Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

”Telefonmammas”

Madridē jauni, aizņemti cilvēki, kam patīk labi pagatavots ēdiens, bet pašiem vai nu nav laika taisīt ēst, vai arī nav vēlēšanās to darīt, ir atraduši risinājumu — ”telefonmammu”, ko viņi nolīgst ar interneta starpniecību, stāstīts Spānijas laikrakstā El Pais. Šīs ”mammas” ar taksometru divreiz nedēļā viņiem nosūta veselīgu, mājās gatavotu ēdienu, ko var glabāt vairākas dienas. Maltītes ir gatavotas no tādiem produktiem kā zivis, makaroni, dārzeņi, pākšaugi, gaļa, augļi un piena produkti. ”Telefonmammas” arī regulāri zvana saviem ”adoptētajiem dēliem”, lai pārliecinātos, vai ledusskapī ir vajadzīgie produkti, un uzzinātu, kas viņiem labāk garšo un kādas ir viņu vajadzības. Tāpat var pasūtīt, lai ēdiens tiktu piegādāts četrām vai vairāk personām uz darbavietu un lai nedēļas nogalēs būtu īpaša ēdienkarte.

Tunelis krupjiem

Vankūveras salas (Kanāda) šosejas inženieri sev par pārsteigumu atklāja, ka topošā šoseja šķērso citu svarīgu ”lielceļu” — ”krupju ceļu”. Kā teikts žurnālā Beautiful British Columbia, cilvēki bija pamanījuši, ka nepabeigto šoseju šķērso ”tūkstošiem trīs centimetru lieli rietumu krupji”, kas dodas no vairošanās vietām purvos uz dzīvi augstienēs. ”Inženieriem bija, par ko palauzīt galvu”, jo jaunās šosejas būve varēja nodarīt lielu postu krupju populācijai. Kā lai atrisina šo problēmu? Kreigs Bārlovs, projekta vides aizsardzības koordinators, pastāstīja, ka inženieri ir izveidojuši ”nožogojumu, kas paredzēts, lai novadītu ceļojošo krupju plūsmu uz vairākiem nelieliem tuneļiem zem šosejas”. Kā bija minēts iepriekš citētajā žurnālā, ”rietumu krupju populāciju ļoti ātri ietekmē ūdens piesārņojums, kā arī dabiskās vides un klimata izmaiņas”.

Krāpnieki un 11. septembra notikumi

Nebija pagājusi vēl ne diena kopš 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumiem Pasaules tirdzniecības centram, kad zagļi un krāpnieki sāka izmantot savā labā cilvēku ciešanas un devīgumu. Daži izlikās par glābšanas vienību locekļiem un zaga tieši notikumu vietā. Kādu nakti tika nozagts pat trīs tonnu smags buldozers. Negodīgi cilvēki atrada daudzus veidus, kā izkrāpt naudu. Daži pārdeva ”līdzekļus” pret bioloģiskajiem ieročiem un ”zāles” pret Sibīrijas mēri. Citi nodarbojās ar ”suvenīru” tirdzniecību: parastu zemi pārdeva kā zemi no katastrofas vietas. Tika iesniegtas nepamatotas prasības dzīvības un nekustamā īpašuma apdrošināšanas kompānijām. Kāds laulāts pāris mēģināja saņemt apdrošināšanas atlīdzību par nopostīto dzīvokli, kaut gan tas atradās sešu kilometru attālumā no notikuma vietas. Daudzi saņēma kompensāciju par ”bojā gājušajiem” radiniekiem, kuri bija sveiki un veseli vai arī kuru patiesībā nemaz nebija. Tirgotāji pārdeva karogus un nozīmītes, apgalvojot, ka peļņa tiks ziedota palīdzības organizācijām, bet patiesībā nekas tāds vēlāk nenotika. Vairāki krāpnieki, izmantojot internetu, izmānīja no cilvēkiem naudu, kuru solījās izmantot cietušo vajadzībām. Savukārt citi izvēlējās cilvēku vārdus no bez vēsts pazudušo sarakstiem un zvanīja šo cilvēku radiniekiem, lai iegūtu personas datus un vēlāk tos izmantotu noziedzīgiem mērķiem. Šo noziegumu izmeklēšana turpinās.

Tuberkuloze nepadodas

Tuberkulozes apkarošana nepavisam vēl nav galā, teikts Buenosairesas laikrakstā Clarín. It īpaši to var teikt par valstīm, kur ievērojama cilvēku daļa ir nabadzīga. Argentīnā vien ”katru gadu tiek reģistrēti 14 tūkstoši jaunu saslimšanas gadījumu”. ”Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem.., ik gadus ar šo slimību joprojām mirst aptuveni divi miljoni cilvēku.” Lai gan saslimšanu ar tuberkulozi parasti saista ar nepietiekamu uzturu un nabadzību, infekciozā rakstura dēļ tuberkuloze apdraud cilvēkus no visiem sabiedrības slāņiem. ”Tuberkuloze ir ļoti lipīga slimība, un sociālās barjeras tai nav šķērslis,” atzīmē Dr. Hulio Gonsaless Montaners, kam ir ilggadēja pieredze tuberkulozes ārstēšanā. Kā viņš norādīja, cilvēks var inficēties, piemēram, lidmašīnā, savā dzīvesvietā vai arī darbavietā.

