Kas notiek pasaulē

Smejies vesels!

Labsirdīgi smiekli ne tikai uzlabo garastāvokli, bet, kā atklājuši vairāki japāņu ārsti, arī uzlabo endokrīnās, imūnās un nervu sistēmas darbību, normalizē sirdsdarbību un elpošanu un var uz laiku atvieglot reimatisma izraisītās sāpes. Smiekli stimulē simpātiskās nervu sistēmas darbību, tā veicinot muskuļu apgādi ar asinīm un palielinot smadzeņu aktivitāti. Kad mēs no sirds smejamies, mēs arī vingrinām ķermeņa muskuļus. Pētījumā, par ko bija stāstīts laikrakstā IHT Asahi Simbun, tika konstatēts, ka, cilvēkam smejoties, vēdera preses muskuļi ”saspringst tikpat stipri kā tad, kad tiek pildīti speciāli vēdera preses vingrinājumi”. Psihiatrs Mičio Tanaka, kas strādā Osakā, uzsver smieklu pozitīvo ietekmi uz cilvēku. ”Smiekli ir labas zāles, kurām nav kaitīgu blakusparādību,” saka profesors.

 Dzīvnieku ”ārstēšanās”

”Aizvien vairāk dzīvnieku uzvedības pētnieku secina, ka savvaļā dzīvnieki prot paši tikt galā ar savām kaitēm,” bija rakstīts Londonas žurnālā The Economist. Tanzānijā šimpanzes atbrīvojas no parazītiskajiem tārpiem, ēdot kāda auga stublāja mīkstumu, kurā ir ķīmiskas vielas, kas iznīdē tārpus. Bet visā Āfrikas teritorijā šimpanzes ēd ar mikroskopiskiem āķīšiem klātas lapas, kas iztīra viņu zarnas no tārpiem. Aras, kas barojas ar sēklām, kurās ir indīgie alkaloīdi, ēd arī mālu, kas acīmredzot palīdz neitralizēt indīgās, ar uzturu uzņemtās vielas. Brūnie lāči, sniega zosis un vilki ēd tādus augus, kas viņus atbrīvo no zarnu parazītiem. Daudziem savvaļas dzīvniekiem veiktās asins analīzes liecināja, ka lielai daļai ir bijušas smagas vīrusu vai baktēriju infekcijas, kuras to sugas brāļiem nebrīvē bieži beidzas ar nāvi. ”Šādi novērojumi liecina, ka savvaļā dzīvnieki var parūpēties par savu veselību, bet nebrīvē ne,” bija sacīts The Economist.

Visbriesmīgākais slepkava

”AIDS izvērtīsies par briesmīgāku epidēmiju nekā mēris un kļūs par visplašāko epidēmiju cilvēces vēsturē,” bija rakstīts žurnālā New Scientist. ”Ar mēri, kas 14. gadsimtā plosījās Eiropā un Āzijā, nomira aptuveni 40 miljoni cilvēku. Tagad, gandrīz 700 gadu vēlāk, vēsture atkārtojas.” Kā bija teikts žurnālā British Medical Journal, līdz 2010. gadam HIV būs prasījis 65 miljonu cilvēku dzīvību. Lai gan ar tuberkulozi un malāriju slimo daudz vairāk cilvēku, šīs slimības, saskaņā ar aplēsēm, valstu ekonomiku un sabiedrību kopumā neietekmē tik ļoti kā AIDS.

Pusaudži un viņu vecāki

No konfliktiem, kas rodas starp vecākiem un bērniem pusaudžu vecumā, vecāki gan emocionāli, gan psiholoģiski cieš smagāk nekā viņu pusauga atvases, bija teikts Londonas laikrakstā The Times. Ja vecāki ”pārmērīgi auklējas ar untumainajiem pusaudžiem, baidīdamies, ka pretējā gadījumā bērni tūlīt apvainosies”, viņi rīkojas nepareizi, bija norādīts rakstā. ”Vecākiem jāpasargā sevi no sirdssāpēm.. un tāpēc jāizturas pret bērniem stingrāk.” Psiholoģijas profesors Lorenss Šteinbergs, kas strādā Filadelfijas Tempļa universitātē (ASV) un ir specializējies bērnu un jauniešu psiholoģijā, uzsver, ka bērni tiek galā ar pārdzīvojumiem daudz labāk, nekā cilvēki domā. Vairāk nekā desmit gadu pētījis tūkstošiem ģimeņu, profesors L. Šteinbergs secina: ”Labiem vecākiem ir jābūt sirsnīgiem un gādīgiem, bet stingriem un konsekventiem tad, kad viņi liek bērniem kaut ko darīt vai arī nosaka kādus ierobežojumus.” Bērni, kas aug tādās ģimenēs, dzīvē daudz ko vairāk sasniedz un ir priecīgāki nekā citi, un tāpēc samazinās varbūtība, ka viņi uzvedīsies antisociāli vai izdarīs noziegumu, bija teikts laikrakstā.

