Ar meldru laivu zilajā okeānā!

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA BOLĪVIJĀ

IEDOMĀJIETIES, ka jūs dodaties tūkstošiem kilometru garā braucienā pa okeānu. Taču jūs atrodaties nevis uz liela un stabila okeāna lainera, kurā nodrošinātas visas mūsdienīgā viesnīcā pieejamās ērtības, bet gan uz šķietami trauslas burulaivas, kas izgatavota no meldriem un virvēm. Tiesa, laiva var svērt pat 50 tonnas, bet vai gan tas ir kāds mierinājums, kad Klusā okeāna vidū jūsu laivu mētā negantas bangas?

Lai cik pārsteidzoši tas izklausītos, daudzi cilvēki ir devušies šādos braucienos. Un, kaut arī liela daļa ceļojumu ir beigušies neveiksmīgi, tie ir pierādījuši vismaz vienu: ņemot vērā meldru laivu izejmateriālu, tās ir apbrīnojami izturīgas. Vai jūs vēlētos redzēt, kā šīs laivas tiek gatavotas? Ja tā ir, dodieties kopā ar mums uz Dienvidameriku pie meistariem, kuru izgatavotās meldru laivas ir ieguvušas pasaules slavu.

Uz Titikaku!

Mūsu ceļš vijas aizvien augstāk Andu kalnos, līdz mēs nonākam pie Titikakas ezera, kas atrodas 3810 metrus virs jūras līmeņa un ir augstākais kuģojamais ezers pasaulē. Krastmalā mēs ieraugām ar meldriem apjumtas nededzinātu ķieģeļu ēkas, kas pieder aimaru cilts indiāņiem, no kuriem daudzi ir lietpratīgi meldru laivu sējēji. Kad tuvojamies mājām, mūs sagaida divas sievietes, kuras auž skaistu, biezu vilnas audumu, kas ir piemērots Altiplano līdzenuma vēsajam klimatam. Viņas pārtrauc darbu un iepazīstina mūs ar saviem vīriem.

Pēc laipnas uzņemšanas vīrieši mūs aicina aizbraukt ar motorlaivu uz otru ezera malu. Braukdami gar krastu, mēs ievērojam leknas totoru audzes. Šie gandrīz divus metrus garie meldri nav resnāki par zīmuli, ir lokani un, kā apgalvo mūsu pavadoņi, ūdensizturīgi. Šo īpašību dēļ totoras ir ideāls materiāls meldru laivām. Nav brīnums, ka Titikakas ezers kā magnēts pievelk cilvēkus, kas vēlas tās darināt.

”Vairākas mūsu laivas ir izturējušas tūkstošiem kilometru garus braucienus pa okeānu,” ar lepnu smaidu sejā stāsta aimaru pavadoņi un rāda gatavo laivu modeļus un fotogrāfijas. Bet kā laivas nonāk līdz okeānam? Ja laiva nav pārāk liela, to ar smago mašīnu aizved līdz Klusā okeāna piekrastei. Ja tas nav iespējams, piekrastē tiek nogādāti izejmateriāli un meistari taisa laivu turpat uz vietas. Savas prasmes dēļ aimaru laivu meistari ir aicināti siet meldru laivas pat tik tālās zemēs kā Maroka, Irāka un Lieldienu sala, bet tur viņi ir izmantojuši vietējos materiālus.

Mēs uzzinām, ka vienai pašai laivai reizēm izlieto vairākus desmitus tonnu meldru. Kāpēc tik daudz? Tāpēc, ka  meldri pakāpeniski piesūcas ar ūdeni. Jo garāks ceļojums ir ieplānots, jo laivai jābūt lielākai un vairāk meldru ir nepieciešams. Piemēram, ja laiva sver septiņas tonnas, tai būtu jāturas virs ūdens apmēram divus gadus. Bet kā sausu stiebru laiva var izturēt ārējos spēkus, kas uz to nemitīgi iedarbojas atklātā jūrā?

Apbrīnojamā konstrukcija no meldriem, virvēm un bambusa

Laivu izturība slēpjas ne tikai izejmateriālu neticamajā stiprībā, bet arī metodē, pēc kuras tās izgatavo un kuru aimari nodod no paaudzes paaudzē. Mūsu pavadonis, glābdamies no aukstuma pončo un vilnas cepurītē ar ”ausīm”, atklāj dažus senās metodes noslēpumus.