Pirmais likums pret gaismas piesārņojumu

Čehijas Republika ir pirmā valsts, kas ar likuma palīdzību turpmāk centīsies ierobežot gaismas piesārņojumu, atzīmēts laikrakstā Berliner Morgenpost. ”Likums par atmosfēras aizsardzību” stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā, un tā pieņemšana guva plašu atbalstu gan astronomu, gan arī daudzu citu Čehijas iedzīvotāju vidū. Gaismas piesārņojums likumā definēts kā ”jebkurš mākslīga gaismas avota radīts apgaismojums, kas tiek izkliedēts ārpus laukuma, kura apgaismošanai tas paredzēts, it sevišķi tāds apgaismojums, kas vērsts augstāk par horizontu”. Lai samazinātu nevajadzīgo apgaismojumu, kas traucē novērot naksnīgās debesis, iedzīvotājiem un organizācijām ir pienākums lietot gaismas avotu pārsegus. Brno centrā šādi pārsegi tika izmantoti jau pirms pagājušā gada 1. jūnija, un tie ievērojami samazināja gaismas nevajadzīgo izkliedi. ”Rezultāti ir pārsteidzoši,” izteicās čehu astronoms Jans Holans.

Pasaules izglītības problēmas

Cik labu izglītību mūsdienās iegūst skolēni? Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veica pētījumu, kurā tika aptaujāti 265 tūkstoši 15 gadus veci vidusskolnieki 32 valstīs. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, ”cik lielā mērā, iegūdami obligāto izglītību, skolnieki mācās kļūt par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem”. Pētījumā atklājās, ka 6 procenti skolnieku ”lasīšanā nesasniedza pat viszemāko līmeni”. 12 procenti varēja izpildīt tikai ”visvienkāršākos lasīšanas uzdevumus, piemēram, atrast vienkāršu informācijas vienību tekstā vai noteikt teksta galveno domu”. Lasīt un rakstīt meitenes parasti mācēja labāk nekā zēni. Lasīšana vislabāk padevās somu skolēniem, bet japāņu un korejiešu jauniešiem — dabas zinātnes un matemātika. ”No 28 valstīm 20 valstīs vairāk nekā ceturtajai daļai skolnieku nav vēlēšanās iet uz skolu,” teikts pētījuma materiālos.

Nomainītie raksti presē

”Kādu notikumu atspoguļojums tika aizēnots ar [2001. gada 11. septembra] ”apokalipsi”?” Šāds jautājums tika uzdots Francijas žurnālā Médias. Francijā 12 valsts mēroga un reģionālajos laikrakstos netika iespiesti raksti par amerikāņu iznīcinātāju, ko notrieca virs Irākas, zemestrīci Taivānā, taifūnu Japānā, kurā gāja bojā pieci cilvēki, kā arī reliģiska rakstura nemieriem Nigērijā, kuros tika nogalināti vismaz 165 cilvēki. Pasaules tirdzniecības centra torņu sabrukšana aizēnoja kādu ar sportu saistītu skandālu, 14 gadus veca jaunieša slepkavību, ko izdarīja 15 gadus veca meitene, un vairākus citus notikumus. Vienīgais franču dienas laikraksts, kas nemainīja plānoto pirmās lappuses rakstu, bija kāds sporta laikraksts. Bet, kā bija teikts žurnālā Médias, tas notika tāpēc, ka fotogrāfija, kurā attēlots, kā futbolisti ievēro klusuma brīdi pirms spēles sākuma, nesasniedza redakciju laikā.

Smēķēšanas nodarītais posts 40 gadu garumā

1962. gadā Anglijas Karaliskā ārstu kolēģija publicēja ziņojumu ar nosaukumu ”Smēķēšana un veselība”. ”Šis bija pirmais nepārprotamais brīdinājums par tabakas lietošanas kaitīgumu, ko oficiāli izteica kāda Lielbritānijas organizācija,” teikts Londonas laikrakstā The Independent. Tajā laikā smēķēja 70 procenti vīriešu un 43 procenti sieviešu. 40 gadu laikā ”Lielbritānijā no smēķēšanas ir miruši 5 miljoni cilvēku — 12 reizes vairāk, nekā gāja bojā Otrā pasaules kara laikā”. Lai gan tagad smēķē tikai 29 procenti vīriešu un 25 procenti sieviešu, cigaretes ”joprojām tiek reklamētas, slavinātas un pārdotas jaunajai paaudzei”, teikts minētajā laikrakstā. Saskaņā ar Karaliskās kolēģijas jaunāko pētījumu, tabakas lietošana pašlaik pieaug un vēl arvien ir galvenais drauds sabiedrības veselībai. Sers Ričards Dols, kas 1950. gadā savā pētījumā pierādīja smēķēšanas saistību ar plaušu vēzi, atgādināja, ka nekad nav par vēlu atmest šo kaitīgo ieradumu. Viņš iesaka: ”Atmetiet smēķēšanu, un jūs varēsiet vairāk un ilgāk priecāties par dzīvi!”