Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

No mūsu lasītājiem

No mūsu lasītājiem

No mūsu lasītājiem

Zemestrīces Izlasīju rakstu sēriju ”Zemestrīces. Ko stāsta aculiecinieki” (2002. gada 22. marts). Tajā jūs citējat avotu, kurā sacīts, ka ”to zemestrīču daudzums, kuru stiprums sasniedz vai pārsniedz 7 magnitūdas, 20. gadsimta gaitā ir saglabājies ”diezgan nemainīgs””. Taču 1999. gada Pasaules almanahā minēts, ka 90. gados zemestrīču skaits ir krasi pieaudzis.

F. A., Itālija

”Atmostieties!” atbild. Mūsu raksta mērķis nebija aizstāvēt kādu no pretrunīgajiem viedokļiem par šo jautājumu, tajā tikai bija minēti dažu seismologu izteikumi par zemestrīču vidējo biežumu 20. gadsimtā. Galvenā doma bija tāda, ka pat tad, ja kāds uzskata, ka zemestrīču daudzums ir saglabājies ”diezgan nemainīgs”, Mateja evaņģēlija 24. nodaļā pierakstītais Jēzus pravietojums tik un tā piepildās mūsu laikā. Šajā pravietojumā Jēzus teica, ka būs ”lielas zemestrīces”. (Lūkas 21:11.)

Spontānais aborts. Kad ieraudzīju rakstu ”Es zaudēju savu vēl nedzimušo bērnu” (2002. gada 22. marts), man asaras saskrēja acīs, jo es atcerējos, kā zaudēju pati savu nedzimušo bērniņu. Es lūgšanā pateicos Jehovam par šo vērtīgo informāciju un par mierinājumu, ko tā deva. Ir mierinoši apzināties, ka Dieva jaunajā pasaulē nekas tāds ne ar vienu vairs nenotiks.

Dž. S., Amerikas Savienotās Valstis

Es zaudēju savu bērnu grūtniecības 30. nedēļā. Tas bija pats briesmīgākais, kas ar mani vispār kādreiz ir noticis. Šis ir ļoti labs raksts, jo tajā ir runāts par tēmu, kuru daudzi izvairās apspriest, un tajā ir doti arī praktiski padomi.

K. V., Vācija

Arī es zaudēju savu nedzimušo bērnu. Es izturējos tā, it kā nekas nebūtu noticis. Taču sirdī es nespēju atrast mierinājumu un raudāju katru dienu, kad paliku viena. Manas sāpes varbūt nepāries, kamēr vien pastāvēs šī sistēma. Tomēr šis raksts man ļoti palīdzēja.

I. M., Japāna

Jums taisnība, kad rakstāt, ka saiknes starp māti un bērnu izveidojas ļoti agri. Mātes bēdas ir neizsakāmas. Ir pagājuši jau 19 gadi, bet es joprojām apraudu mūsu nedzimušo bērnu.

Š. K., Lielbritānija

Man vienmēr ir bijis grūti runāt ar sievietēm, kas pieredzējušas šādu nelaimi. Kad uzzināju, ka mūsu draudzē kāda māsa ir zaudējusi savu nedzimušo bērniņu, es vēlreiz pārlasīju šo rakstu un uzrakstīju viņai un bērna vecvecākiem līdzjūtības vēstuli.

D. R., Vācija

Šis raksts bija atbilde uz manām lūgšanām. Paldies, ka jūs domājat par tām bēdām un sāpēm, ko izraisa spontānais aborts. Lasot šo rakstu, es jutos tā, it kā pats Jehova apskautu un mierinātu mani.

K. F., Amerikas Savienotās Valstis

Mana māte zaudēja bērniņu laikā starp manu un manas jaunākās māsas piedzimšanu. Viņa ļoti smagi to pārdzīvoja. Izlasījusi informāciju ”Kā var palīdzēt ģimenes locekļi un draugi”, es tūlīt uzrakstīju viņai vēstuli.

M. J., Japāna