Kas notiek pasaulē

Meklē zeltu atkritumos

Kāds kalnrūpniecības uzņēmums Japānā atradis vieglu un ienesīgu veidu, kā iegūt zeltu, sudrabu un platīnu. Lieki netērējot laiku un naudu rūdas meklēšanai, kāda rūdas kausēšanas un bagātināšanas kompānija Akitas prefektūrā sākusi kausēt mobilos telefonus un datoru lūžņus, lai atdalītu no tiem dārgmetālus, raksta Tokijas laikraksts IHT Asahi Shimbun. Šīs kompānijas prezidents pastāstīja, ka no vienas tonnas lietotu mobilo telefonu (bez akumulatoriem) iespējams iegūt vairākus simtus gramu zelta. ”Lielpilsētas raktuve” no katras pārstrādātas izejvielu tonnas ļauj izkausēt aptuveni 10 reizes lielāku dārgmetālu daudzumu nekā iespējams iegūt ar tradicionālajiem kalnrūpniecības paņēmieniem, proti, izkausējot dārgmetālus no rūdas. Turklāt nav nepieciešami papildu ieguldījumi, lai iegādātos jaunas ražošanas iekārtas, jo mobilo telefonu kausēšanas tehnoloģija gandrīz neatšķiras no rūdas pārstrādes.

 Lamas ganāmpulku sardzē

Lai sargātu savas aitas, Ziemeļamerikas rančo īpašnieki sākuši izmantot lamas. ”Lamas stipri pieķeras citiem dzīvniekiem, kas ilgāku laiku atrodas to tuvumā,” ziņo Kanādas laikraksts The Globe and Mail. Tās cītīgi sargā ganāmpulku, briesmu gadījumā ar kliedzieniem sadzenot aitas barā, un cenšas padzīt nelūgto viesi, sperot plēsoņām. Daži lopkopji savu ganāmpulku sargāšanai labāk izmanto lamas, nevis suņus, jo tās ir iespējams nopirkt samērā lēti. ”Lamas ganās un guļ kopā ar aitām, un cilvēkiem nav jātērē lieka nauda, lai par šiem sargiem rūpētos,” vēstī laikraksts. ”Turklāt lamas dzīvo ilgāk nekā aitu sargāšanai izmantojamās suņu sugas.” Kāds Kanādas lopkopis, kas tur lamas, paskaidroja, kāpēc viņam patīk šie dzīvnieki: ”Tās ne tikai izmaksā lēti, bet arī nerej.”

Dabisks atvēsināšanās līdzeklis

Vācu zinātnieku grupa ir atklājusi dabisku vielu, kas spēj radīt 35 reizes spēcīgāku vēsuma sajūtu nekā mentols un kam nepiemīt piparmētru garša. Šo vielu, kas ir sastopama alū un viskijā, atklāja Vācijas Pārtikas ķīmijas zinātniskajā centrā, kas atrodas Minhenes piepilsētā Gārkingā. Žurnālā New Scientist ir citēts šīs zinātnieku grupas vadītāja Tomasa Hofmaņa apgalvojums, ka jaunatklātā viela var piešķirt ļoti spēcīgu svaiguma garšu plašam pārtikas produktu klāstam, ieskaitot alu, minerālūdeni, limonādi, šokolādi un konfektes. Uz cilvēka ādas šī viela spēj radīt vēsuma sajūtu arī 250 reizes mazākā koncentrācijā nekā mentols, un tāpēc to kā stimulējošu līdzekli iespējams pievienot kosmētikai un ādas losjoniem.

Mēslojums un superbaktērijas

”Lauksaimniecībā izmantojamās zemes daudzās Eiropas valstīs ir piesārņotas ar bīstamu daudzumu antibiotiku, ar kurām tiek baroti mājlopi,” raksta žurnāls New Scientist. Eiropas Savienībā un Amerikas Savienotajās Valstīs mājlopiem ik gadu tiek izbaroti vairāk nekā 10 tūkstoši tonnu antibiotiku, lai sekmētu dzīvsvara pieaugumu un novērstu lopu saslimšanu. ”Taču nesenie pētījumi ir atklājuši ciešu saikni starp arvien pieaugošo medikamentu izmantojumu lauksaimniecībā un pret antibiotikām noturīgu, patogēnu baktēriju parādīšanos,” teikts žurnālā. Tur paskaidrots, ka antibiotikas satur dzīvnieku mēsli, kas tiek izmantoti augsnes mēslošanai, savukārt no augsnes tie var nokļūt ūdenī un pārtikā. ”Tie piesārņo lauksaimniecības kultūras, ko mēs pēc tam lietojam uzturā,” stāsta New Scientist.

Vēlaties ”adoptēt” vecmāmiņu vai vectētiņu?

