Vai tiešām vienaudžu ietekme ir spēcīga?
Jauniešu jautājumi
Vai tiešām vienaudžu ietekme ir spēcīga?
”Es nedomāju, ka citi mani kaut kā īpaši ietekmētu.” (Pamela, 12 gadi)
”Man šķiet, ka man vairs nav tik daudz jādomā par to, kā pretoties apkārtējo ietekmei. Manas problēmas galvenokārt ir saistītas ar mani pašu.” (Robijs, 20 gadi)
VAI arī tev nav bijušas līdzīgas domas? Protams, tu zini, ka Bībelē teikts: ”Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus.” (1. Korintiešiem 15:33.) Un tomēr tevi varbūt māc šaubas: vai runas par vienaudžu ietekmi nav pārspīlētas? Varbūt tā nav nemaz tik spēcīga, kā vecāki un citi pieaugušie apgalvo?
Ja tavā prātā ik palaikam rosās šādas domas, tu neesi vienīgais. Bet mēs tevi aicinām apsvērt, vai vienaudžu ietekme tomēr nav lielāka, kā tu domā. Daudzi jaunieši ir pārsteigti, kad atklāj, cik ļoti spēcīgi vienaudži viņus iespaido. Piemēram, Endžija atzīst, ka viņa daudz vairāk cenšas pielāgoties apkārtējiem, nekā viņai tas patiktu. Viņa saka: ”Sabiedrības ietekme mēdz būt tik spēcīga, ka cilvēks vairs pat nemana, cik ļoti tai pakļaujas. Viņš domā, ka viņa lēmumus ietekmē tikai viņa paša uzskati.”
Kaut gan Robijs, kura vārdi ir citēti raksta sākumā, arī apgalvo, ka viņu visvairāk ietekmē tas, ko viņš pats no sevis prasa, viņš atzīst, ka dzīve lielpilsētas tuvumā ir saistīta ar daudzām grūtībām. Kā izrādās, to iemesls ir nelabvēlīgā vide, ko rada materiālistiski noskaņoti cilvēki. Viņš stāsta: ”Šeit visiem pirmajā vietā ir nauda.” Tātad nevar noliegt, ka apkārtējo ietekme ir reāls spēks, ar ko jārēķinās. Bet kāpēc tad daudzi jaunieši domā, ka vienaudži viņus neietekmē?
Nemanāma, bet spēcīga
Vienaudžu ietekme var būt pilnīgi nemanāma. To ilustrē šāds piemērs. Cilvēkam atrodoties jūras līmenī, milzīgā gaisa masa, kas atrodas virs viņa, izdara uz viņu pastāvīgu spiedienu, tā ka uz katru kvadrātcentimetru virsmas darbojas apmēram vienu kilogramu liels spēks. * Tu dzīvo zem šāda spiediena katru dienu un to pat neievēro. Kā tas ir iespējams? Izskaidrojums ir vienkāršs: tu pie šī spiediena esi pieradis.
Protams, atmosfēras spiediens parasti nekādu ļaunumu nenodara. Taču, ja mūs nemanāmi ietekmē apkārtējie cilvēki, mūsu personība pamazām var mainīties. Apustulis Pāvils apzinājās, cik spēcīga ir apkārtējo ietekme, tāpēc viņš brīdināja kristiešus, kas dzīvoja Romā: ”Netopiet šai pasaulei līdzīgi.” (Romiešiem 12:2.) Kā tas varētu notikt?
Kā izpaužas vienaudžu ietekme
Vai tu tiecies pēc citu atzinības? Vairākums cilvēku uz šo jautājumu atbildētu apstiprinoši. Taču šai dabiskajai vēlmei ir arī savas ēnas puses. Cik tālu tu esi gatavs iet, lai izpelnītos kāroto atzinību? Ja tu esi pārliecināts, ka nepadosies vienaudžu negatīvajai ietekmei, padomā par cilvēkiem, ko tu redzi ikdienā. Vai viņi vispār pretojas apkārtējo ietekmei? Vai nav tā, ka viņi vienkārši dara to pašu, ko citi?
