātes sāk papildus strādāt pusslodzes darbā tikai tāpēc, lai varētu samaksāt savu bērnu mobilā telefona rēķinus, kaut gan bērni bez telefona varētu arī iztikt.” Protams, mēs negribētu uzvelt tik smagu nastu uz savu vecāku pleciem!

Laika zaglis

Daudzi, kas sākumā lieto telefonu saprātīgā mērā, vēlāk konstatē, ka tas aizņem vairāk laika, nekā viņi bija domājuši, un izstumj no dzīves daudz ko svarīgāku. Piemēram, Mikas ģimene agrāk risināja garas sarunas pie vakariņu galda. ”Tagad pēc maltītes mēs tūlīt pat dodamies katrs uz savu istabu, līdzi ņemot [mobilo telefonu],” stāsta Mika.

”Trešā daļa jauniešu vecumā no 16 līdz 20 gadiem no visiem sarakstes veidiem priekšroku dod īsziņām,” raksta Londonas The Guardian. Kaut arī īsziņas ir lētākas nekā sarunas, to ievadīšana aizņem vairāk laika. Mieko atzīst: ”Ja kāds atsūta īsziņu, lai novēlētu arlabunakti, es atbildu ar to pašu. Pēc tam īsziņas tiek šurpu turpu sūtītas veselu stundu. Un tajās visās ir tīrās blēņas.”

Vairākums mobilā telefona lietotāju būtu ļoti pārsteigti, ja sarēķinātu, cik daudz laika mēnesī viņiem aizņem tā izmantošana. Deviņpadsmitgadīgā Teija saka: ”Lielākajai daļai cilvēku mobilais telefons palīdz nevis ietaupīt laiku, bet to notērēt.” Pat ja mūsu apstākļos mobilais telefons ir nepieciešams, ir svarīgi domāt par to, cik daudz laika tas aizņem.

Kāda jauna kristiete, vārdā Marja, ir ievērojusi: ”Kristiešu kongresos daudzi jaunieši to vien dara kā sūta citiem nenozīmīgas īsziņas. Tas ir tik parasti!” Līdzīga parādība ir novērota, kad jaunieši piedalās kristīgajā kalpošanā. Bībelē kristieši tiek aicināti izbrīvēt laiku garīgiem pasākumiem. (Efeziešiem 5:16.) Cik žēl, ja šis dārgais laiks tiek tērēts telefona sarunām!

Slepenas sarunas

Marija piemin vēl kādu bīstamību: ”Tā kā tiek zvanīts personīgi katram cilvēkam, nevis uz viņa mājām, pastāv iespēja, ka vecāki pat nezina, kurā brīdī un ar ko viņu bērni sarunājas.” Šī iemesla dēļ daži jaunieši izmanto mobilo telefonu, lai slepeni draudzētos ar kādu no pretējā dzimuma. Un tad viņi bieži ignorē normas, kuras parasti ievēro savstarpējās attiecībās. Kāpēc tā notiek?

”Ja [jaunieši] sazinās ar īsziņām, neviens nevar izsekot, ko [viņi] dara,” raksta Londonas laikraksts The Daily Telegraph. Tāpat jaunieti ietekmē tas, ka viņš neredz otru cilvēku un nedzird viņa balsi. ”Daži uzskata, ka īsziņu sūtīšana ir bezpersonisks sazināšanās veids,” stāsta Timo. ”Īsziņā daži raksta tādas lietas, ko neuzdrošinātos teikt, skatoties acīs.”

Kad kāda 17 gadus veca kristiete, vārdā Keiko, dabūja mobilo telefonu, viņa savu numuru iedeva daudziem draugiem. Drīz viņa sāka katru dienu sarakstīties ar kādu zēnu no draudzes. Keiko stāsta: ”Sākumā mēs runājām vienkārši par ikdienišķām lietām, bet tad mēs sākām viens otram uzticēt savas raizes. Ar mobilo telefonu palīdzību mēs dzīvojām paši savā pasaulē.”

Par laimi, Keiko palīdzēja vecāki un draudzes vecākie, kamēr vēl nebija radušās nopietnas problēmas. Tagad Keiko atzīst: ”Es viņam katru dienu rakstīju, kaut gan pirms mobilā telefona uzdāvināšanas vecāki man stingri piekodināja nesākt regulāru saraksti ar zēniem. Tas nebija labākais veids, kā izmantot telefonu.” *

Bībelē mēs tiekam mudināti ”paturēt labu sirdsapziņu”. (1. Pētera 3:16.) Kā saka kāds jaunietis, vārdā Koiči, tas nozīmē lietot mobilo telefonu tā, lai nebūtu jākaunas, ja kāds cits nejauši izlasītu mūsu īsziņas vai dzirdētu, par ko mēs runājam. Vienmēr atcerēsimies, ka no debesu Tēva neko nevar noslēpt. Bībelē ir paskaidrots: ”Nav radījuma, kas viņa [Dieva] priekšā apslēpts, bet viss ir atsegts un atklāts viņa acīm: viņam mēs esam atbildīgi.” (Ebrejiem 4:13.) Cik gan neprātīgi ir centieni uzturēt slepenu draudzību!

