Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Žāvājieties droši!

Bērns mātes klēpī sāk žāvāties jau 11 nedēļas pēc tā ieņemšanas, teikts Spānijas nedēļas žurnālā Salud. Acīmredzot šis reflekss piemīt arī lielākajai daļai zīdītāju, kā arī dažiem putniem un rāpuļiem. Kaut arī vēl nav precīzi noskaidrots, kāpēc mēs žāvājamies, zinātnieki ir novērojuši, ka žāvāšanos parasti pavada dažāda veida izstaipīšanās. Viņi ir konstatējuši, ka šīs kustības ”ne tikai atslābina muskuļus un locītavas, bet arī paaugstina asinsspiedienu un stimulē sirdsdarbību”. Ja, sakožot žokļus, mēs žāvas apspiežam, mēs neiegūstam labumu no kustībām, kas žāvāšanos pavada. Tāpēc zinātnieku grupa iesaka ikreiz, kad apstākļi to ļauj, žāvāties, ”brīvi atverot žokļus un izstaipot sejas muskuļus”. Kas zina, varbūt tiešām laba nožāvāšanās jums piešķirs papildu sparu!

Dzērvenes cīnās pret infekcijām

”Dzērveņu sula tiek augstu vērtēta jau kopš seniem laikiem,” vēstī Londonas The Times. ”Amerikas pirmiedzīvotāju vidū tā ir bijusi lielā cieņā ne tikai kā garšīgs dzēriens, bet arī kā ārstniecisks līdzeklis, [un] Amerikas jūrnieki to ir lietojuši, lai izsargātos no saslimšanas ar cingu.” Dzērveņu sula ir bagāta ar C vitamīnu un antioksidantiem, ”turklāt tai piemīt antibakteriālas īpašības, kas to padara sevišķi efektīvu cīņā ar urīnceļu infekcijām”. Agrāk tika uzskatīts, ka šo panākumu pamatā ir dzērveņu sulas iespaids uz urīna skābumu, taču tā gluži nav. Laikrakstā The Times paskaidrots, ka noteicošais faktors ir dzērveņu sulā atrodamās vielas, kas ”neļauj E. coli baktērijām [vienām no galvenajām infekciju, arī cistīta, izraisītājām] piesaistīties urīnceļu sienai — baktērijas tiek aizskalotas, kamēr infekcija vēl nav uzliesmojusi”. Tāpat zinātnieki ir atklājuši, ka dzērveņu sula ir ieteicama periodontīta slimniekiem.

Jauna metode smadzeņu bojājumu novēršanai

”Kā liecina divi nozīmīgi pētījumi, ja cilvēkam, kas pieredzējis sirdslēkmi, pazemina ķermeņa temperatūru tikai par dažiem grādiem, ievērojami samazinās dzīvības briesmas un risks ciest no smadzeņu bojājumiem,” sacīts Kanādas laikrakstā Toronto Star. Pētījumi, no kuriem viens tika izdarīts piecās Eiropas valstīs, bet otrs — Austrālijā, atklāja, ka neliela hipotermija veicina neiroloģisko un izziņas funkciju atjaunošanos. Cilvēkiem, kas bija pārcietuši sirdslēkmi un nogādāti slimnīcā bezsamaņas stāvoklī, ar aukstu gaisu un ledus apliekamajiem uz 12 līdz 24 stundām ķermeņa temperatūra tika pazemināta līdz 33 grādiem pēc Celsija. Kā norāda kardioloģe Beta Eibremsone, šī lētā un vienkāršā terapija samazina ”smadzeņu vajadzību pēc skābekļa un aptur ķīmiskos procesus, kas nogalina smadzeņu šūnas”, teikts Star. ”Ķermeņa temperatūras samazināšana ir devusi tik labus rezultātus, ka ārsti Kanādā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā un Eiropā aicina ieviest šīs terapijas izmantošanu visos gadījumos, kad slimnīcā tiek nogādāts cilvēks, kam konstatēta sirdsdarbības apstāšanās.”