Spānijā ir ”adoptēti” 66 gados veci cilvēki, kam nav neviena radinieka, raksta Spānijas laikraksts El Pais. Laikrakstā ir teikts, ka valstī tiek īstenota īpaša programma, kuras mērķis ir piedāvāt izvēles iespējas cilvēkiem, kas vairs nespēj dzīvot vieni un kam līdz šim vienīgā iespēja bija doties uz veco ļaužu pansionātu. Starp ģimenēm, kas izteica vēlēšanos uzņemt savās mājās gados vecus cilvēkus, ir precēti pāri, kas paši ir pārkāpuši 50 gadu slieksni un grib, lai viņiem blakus būtu vēl kāds cilvēks. Savukārt citi, kuriem ir mazi bērni, tādā veidā vēlas tikt pie vectētiņa vai vecmāmiņas. ”Lai gan par veco ļaužu aprūpi cilvēki saņem zināmu samaksu, nauda šajā gadījumā nebūt nav galvenais viņu rīcības motīvs,” skaidro programmas direktore Marīsa Munjosa-Kabaljēro. ”Pretējā gadījumā ģimenēm jaunie pienākumi drīz vien kļūtu par smagu nastu, jo rūpes par veciem ļaudīm prasa daudz pūļu.”

Vardarbība eiropiešu ģimenēs

”Eiropā piektā daļa sieviešu savas dzīves laikā ir pieredzējušas dzīvesbiedra brutālu izturēšanos,” paziņoja Eiropas Savienības darba un sociālo lietu komisāre Anna Diamantopulu. ES valstu ministru konferencē ”Vardarbība pret sievietēm”, kas notika šā gada sākumā Spānijā, Anna Diamantopulu norādīja: ”Varbūtība, ka sieviete vecumā no 15 līdz 44 gadiem mirs vai kļūs par invalīdi tādu iemeslu dēļ kā vēzis, malārija, ceļu satiksmes negadījumi un karš, kopā ņemot, ir mazāka nekā risks, ka viņu nogalinās vai sakropļos varmācīgs vīrietis.” Lielbritānijā ik pēc trim dienām kāda sieviete iet bojā ģimenes locekļu vardarbības dēļ, bet Īrijā vairāk nekā puse noslepkavoto sieviešu ir mirušas no sava partnera vai dzīvesbiedra rokas. Savukārt Francijas laikraksts Le Monde raksta, ka Austrijā puse no visiem laulību šķiršanas gadījumiem pamatojas uz sievas sūdzībām par vīra brutālo izturēšanos.

Bērniem draud briesmas noslīkt

Pasaules 26 bagātākajās valstīs noslīkšana ir otrais izplatītākais nāves iemesls bērniem līdz 14 gadu vecumam, stāstīts žurnālā BMJ. Žurnālā ir teikts, ka pavisam mazi bērni ir pakļauti briesmām noslīkt pašu mājās, visbiežāk vannā, un tādi, kas ir sākuši staigāt, — tuvumā esošajos peldbaseinos un dīķos, bet jauniešiem visbīstamākās ir upes, ezeri un citas dabiskās ūdenstilpes. Lai nepieļautu nelaimes gadījumus, eksperti iesaka nemitīgi uzraudzīt bērnus, kad tie atrodas vannā vai kādas ūdenstilpes tuvumā; iežogot dārza dīķus un peldbaseinus, lai tiem nevarētu piekļūt no mājas puses; neļaut bērniem vieniem pašiem peldēties attālās vietās; mācīties sniegt pirmo palīdzību.

Agrā pubertāte

”Mūsdienās pubertāte iestājas agrāk nekā jebkad iepriekš,” ziņo Vācijas laikraksts Berliner Zeitung. Vairs nav nekas neparasts, ja bioloģiskā bērnība beidzas vecumā no 10 līdz 12 gadiem vai pat vēl agrāk. Lai gan zinātnieki ir novērojuši šo tendenci visās pasaules malās, viņi joprojām nav vienisprātis par tās iemesliem. Daži kā iespējamos faktorus min pilnvērtīgāku pārtiku un sekmīgu infekcijas slimību profilaksi. Turpretī citi vaino apkārtējās vides piesārņojumu, it sevišķi tās vielas, kas iedarbojas līdzīgi kā sievišķais hormons estrogēns. Lai kādi arī būtu agrās pubertātes iemesli, agrā dzimumbrieduma iestāšanās sekmē arī agrāku dzimumattiecību uzsākšanu. ”Nav retums, ka bērniem, kas vēl pirms pāris gadiem ir spēlējušies smilškastē, ir seksuāla pieredze,” stāstīts laikrakstā.

Bieža dusmošanās apdraud dzīvību

Ātri aizkaitināmi cilvēki biežāk nekā citi piedzīvo insultu, atzīmē Spānijas laikraksts Diario Medico. Ārsti jau ilgu laiku ir norādījuši, ka agresīva uzvedība vairo risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Nesenie pētījumi ir parādījuši, ka šāda uzvedība vienlaikus palielina arī risku saslimt ar insultu. Novērojot vairāk nekā 14 tūkstošus pieaugušo vecumā līdz 60 gadiem, noskaidrojās, ka dusmīgi cilvēki cieš no insulta trīs reizes biežāk nekā pārējie. Acīmredzot dusmas izraisa spēju asinsspiediena paaugstināšanos, asinsvadu sašaurināšanos un asiņu sabiezēšanu, kas savukārt ar laiku kavē asins cirkulāciju smadzenēs, teikts laikrakstā.