Vispirms, viņš paskaidro, meistari no meldru kūlīšiem sasien kūļus, kas ir tik gari kā iecerētā laiva. (1. un 2. attēls.) Pēc tam no šiem kūļiem izgatavo divus lielus ruļļus, kuru diametrs var pārsniegt vienu metru. Šie abi ruļļi tiek novietoti blakus, lai izveidotu dubultkorpusu — šādai konstrukcijai raksturīga īpaša stabilitāte.

Tad starp abiem lielajiem ruļļiem tiek ielikts mazāks meldru rullis. Meistari abus lielos ruļļus katru atsevišķi piesien mazajam rullim, tinot virvi pa spirāli no viena gala līdz otram. (3. attēls.) Pēc tam divpadsmit vīri pamatīgi novelk virvi, tā ka trešais kūlis pazūd skatam un tiek iegūts stingrs, blīvs dubultkorpuss. (4. attēls.) Virve ir tā nospriegta, ka starp to un meldriem pat pirkstu nevar iebāzt. Šādi ir nodrošināta lielāka laivas ūdensizturība.

Kad korpuss ir gatavs (5. attēls), meistari uzstāda stūres airus, dubultmastus (tiem ir šaura burta A forma), buras un parasti arī meldru margapmales. Beigās viņi uzslej virsbūvi, kas izgatavota no bambusa un palmu lapām. (6. attēls.) Lai cik tas būtu pārsteidzoši, gatavajai laivai nav nevienas metāla daļas.

Kad laiva ir nolaista ūdenī, blīvi sasietie meldri piebriest un korpuss kļūst vēl stingrāks. Beigu beigās ir iegūta izturīga burulaiva. Bet tagad mēs esam nonākuši pie galvenā jautājuma: ”Ko cenšas pierādīt cilvēki, kuri mūsdienās ar šādiem primitīviem kuģošanas līdzekļiem dodas tāljūru braucienos?”

Seno kultūru noslēpumi

Titikakas ezera meldru laivas ir pārsteidzoši līdzīgas sirpjveida meldru laivām, kas attēlotas seno ēģiptiešu mākslā un bieži izskatās pietiekami izturīgas, lai ar tām ceļotu atklātā jūrā. Vai šī līdzība ir tikai sakritība, vai arī senos laikos starp Amerikas un Ēģiptes iedzīvotājiem ir pastāvējuši kontakti? Lai gan ir grūti precīzi noteikt, kad meldru laivas pirmo reizi parādījās Dienvidamerikā, pierādījumi liek domāt, ka tas varētu būt noticis jau pirms spāniešu iekarotāju ierašanās.

Saprotams, dažādas teorijas ir izraisījušas diskusijas par Dienvidamerikas, Vidusjūras zemju un Polinēzijas kultūru saistību, it īpaši ņemot vērā lielos attālumus, kas tās šķir. ”Starp Peru un Panamu pastāvēja regulāri tirdzniecības sakari,” izteicās kāds mūsdienu pētnieks. ”Kāpēc gan tādi nevarēja pastāvēt starp Dienvidameriku un Polinēziju?”

Norvēģu ceļotāja Tūra Heijerdāla teorijas par šo dažādo kultūru sakariem nav guvušas plašu atbalstu. Pat ja mūsdienu jūrasbraucēji pierāda, ka seno kultūru pārstāvji būtu varējuši ar meldru laivām sasniegt tālus krastus, kā to izdarīja Heijerdāls ar aimaru būvēto meldru laivu Ra II, jautājums ”Vai viņi to darīja?” paliek neatbildēts. Iespējams, nākotnē mēs uzzināsim kaut ko vairāk par šo interesanto jautājumu. Lai kā arī būtu, necilā meldru laiva ir pierādījusi, ka izturīgus kuģošanas līdzekļus var izgatavot no pavisam vienkāršiem izejmateriāliem.

[Attēli 22. lpp.]

Korpusa šķērsgriezums

Pirms nospriegošanas

Pēc nospriegošanas

Tiek izgatavots klājs un margapmales

[Norāde par autortiesībām]

Zīmējumi: Dominique Görlitz, www.abora2.com

 [Attēli 23. lpp.]

MELDRU LAIVAS TAPŠANA

[Norādes par autortiesībām]

Fotoattēls: Carmelo Corazón, Coleccion Producciones CIMA

1., 2., 5. un 6. attēls: Tetsuo Mizutani (UNESCO); 4. attēls: Christian Maury/GAMMA

[Norāde par attēla autortiesībām 21. lpp.]

Augšā: Tetsuo Mizutani (UNESCO)

[Norāde par attēla autortiesībām 22. lpp.]

Fotoattēls: Carmelo Corazón, Coleccion Producciones CIMA