Aizliegums izmantot bērnus par kareivjiem

”Desmit gadu ilgā starptautiskās sabiedrības cīņa pret vienu no rupjākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pasaulē ir vainagojusies panākumiem — šodien stājas spēkā līgums, kas aizliedz izmantot bērnus par kareivjiem,” 2002. gada 12. februārī bija teikts Apvienoto Nāciju Organizācijas paziņojumā presei. Neobligātais protokols, ko ir parakstījušas 96 valstis, ”paredz, ka bērnus, kas ir jaunāki par 18 gadiem, nedrīkst mobilizēt regulārajā armijā un ka valstu valdībām ir jāpaaugstina vecuma limits, no kāda bērni drīkst brīvprātīgi pieteikties dienestā, vismaz līdz 16 gadiem”. Ir aprēķināts, ka ”85 valstīs pusmiljons bērnu ir iesaistīti nacionālajos bruņotajos spēkos un militāros grupējumos; vairāk nekā 35 valstīs vismaz 300 000 no viņiem piedalās tiešā karadarbībā”. Kā var lasīt ANO ziņu dienesta Web lappusē, daudzi no šiem bērniem ir nolaupīti ”un par mēģinājumu bēgt tiek sisti vai pat nogalināti. Sevišķi neaizsargātas ir meitenes, jo viņas bieži tiek seksuāli izmantotas.”

Medikamenti un vecums

”Cilvēki, kas ir vecāki par 60 gadiem, pastāvīgi lieto vidēji trīs dažādus medikamentus — salīdzinājumam var minēt, ka jaunāki cilvēki lieto trīsreiz mazāk zāļu,” teikts vācu žurnālā Der Spiegel. ”Taču, palielinoties lietoto medikamentu skaitam, strauji palielinās blakņu risks, ko var izraisīt šo medikamentu mijiedarbība.” Turklāt ”ģimenes ārsti.. bieži neņem vērā faktu, ka vecumā nieru funkcijas ir pavājinātas” un tāpēc zāles organismā var uzkrāties. Šī iemesla dēļ ”zāļu deva, kas ir piemērota četrdesmit gadus vecam cilvēkam, septiņdesmitgadīgam var izraisīt saindēšanos”, paskaidrots Der Spiegel. ”Daudzi veci cilvēki padara stāvokli vēl nopietnāku ar to, ka uzņem pārāk maz šķidruma.” Minētajā avotā ir piebilsts, ka organisma atūdeņošanās simptomi var būt līdzīgi blakusparādībām, kādas mēdz izraisīt pretsāpju līdzekļi, trankvilizatori un medikamenti, ko lieto pret paaugstinātu asinsspiedienu. Šie simptomi, piemēram, ir grūtības koncentrēties, apziņas traucējumi un reibonis, kuros parasti vaino vienkārši vecumu.

Nāvējošā ”ekstāze”

Deviņi no desmit reivu — nakts deju — apmeklētājiem lieto uz amfetamīna bāzes veidoto narkotiku, kas pazīstama ar nosaukumu ”ekstāze”, ziņo Spānijas laikraksts El País. Nesen Spānijā kāda reiva laikā divi jaunieši no ”ekstāzes” pārdozēšanas nomira. ”Narkotikas tika piedāvātas ik uz soļa,” izteicās kāds no mirušo draugiem. Bet kāpēc jaunieši tās lieto? Tas ir izskaidrojams gan ar vienaudžu ietekmi, gan ar to, ka šī narkotika rada īslaicīgu pašcieņas un draudzīguma jūtu uzplūdu. Bieži jaunieši ”ekstāzi” lieto kopā ar alkoholu vai tādām narkotikām kā hašišs un kokaīns, tādā veidā vēl pastiprinādami bīstamu blakusparādību izpausmes. ”Ekstāze” var izraisīt ne tikai atmiņas traucējumus un depresiju, bet arī ”elpošanas ceļu slimības, asinsizplūdumu smadzenēs un pat nāvi”, brīdina Spānijas Nacionālā narkotiku apkarošanas programma.

