Jauniešu jautājumi

Kāpēc ir slikti norakstīt?

”Kurš gan nezina, ka špikot nav labi, bet tas ir tik viegli.” (Džimijs, 17 gadi)

VAI tev nekad kontroldarba laikā nav kārojies iemest aci klasesbiedra darbā? Tas nebūtu nekāds brīnums. 12. klases skolniece Dženna atzīmēja, cik nekaunīgi šajā ziņā ir kļuvuši daudzi klasesbiedri: ”Viņi lielās ar to, kā viņiem izdodas špikot. Un, ja tu nešmaucies, viņi tevi uzskata par jocīgu.”

Kādā ASV veiktā pētījumā noskaidrojās, ka 80 procenti jauniešu, kas tika uzskatīti par sekmīgākajiem skolēniem, atzinās, ka viņi mēdz norakstīt, un 95 procenti no šiem ”paraugskolniekiem” nekad nebija pieķerti. Pēc tam kad Džozefsona Ētikas institūta organizētā aptaujā tika izvaicāti vairāk nekā 20 tūkstoši vidējo un vecāko klašu skolēnu, tika izdarīts secinājums: ”Ja runājam par godīgumu, situācija kļūst arvien bēdīgāka un bēdīgāka.” Pedagogi ir pārsteigti, ka negodīgums mācībās ir kļuvis par tik izplatītu parādību. Kādas skolas direktors Garijs Nīlss apgalvoja, ka ”skolēns, kas nenoraksta, tagad ir rets izņēmums”.

Vecāki parasti cer, ka viņu bērniem pret mācībām būs nopietna attieksme. Tomēr daudzi jaunieši mācībās diemžēl ķeras pie negodīgām metodēm. Kādus jaunus paņēmienus viņi izmanto? Kāpēc jaunieši mēdz rīkoties negodīgi, un kāpēc tev tā nebūtu jārīkojas?

Modernā ”norakstīšana”

Būtu grūti aprakstīt visus paņēmienus, ko izmanto skolēni. Norakstīti mājas darbi un špikeri šķiet tīrais nieks, ja padomā, kādus tehnikas sasniegumus mūsdienās jaunieši ir gatavi likt lietā, lai sekmīgi nokārtotu pārbaudes darbus. Piemēram, pa mobilajiem telefoniem tiek nosūtītas īsziņas ar kontroldarba atbildēm; kalkulatoros tiek ieprogrammēta vajadzīgā informācija; skolēni drēbēs noslēpj mazītiņas videokameras, lai kontroldarba jautājumus redzētu iepriekš sarunāts palīgs; klasesbiedri lieto modernas ierīces, lai ar infrasarkano staru palīdzību cits citam nosūtītu nepieciešamo informāciju, un jaunieši ir gatavi pat sameklēt interneta lapas, kurās var atrast kontroldarbu jautājumus un atbildes tikpat kā jebkurā mācību priekšmetā.

Redzot, cik daudzi mācībās ir ķērušies pie negodīgiem paņēmieniem, izglītības darbinieki mēģina apturēt šo procesu, taču tas nebūt nav viegls uzdevums. Jāņem vērā, ka ne visi skolēni un arī ne visi skolotāji ir vienisprātis par to, ko var uzskatīt par negodīgu rīcību. Piemēram, kad jaunieši strādā grupās, ir sarežģīti noteikt robežu starp godīgu un negodīgu sadarbību. Gadās arī tā, ka, strādājot grupās, atrodas skolēni, kas mēģina ”izbraukt” uz citu rēķina. ”Daži no viņiem ir  neticami slinki — viņi vispār neko nedara!” izsaucās Judzi, kāds koledžas audzēknis. ”Un tomēr viņiem ieliek tādu pašu atzīmi kā citiem. Manuprāt, tā ir tīrā šmaukšanās!”

Kāpēc jaunieši noraksta?

Kā noskaidrojās kādā aptaujā, lielākoties skolēni noraksta tāpēc, ka nav pietiekami labi sagatavojušies. Savukārt citi, saskardamies ar sīvo konkurenci, kas valda skolā, vai arī redzēdami, cik izcilas sekmes no viņiem gaida vecāki, uzskata, ka viņiem gluži vienkārši nav citas izvēles. ”Atzīmes maniem vecākiem ir viss,” stāsta trīspadsmitgadīgais Sems. ”Viņi man mūžīgi prasa: ”Cik tu dabūji matemātikas kontroldarbā? Un cik tev ielika angļu valodā?” Kā es to neciešu!”

