Dabā atklājas meistara roka

PASTAIGĀJOTIES dabā, lielākā daļa no mums ievēro tās skaistumu. Varbūt uzmanību piesaista ziedu puduris, kāds košs putns, varens koks vai gleznaina ainava. Daudzi šajā krāšņumā saskata Radītāja, Izcilā Meistara, roku.

Kādam varbūt šķiet, ka jābūt zinātniekam, lai spētu atklāt dabas sarežģītās konstrukcijas. Tomēr, lai ieraudzītu dabā regulāras formas un atjautīgi veidotas struktūras, nemaz nav obligāti vajadzīga sarežģīta zinātniska aparatūra. Pietiek ar vērīgu aci, nedaudz iztēles un prasmi novērtēt skaistumu un formu. Atliek tikai ciešāk ielūkoties tajā, kas šķiet labi pazīstams.

Vienkāršs regulāras formas piemērs ir spirāle. Daudzi cilvēku darināti ikdienišķi priekšmeti ir spirāliski, piemēram, virves ritulis un korķu viļķis. Taču daudz elegantākas spirāles var ieraudzīt gliemežvākos un priežu čiekuros. Ja ieskatās saulespuķē, zieda vidū arī atklājas spirālveida raksts. Mazliet grūtāk pamanāmas spirāles rotājas rozes ziedā un zirnekļa tīklā.

Pavērojiet zirnekļa tīklu. To auzdams, zirneklis vispirms nostiepj un nostiprina tīkla galvenos pavedienus, kas savā ziņā atgādina riteņa spieķus, un tad savieno tos kopā ar lipīgu, zīžainu tīmekli. Sākdams no centra, zirneklis izauž apli pēc apļa, līdz tīkls ir gatavs. Pavediens, kas sākas no tīkla vidus un met aizvien plašākus lokus, veido spirāli.

Vēl viens interesants elements, kas dabā regulāri atkārtojas, ir acveida plankums jeb ocellus. Acveida plankumus var ieraudzīt visnegaidītākajās vietās — uz putna spalvām, tauriņa spārniem un pat zivs zvīņām. Zinātnieki spriež, ka šie plankumi varbūt pilda kaut kādu uzdevumu riesta rituālos vai arī palīdz apmānīt uzbrucēju vai izvairīties no nevēlamas uzmanības. Vispazīstamākie, iespējams, ir acveida plankumi uz pāva spalvām, un greznais spalvu vēdeklis, ar ko pāvu tēviņš dižojas mātītes priekšā, ir viens no dabas brīnumiem. Maķedonijas Aleksandrs tik ļoti apbrīnoja pāva skaistumu, ka pieprasīja aizsargāt šos putnus visā savas valsts teritorijā.

Dabā bieži sastopamas arī tādas formas kā aplis un lode. Grūti palikt vienaldzīgam, vērojot rietošas saules zeltaino disku vai pilnmēness sudraba lodi. Daudzas asteru dzimtas puķes izskatās kā mazas saulītes ar savu dzelteno vidiņu, no kura uz visām pusēm kā stari sniedzas ziedlapiņas dažnedažādās krāsās. Ar nektāru bagātā zelta ”actiņa” šo visuresošo ziedu centrā pievelk tauriņus tikpat neatvairāmi kā zeltains liedags atpūtnieku pūļus.

Ja kaut kas ir jāiesaiņo, visekonomiskākā saiņa forma ir lode, tāpēc daudzi augļi un ogas ir dažādu krāsu un lieluma lodes. Spilgtās krāsas piesaista putnus, kas, iebaudījuši gardu maltīti, izplata augu sēklas.

Spirāles, acveida plankumi, apļi un lodes ir tikai dažas no neskaitāmajām regulārajām formām, ko var saskatīt dabā. Daļai no šiem veidojumiem varbūt ir dekoratīva nozīme, vai arī tie palīdz maskēties vai pilda vēl kādu citu uzdevumu. Lai kā tas būtu, mēģiniet tos saskatīt un gūstiet no tiem prieku!

 [Attēls pa visu lapu 26. lpp.]