Lamāšanās darbavietā

Daudzās darbavietās lamāšanās ir kļuvusi par ikdienišķu parādību, teikts Monreālas (Kanāda) laikrakstā The Gazette. Pēc dažu speciālistu domām, lamāšanās darbavietā rada papildu stresu. Makgila universitātes profesore Karena Hārlosa, kas pētī psiholoģiskās attiecības kolektīvā, atzīmē: ”Ja lamāšanās ir veids, kā izteikt darbiniekiem kritiku, tā var slikti ietekmēt viņu darbaspējas, pašcieņu un pat veselību.” Kā bija minēts laikrakstā, ”priekšnieks parasti nosaka toni”, kuram pārējie pieskaņojas. Ja jūsu darbavietā jums jādzird lamas, The Gazette ir ieteikts griezties pie ”personas, kas, jūsuprāt, savos izteicienos atļaujas pārāk daudz, un laipni palūgt, lai jūsu klātbūtnē viņš šādus izteicienus nelieto”.

Mājsaimniecības darbi — noderīgs fiziskās aktivitātes veids

Vai mājas tīrīšanu ar putekļsūcēju, logu mazgāšanu un bērna ratiņu stumšanu var uzskatīt par veselīgu fizisku treniņu? Kā liecina kāds Kvīnslendas universitātē (Austrālija) nesen veikts pētījums, tā tiešām ir. Zinātnieki septiņām mātēm, kurām bija līdz piecus gadus veci bērni, ar īpaša aparāta palīdzību izmērīja, cik daudz skābekļa viņas patērēja mājsaimniecības darbu veikšanas laikā, paskaidrots laikrakstā The Canberra Times. Pēc zinātnieku apgalvojumiem, ”iegūtie dati liecina, ka daži mājsaimniecības darbi tiek veikti ar piepūli, kas ir pietiekama, lai dotu labumu veselībai”. Profesore Vendija Brauna ir konstatējusi, ka ”sieviešu mājsaimniecības darbus var pielīdzināt tādām mēreni intensīvām nodarbībām kā ātra iešana, riteņbraukšana vai peldēšana”, teikts laikrakstā. ”Tie ir tikai iepriekšēji pētījumi,” sacīja V. Brauna, ”bet viens ir skaidrs — ja sieviete visu dienu ir uz kājām, viņu nekādi nevar saukt par mazkustīgu.”

Rīsu apvalki ļauj izveidot izturīgāku betonu

Pēc Brazīlijas žurnāla Jornal da USP ziņām, ”celtniecības industrijā zinātnieki prognozē revolūciju”, kas izpaudīsies tajā, ka ”celtnēm būs ilgāks mūžs un tās būs izturīgākas pret dažādiem klimatiskajiem un vides apstākļiem. Šādas perspektīvas ir pavēris jaunais cements, ko ir izveidojuši Sanpaulu universitātes Inženierzinātņu fakultātes zinātnieki.” Sajaucot no rīsu apvalku pelniem iegūto silīcija dioksīdu ar parasto cementu, viņi radīja ārkārtīgi smalku un ļoti kvalitatīvu produktu. Jaunais cements ir mazāk porains, tas labāk pretojas piesārņojumam un laikapstākļiem un ir vismaz trīs vai četras reizes izturīgāks par parasto cementu. Līdz ar to ir iespējams samazināt ēku balstu izmērus par 30 procentiem, ”nesamazinot to izturību, [un] iznākumā tiktu iegūts vairāk vietas, vieglākas celtnes, īsāks celtniecības laiks, zemākas būvmateriālu izmaksas un mazāks darbs”, teikts Jornal da USP. No rīsu ražām, kas ik gadus tiek ievāktas visā pasaulē, 80 miljonus tonnu veido rīsu apvalki; no šāda daudzuma var iegūt 3,2 miljonus tonnu silīcija dioksīda.