Nosaki ierobežojumus

Pirms mobilā telefona iegādāšanās vienmēr ir labi vispirms izanalizēt savu situāciju un pārliecināties, vai tiešām bez telefona nav iespējams iztikt. Šo jautājumu ir labi pārrunāt ar vecākiem. Daļa jauniešu ir nonākuši pie līdzīga secinājuma kā Jenna, kas saka: ”Daudzi jaunieši nav gatavi tādai atbildībai.”

Ja tu tomēr nolem iegādāties telefonu, ir svarīgi to lietot ar apdomu. Tas ir iespējams, nosakot saprātīgus ierobežojumus. Piemēram, nolem, cik tālruņa funkcijas tu izmantosi vai cik daudz laika un naudas tērēsi, lietodams telefonu. Tā kā lielākā daļa firmu, kas nodrošina mobilos sakarus, piedāvā saņemt sarunu saraksta izdruku, tu ik pa laikam kopā ar vecākiem varētu to pārskatīt. Daži jaunieši ir konstatējuši, ka priekšapmaksas sarunu kartes palīdz ierobežot telefona izmantošanu.

Tāpat rūpīgi apdomā, kad un kā tu atbildēsi uz telefona zvaniem un īsziņām. Nosaki sev saprātīgus principus. Piemēram, Sinji rīkojas šādi: ”Vienu reizi dienā es izlasu visas ienākušās īsziņas un atbildu tikai uz tām, kas ir svarīgas. Līdz ar to draugi ir pārstājuši sūtīt bezjēdzīgas īsziņas. Ja ir kāda nopietna problēma, viņi man zvana.” Vēl svarīgāk: uzmanīgi izvēlies, ar kādiem cilvēkiem tu sazinies. Nedod savu telefona numuru visiem bez izšķirības. Ievēro tās pašas normas, kuras tu parasti ņem vērā, izvēloties draugus. (1. Korintiešiem 15:33.)

Bībelē teikts: ”Katrai lietai ir savs nolikts laiks.. ..savs laiks klusēt, un savs laiks, kad runāt.” (Salamans Mācītājs 3:1, 7.) Nav šaubu, arī mobilajiem telefoniem ir ”savs laiks klusēt”. Kristiešu sapulces un kalpošana ir paredzētas Dieva pielūgsmei, nevis mobilā telefona izmantošanai. Daudzu restorānu un teātru darbinieki lūdz savus apmeklētājus izslēgt mobilos tālruņus, un mēs ar cieņu paklausām šiem norādījumiem. Vai gan Visuma Valdnieks nav pelnījis tikpat lielu cieņu?

Daudzi izslēdz telefonu vai tā skaņu, kad dara kaut ko svarīgu un negaida steidzamu zvanu. Savukārt citi noliek mobilo telefonu tā, lai tas nebūtu pa rokai. Galu galā lielākā daļa īsziņu nav neatliekamas.

Ja tu izšķiries par mobilā telefona iegādi, apņemies to izmantot apdomīgi — tā, lai tas nesāktu kontrolēt tevi. Esi uzmanīgs, lai neaizmirstu, kas ir svarīgākais dzīvē. Bībelē mēs tiekam mudināti: ”Raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri.” (Efeziešiem 5:15.) Ja tu nolem iegādāties mobilo telefonu, katrā ziņā izmanto to gudri!

[Zemsvītras piezīmes]

^ 3. rk. Daži vārdi ir mainīti.

^ 7. rk. Sīkāku informāciju par strādāšanu skolas laikā var atrast 1997. gada 22. septembra Atmostieties! numurā (angļu val.), rakstā no rubrikas ”Jauniešu jautājumi”.

^ 18. rk. Regulāras telefona sarunas ar pretējā dzimuma pārstāvi vai īsziņu sūtīšana arī var būt romantiskas draudzības veids. Ja tu vēlies vairāk uzzināt par šo jautājumu, izlasi rakstu ”Kas gan slikts, ja pusaudži veido romantiskas attiecības?”, kas publicēts 2001. gada 22. decembra Atmostieties!, rubrikā ”Jauniešu jautājumi”.

[Attēli 20. lpp.]

Daži pusaudži slepeni draudzējas ar mobilā telefona palīdzību