Panākumi mācībās nemitīgi tiek tik ļoti uzsvērti, ka daudzi skolēni sāk norakstīt. Kādā grāmatā, kas veltīta amerikāņu jauniešu problēmām, sacīts: ”Kaut kas nav kārtībā ar sistēmu, kas pakļauj skolēnus tik lielai spriedzei, ka bieži vien pazūd prieks mācīties, jo par svarīgāko tiek uzskatītas labas sekmes, pat ja tās būtu jāiegūst ar negodīgiem līdzekļiem.” Daudzi skolnieki tam noteikti piekritīs. Neviens, gluži dabiski, negrib izgāzties kontroldarbā un vēl jo vairāk — eksāmenā. ”Daži vienkārši briesmīgi baidās, ka nenokārtos pārbaudes darbu,” atzīmē kāds vidusskolnieks, vārdā Džimijs. ”Viņi drošības pēc špiko, pat ja zina pareizās atbildes.”

Tā kā tik daudzi jaunieši mācībās ar vieglu roku atmet domas par godīgumu, var rasties iespaids, ka norakstīt nemaz nav slikti. Turklāt tas var likties ļoti izdevīgi. ”Vakar mums bija jāraksta kontroldarbs un es pamanīju, ka viens no klasesbiedriem špiko,” stāsta septiņpadsmitgadīgais Gregs. ”Šodien, kad mums izdalīja vakardienas darbus, izrādījās, ka šim puisim ir labāka atzīme nekā man.” Daudzus neapšaubāmi ietekmē fakts, ka vienaudžu vidū nav tikpat kā neviena, kas neblēdītos mācībās. Kā izteicās Judzi: ”Daži domā — ja jau visi tā dara, arī man jādara tāpat.” Bet vai tiešām tā ir?

Bīstams ieradums

Salīdzināsim negodīgumu mācībās ar zagšanu. Vai tu varētu piekrist apgalvojumam, ka, tā kā zog ļoti daudzi, zagt nemaz nav slikti? Droši vien tu negribētu tam piekrist, it sevišķi, ja kāds būtu nozadzis tavu naudu. Špikošana būtībā ir līdzīga zagšanai, jo ļauj iegūt to, ko cilvēks nav pelnījis, un bieži vien tas notiek uz godīgu skolēnu rēķina. (Efeziešiem 4:28.) ”Vai tad tas ir pareizi — teikt, ka tu kaut ko zini, ja patiesībā nezini,” saka Tomijs, kas nesen ir beidzis vidusskolu. ”Tā taču ir melošana!” Bībeles viedoklis šajā jautājumā ir skaidrs, jo Kolosiešiem 3:9 ir teikts: ”Nemelojiet cits citam.”

Ja cilvēks ir pasācis norakstīt un citādi blēdīties mācībās, tas jau kļūst par ieradumu. ”Daži konstatē, ka nav nemaz jāmācās, lai nokārtotu pārbaudes darbus,” saka Dženna, ”tāpēc viņi paļaujas vienīgi uz špikošanu. Bet, kad vienreiz pienāk laiks rīkoties patstāvīgi, izrādās, ka viņi nezina, kā tikt galā ar dažādām dzīves situācijām.”

Galatiešiem 6:7 mēs tiekam nopietni brīdināti: ”Ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.” Ja tu mācībās rīkojies negodīgi, tev jārēķinās ar noteiktām sekām — tevi var mocīt sirdsapziņas pārmetumi, varbūt draugi pārstāj tev uzticēties, un, tā kā tu neapgūsti zināšanas, neattīstās tavas spējas mācīties. Līdzīgi kā no labdabīga audzēja var izveidoties vēzis, negodīgums skolā var ietekmēt tavu rīcību arī citās jomās un līdz ar to sabojāt attiecības, kas ir svarīgākas par visu. Visticamāk, tu šādi iedragāsi attiecības ar Dievu, kas necieš krāpšanu. (Salamana Pamācības 11:1.)

Jaunieši, kas mācībās krāpjas, faktiski kaitē paši sev. (Salamana Pamācības 12:19.) Ar savu rīcību viņi parāda, ka viņiem ir līdzīga nostāja, kāda senatnē bija pagrimušajiem Jeruzalemes valdniekiem, kas sacīja: ”Meli taču ir mūsu patvērums, un viltus ir mūsu apsega.” (Jesajas 28:15.) Taču  patiesībā nav tādas blēdības, kas Dievam paslīdētu garām nepamanītas. (Ebrejiem 4:13.)