Piemēram, mūsdienās sabiedrības vairākums Bībeles morāles normas uzskata par vecmodīgām un nereālām. Tāpat, pēc daudzu cilvēku domām, nav svarīgi pielūgt Dievu tā, kā viņš to prasa savos Rakstos. (Jāņa 4:24.) Kāpēc viņiem ir izveidojušies šādi uzskati? Viens no iemesliem ir sabiedrības ietekme. Vēstulē efeziešiem 2:2 Pāvils runā par pasaules ”garu” jeb pasaulē dominējošu prāta nostāju. Pakļaujoties šim garam, cilvēki sāk domāt līdzīgi pārējai pasaulei, kas nepazīst Jehovu. Kā tas varētu ietekmēt mūs?
Savās ikdienas gaitās — apmeklējot skolu, pildot ģimenes pienākumus, strādājot — mums parasti jāsaskaras ar cilvēkiem, kam mūsu kristīgās vērtības nav ļoti svarīgas. Piemēram, skolā daudzi dzenas pēc popularitātes, dzīvo netikumīgi vai pat lieto narkotikas un piedzeras. Kādas būtu sekas, ja mums par tuviem draugiem kļūtu cilvēki, kas šādi rīkojas vai uzskata šādu rīcību par normālu, pat slavējamu? Visticamāk, mēs mazpamazām pārņemtu viņu uzskatus. Mēs pakļautos pasaules ”garam” jeb ”gaisam” un taptu līdzīgi šai pasaulei.
Interesanti, ka mūsdienu psihologu veiktie eksperimenti apstiprina Bībeles principu patiesumu. Piemēram, var minēt ievērojamo Dr. Aša eksperimentu. Eksperimenta galvenais dalībnieks tika uzaicināts pievienoties pārējiem dalībniekiem, kas jau sēdēja kādā telpā. Dr. Ašs visiem parādīja lielu lapu, uz kuras bija attēlota vertikāla līnija, pēc tam viņš parādīja vēl otru lapu, uz kuras bija uzzīmētas trīs dažāda garuma vertikālas līnijas. Viņš lūdza klātesošajiem pateikt, kura no trim līnijām, pēc viņu domām, ir tikpat gara kā pirmā. Atbilde bija acīmredzama. Pirmās divas reizes visi atbildēja pareizi. Bet trešajā mēģinājumā kaut kas mainījās.
Tāpat kā iepriekš bija ļoti viegli pateikt, kuras līnijas ir vienādas. Bet dalībnieks, ar kuru tika veikts eksperiments, nezināja, ka šoreiz ar pārējiem grupas locekļiem ir norunāts, ka viņi visi teiks vienu un to pašu nepareizo atbildi. Kāds bija iznākums? No visiem cilvēkiem, ko pārbaudīja šajā eksperimentā, tikai ceturtā daļa nešaubīgi palika pie pareizās atbildes. Pārējie piekrita grupas viedoklim vismaz vienu reizi, kaut arī tas nozīmēja noliegt to, ko viņi redzēja paši savām acīm.
Secinājums ir skaidrs: cilvēki vēlas iekļauties sabiedrībā, turklāt vairākums to vēlas tik lielā mērā, ka ir gatavi atteikties no tā, par kā patiesumu viņi ir pārliecināti. Daudzi jaunieši to ir novērojuši paši. Sešpadsmitgadīgais Denjels atzīst: ”Vienaudžu ietekme var izmainīt cilvēku. Turklāt, jo vairāk cilvēku ir apkārt, jo grūtāk ir pretoties viņu ietekmei. Iznākumā tu varbūt sāc domāt, ka apkārtējie tiešām rīkojas pareizi.”