Cik liela nozīme ir pieskārieniem

”Gluži tāpat kā mums ir vajadzīga saules gaisma, ūdens un ēdiens, mums ir vajadzīgs, lai mums pieskartos,” stāstīts Polijas žurnālā Polityka. Cilvēka ādā ir milzum daudz receptoru, kas reaģē uz dažāda veida pieskārieniem. Kad mums kāds pieskaras, ”mūsu smadzenes to uztver, novērtē un liek mums reaģēt ar smaidu, labu garastāvokli vai draudzīgu žestu”. Īpaši svarīgi just pieskārienus ir bērniem, visbūtiskāk — maziem bērniem. Diemžēl daudzi vecāki pieskaras saviem bērniem tikai tad, kad tos ģērbj, vanno, baro vai soda. Daudzi pētījumi ir pierādījuši, ka bērni, ko ņem klēpī, apskauj, skūpsta un glāsta, ir veselāki, labāk aug un kļūst gudrāki nekā tie, kas ”tiek turēti pa gabalu”, rakstīja Polityka.

Pasaules ezeri briesmās

”Uz planētas vairs nav tāda ezera, ko nebūtu ietekmējusi cilvēka darbība,” darīja zināmu Pasaules ūdens aizsardzības padomes viceprezidents Viljams Kosgrovs. ”Ezeri mūsu dēļ iet bojā, un tā var izrādīties katastrofa cilvēkiem, kuru dzīve ir no tiem atkarīga.” Šīs dabiskās ūdenskrātuves tiek piesārņotas ar rūpniecības un lauksaimniecības atkritumiem, kā arī notekūdeņiem, un, lai gan ezera ūdens vēl izskatās dzidrs, ezeram jau, iespējams, ir nodarīts liels posts, teica V. Kosgrovs. Viņš turpināja: ”Tad kaut kas notiek, piemēram, mainās ūdens temperatūra, un ezers pēkšņi pilnīgi pārveidojas. Kad šis process ir sācies, to ir grūti apturēt.” Tā ir noticis, piemēram, ar lielāko ezeru Āfrikā — Viktorijas ezeru. Pēdējos divdesmit gados piesārņojuma dēļ (ezerā tiek ievadīti arī neattīrīti notekūdeņi) tur ir izmirušas vairākas zivju sugas. Nopietni apdraudēts ir arī Taihu ezers Ķīnā. ”Pēc speciālistu teiktā, ezers ir tik ļoti piesārņots, ka pa tā virsu var gandrīz vai staigāt,” bija sacīts Pasaules ūdens aizsardzības padomes ziņojumā. Kā vēstī ziņu aģentūra Reuters, aptuveni 90 procentu saldūdens, ko cilvēki izmanto, tiek gūti no ezeriem.

”Iekšā ir, bet ārā nenāk”

Tiek pieprasītas pēc pasūtījuma rakstītas mīlestības vēstules, stāsta vācu laikraksts Die Woche. Tiem, kas nespēj savas jūtas ietērpt vārdos, par samaksu tiek piedāvāta palīdzība mīlas vēstules sacerēšanā. Ir iespējams pasūtīt gan kaislīgu, gan samērā lietišķu vēstuli — kā nu klients vēlas —, un var dabūt pat dzejoļus, kuru cena atkarīga no vienošanās. Cilvēki, kas nodarbojas ar šādu vēstuļu sacerēšanu, ir ļoti dažādi: tie ir gan profesionāli rakstnieki un žurnālisti, gan ļaudis, kam šāda nodarbe ir tikai vaļasprieks. Daži pat piedāvā internetā aizpildīt anketu, pēc kuras vadoties dators pats sastāda vēstuli ar atzīšanos mīlā. Tomēr arī šādi paņēmieni negarantē sekmes. Kādam vīrietim, kas jau trīs gadus savai iemīļotajai sūta pēc pasūtījuma tapušus ”kvēlus bildinājumus un zvērestus”, viņa joprojām nav devusi jāvārdu.

Fizkultūra un darba kavējumi slimības dēļ

Ja cilvēki nodarbojas ar sportu, viņi mazāk kavē darbu slimību dēļ, ir secināts Somijas Fitnesa asociācijas veiktā pētījumā. Šo faktu ir ņēmušas vērā daudzas somu firmas un uzņēmumi. ”Pusei strādājošo somu darbavietas ir nodrošinājušas iespēju nodarboties ar sportu,” bija rakstīts Somijas rūpniecības un uzņēmēju konfederācijas izdotā žurnālā Finnfacts. ”Darbavietas piedāvā kursus smēķēšanas atmešanai un liekā svara samazināšanai, kā arī dažādas sporta nodarbības.” Somu kompānijas ik gadus šādos pasākumos iegulda vairāk nekā 67 miljonus eiro (40 miljonu latu), jo zina, ka tas atmaksāsies vairākkārtīgi.

Saudzējiet muguru!

”Nepareiza stāja, liekais svars un fizisko vingrinājumu trūkums izraisa pakāpenisku mugurkaula deformāciju,” teikts Spānijas laikrakstā El País Semanal. Attīstītajās valstīs mugura nav vesela apmēram 80 procentiem cilvēku. Kovāča klīnikā (Spānija), kas specializējas muguras slimību ārstēšanā, ārsti iesaka sekot savai stājai, lai izvairītos no sāpēm mugurā vai arī tās mazinātu. Lūk, daži no klīnikas speciālistu ieteikumiem. Kad guļat uz sāniem, mugurkaulam jābūt taisnam. Sēžot mugura ir jāatbalsta pret krēslu. Ja strādājat ar datoru, raugieties, lai pleci nebūtu sagumuši uz priekšu. Kad kaut kas jānoliek zemē vai jāpaceļ, labāk pietupstieties nekā salieciet muguru. Bet, ja kādu laiku jāstāv, atbalstieties uz vienas kājas un otru kāju uzlieciet uz soliņa vai paliktņa.