Rīkojies godīgi

Lai tiktu pie labām atzīmēm negodīgā ceļā, jauniešiem visbiežāk ir pamatīgi jānopūlas un jāliek lietā atjautība, kaut gan viņi būtu tikai ieguvēji, ja šīs pašas iemaņas pavērstu citā virzienā — censtos apzinīgi mācīties. Kā izteicās 18 gadus vecā Ebija, ”ja viņi tikpat aizrautīgi mācītos, kā špikotu, manuprāt, atzīmes viņiem būtu ļoti labas”.

Kaut gan kārdinājums norakstīt var būt ļoti spēcīgs, sargies no šādām lamatām! (Salamana Pamācības 2:10—15.) Pirmām kārtām neaizmirsti, ka tu apmeklē skolu tieši tāpēc, lai mācītos. Tiesa, tev varbūt liekas, ka ir jāmācās daudz kas tāds, kas tev dzīvē tikpat kā nekad nenoderēs. Tomēr, ja cilvēks neapgūst šo informāciju, bet mācībās tiek cauri vienīgi ar negodīgiem līdzekļiem, neattīstās viņa spējas apgūt jaunus faktus un prasme likt lietā zināšanas. Protams, nav iespējams kārtīgi izprast kādu jautājumu bez pūlēm — tas vienmēr kaut ko prasa no cilvēka. Bībelē sacīts: ”Pērcies taisnību un patiesību un nepārdod tās atkal; centies iegūt īsteno atziņu, audzināšanu un saprātu.” (Salamana Pamācības 23:23.) Tiešām ir ļoti svarīgi, lai tev būtu nopietna attieksme pret to, kā tu apgūsti mācību vielu un sagatavojies stundām. ”Gatavojies stundām,” iesaka Džimijs. ”Tad tu būsi pārliecināts, ka zini pareizās atbildes.”

Gadīsies arī tā, ka visas atbildes tu nezināsi un tāpēc nesaņemsi labākās atzīmes. Tomēr, ja tu neatkāpsies no saviem principiem, tu ievērosi, pie kā tev jāpiestrādā, lai uzlabotu sekmes. (Salamana Pamācības 21:5.)

Judzi, kura vārdi tika citēti iepriekš, ir Jehovas liecinieks. Viņš paskaidroja, kā rīkojas, ja klasesbiedri grib, lai viņš teiktu priekšā: ”Vispirms es viņiem pasaku, ka esmu Jehovas liecinieks. Tas man ļoti palīdz, jo viņi zina, ka Jehovas liecinieki ir godīgi cilvēki. Ja kāds man lūdz, lai pasaku priekšā pareizo atbildi tieši kontroldarba laikā, es tikai atbildu, ka to nedarīšu. Vēlāk es paskaidroju, kāpēc tā rīkojos.”

Judzi piekrīt tam, ko Vēstulē ebrejiem rakstīja apustulis Pāvils: ”[Mēs] visās lietās gribam godīgi dzīvot.” (Ebrejiem 13:18.) Ja tu mācībās neatkāpies no augstiem principiem un nenoraksti, tavām labajām atzīmēm ir īsta vērtība. Tad, atgriežoties mājās no skolas, tu vari sagādāt saviem vecākiem vienu no labākajām dāvanām, kādu vecāki vien var vēlēties, — apliecinājumu, ka viņu bērns ir uzticīgs kristietis. (3. Jāņa 4.) Turklāt tā tu saglabāsi tīru sirdsapziņu un tev sagādās prieku apziņa, ka vari iepriecināt Dieva Jehovas sirdi. (Salamana Pamācības 27:11.)

Lai arī cik daudz skolēnu mācībās blēdītos, neplūsti līdzi šai straumei! Palikdams godīgs, tu saglabāsi labas attiecības ar citiem cilvēkiem un, kas ir vēl būtiskāk, ar patiesības Dievu, Jehovu. (Psalms 11:8; 31:6.)

[Izceltais teksts 14. lpp.]

Jaunieši, kas mēdz norakstīt, bieži neiedomājas, ka faktiski viņi zog

[Izceltais teksts 14. lpp.]

Ja cilvēks ir negodīgs mācībās, bieži vien tas noved pie vēl negodīgākas rīcības citās jomās

[Izceltais teksts 15. lpp.]

Skolnieka blēdības Dievam nepaslīd garām nepamanītas

[Attēls 15. lpp.]

Ja tu rūpīgi sagatavosies kontroldarbam, tu būsi drošs par savām atbildēm