Endžija, kas bija citēta iepriekš, min tipisku piemēru, kā vienaudžu ietekme izpaužas skolā:
”Pamatskolas laikā apģērbam bija ļoti liela nozīme. Bez slavenu firmu apģērba vienkārši nevarēja dzīvot. Bet patiesībā neviens jau negribēja maksāt piecdesmit dolārus par vienu krekliņu. Kurš gan pats pēc sava brīva prāta to darītu?” Kā izriet no Endžijas sacītā, vienaudžu ietekmi ir grūti pamanīt, kamēr tu esi tās varā. Bet vai apkārtējie var mūs ietekmēt arī svarīgākos jautājumos?Kāpēc vienaudžu ietekme ir bīstama
Iedomājies, ka tu peldi jūrā. Kamēr tu esi aizrāvies ar peldēšanu un ļauj viļņiem sevi nest, tu nemani, kā darbojas vēl kāds spēks. Viļņi tevi tuvina krastam, bet jūrā ir kāda zemūdens straume, kas tevi pakāpeniski virza sāņus. Kad tu beidzot pievērs uzmanību krastam, tu vairs neredzi ne savus ģimenes locekļus, ne draugus. Tu pat nemanīji, kā straume tevi aiznes sāņus! Tāpat notiek ar mūsu domām un jūtām — ikdienā tās nemitīgi tiek ietekmētas. Var gadīties, ka, mums nemanot, dažādu ietekmju iespaidā tās novirzās tālu prom no tām normām, pie kurām mēs esam gribējuši vienmēr stingri turēties.
Piemēram, apustulis Pēteris bija drosmīgs cilvēks. Naktī, kad Jēzus tika arestēts, viņš ņēma rokās zobenu, nebaidīdamies no naidīga pūļa. (Marka 14:43—47; Jāņa 18:10.) Bet pēc vairākiem gadiem apkārtējo ietekmē viņš izturējās klaji aizspriedumaini. Kaut gan Kristus viņam bija devis redzējumu, kurā bija norādījis, ka nejūdi nav jāuzskata par nešķīstiem, Pēteris bija sācis izvairīties no nejūdu kristiešiem. (Apustuļu darbi 10:10—15, 28, 29.) Izrādījās, ka Pēterim bija vieglāk stāties pretī zobena asmenim nekā paciest citu cilvēku nicinājumu. (Galatiešiem 2:11, 12.) Apkārtējo ietekme patiesi var būt bīstama.
Svarīgi ir atzīt vienaudžu ietekmes spēku
No Pētera piemēra mēs varam mācīties kaut ko svarīgu — būt stipram kaut kādā ziņā vēl nenozīmē būt stipram it visā. Pēterim, tāpat kā mums visiem, bija savas vājās vietas. Un katram no mums tās ir jāapzinās. Pajautā sev: ”Kuras ir manas vājās vietas? Vai es neesmu sācis tiekties pēc materiālistiskiem mērķiem? Vai manā sirdī nav iezagusies lepnība? Vai es neesmu gatavs iet pārāk tālu, lai iegūtu atzinību, popularitāti vai ievērojamu stāvokli?”
Mēs droši vien negrasāmies izvēlēties par draugiem narkomānus vai cilvēkus ar izlaidīgu dzīvesveidu, jo tā mēs sevi pakļautu bīstamai ietekmei. Bet vai mēs ņemam vērā savas vājības? Ja mēs draudzēsimies ar cilvēkiem, kas mūs nelabvēlīgi ietekmēs tieši mūsu vārīgākajā vietā, mēs galu galā viņiem pakļausimies, un tas var nodarīt nelabojamu ļaunumu.
Par laimi, apkārtējo ietekme ne vienmēr ir slikta. Varbūt mēs to varam izmantot savā labā? Vai mēs varam pārvarēt negatīvu ietekmi, un kā tas ir iespējams? Šie jautājumi tiks apskatīti nākamajā rubrikas ”Jauniešu jautājumi” rakstā.
[Zemsvītras piezīme]
^ 9. rk. Vienkāršs eksperiments pierāda atmosfēras spiediena esamību. Ja, atrazdamies augstu kalnos, tu piepildītu tukšu plastmasas pudeli ar gaisu, to cieši aiztaisītu un tad kāptu lejā, pa ceļam pudele deformētos. Kāpēc? Gaisa spiediens ārpus pudeles būtu lielāks nekā retinātā gaisa spiediens pudeles iekšienē.
[Attēls 12., 13. lpp.]
Cilvēkus spēcīgi ietekmē sabiedrībā izplatītais materiālisms