Liedagā izkaisītie dārgakmeņi

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTES NIKARAGVĀ

VAI jums kādreiz ir gadījies liedagā uziet mirdzošu gliemežvāku? Vai šis atradums jums nesagādāja prieku? Ir daudz cilvēku — gan jaunu, gan vecu —, kas krāj un glabā gliemežvākus to apbrīnojamās daudzveidības un eksotiskā skaistuma dēļ.

Gliemežvāki tiek izskaloti pludmalēs gandrīz visā pasaulē. Taču tās nav tikai krāšanai un apbrīnošanai paredzētas greznumlietiņas. Katru čaulu sev par mājvietu kādreiz ir izveidojis kāds molusks jeb gliemis. Pēc pašiem piesardzīgākajiem aprēķiniem, patlaban pasaulē ir vismaz 50 tūkstoši molusku sugu.

Gliemežvāki, par kuriem būs runa šajā rakstā, ir atrodami Nikaragvā Klusā okeāna krastā. Daudzus no tiem es salasīju trīs kilometru garajā Ponelojas un Laspenjitasas pludmalē. Citus man iedeva vietējie zvejnieki. Atļaujiet man pastāstīt par šiem gliemežvākiem un jūras iemītniekiem, kas tos ir veidojuši.

Lielie vēderkāji

Lielāko daļu gliemežvāku ir izveidojuši moluski, kas pieder pie gliemežu un gliemeņu klases. Gliemežiem ir galva ar taustekļiem un acīm un muskuļota kāja, ar kuras palīdzību tie pārvietojas. Tāpēc zinātnieki tos sauc par gastropodiem, kas nozīmē ’vēderkāji’.

Kā gliemeži elpo un ēd? Daudzi jūras gliemeži elpo, sūcot ūdeni pāri žaunām pa sifonu — caurulītei līdzīgu orgānu, kura atvere atrodas gliemeža galvā. Daļai gliemežu ir vēl viens cauruļveida orgāns barības uzņemšanai. Daudzi gliemeži barības sasmalcināšanai izmanto īpašu mēli — rīvīti, kuru klāj mazi, asi zobiņi. Visiem gliemežiem ir nervu sistēma, asinsrites sistēma, gremošanas sistēma un reproduktīvie orgāni.

Kā, aplūkojot čaulu, var noteikt, vai to ir veidojis gliemezis? Gliemeža čaulu var pazīt pēc tā, ka tā ir viengabalaina un visbiežāk spirāliski  sagriezta. Taču atkarībā no tā, vai attiecīgo čaulu ir veidojis purpurgliemezis, muciņgliemezis, porcelāngliemezis, konusgliemezis, tornīšgliemezis vai kāds cits šīs klases pārstāvis, čaulas forma var būt ļoti dažāda. Iepazīsimies ar dažiem no šiem gliemežvākiem tuvāk!

Prasmīgi celtnieki un atjautīgi mednieki

Purpurgliemežiem ir ļoti sarežģītas formas čaulas. Es atradu divu šīs dzimtas pārstāvju gliemežnīcas — karaliskā purpurgliemeža rozīgi brūno čaulu un ne mazāk pievilcīgo saknes purpurgliemeža čaulu. Kā rodas to ragainie izaugumi? Gliemeži tos izveido periodos, kad čaulas augšana norit lēni. Starp šiem izaugumiem var redzēt čaulas daļas, ko gliemeži izveido čaulu straujās augšanas periodos. Grāmatā Shells—Treasures of the Sea (Gliemežvāki — jūras dārgumi) ir paskaidrots: ”Lai intensīvāk noritētu čaulas veidošanās, kas prasa daudz enerģijas, daudziem vēderkājiem palēninās vielmaiņa un viņi kļūst pasīvi. Parasti tie ierokas dūņās vai kā citādi noslēpjas, lai pasargātu sevi no uzbrucējiem. [..] Atkarībā no moluska sugas, čaulas straujās augšanas posms var ilgt no dažām dienām līdz vairākām nedēļām.”

Jāatzīmē, ka arī pats purpurgliemezis ir atjautīgs mednieks. Lasot gliemežvākus, es reizēm brīnījos, kāpēc dažos no tiem ir mazs, glīts caurumiņš. Vēlāk es uzzināju, ka purpurgliemezis ir viens no vairākiem moluskiem, kas ar savas rīvītes palīdzību izurbj medījuma čaulā caurumu un tad ķeras pie maltītes.

Man bija interesanti uzzināt, ka par purpurgliemezi ir atrodamas netiešas norādes Bībelē. Divas no Vidusjūrā sastopamajām purpurgliemežu sugām — Murex trunculus un Murex brandaris — tika izmantotas vērtīgā purpura ieguvei, ar kuru Bībeles laikos tika krāsoti audumi. (Esteres 8:15; Lūkas 16:19.) Purpurgliemeža dziedzeri izstrādā dzeltenīgu šķidrumu, kas, nonākot saskarē ar gaisu un saules gaismu, kļūst tumšsarkans ar viegli violetu nokrāsu. Tā kā viens gliemezis satur pavisam niecīgu daudzumu šī šķidruma, ir aprēķināts, ka pusotra grama krāsvielas ieguvei bija nepieciešami aptuveni 12 tūkstoši purpurgliemežu. Nav brīnums, ka šī krāsviela, ko tolaik dēvēja par Tiras purpuru, bija pieejama tikai bagātajiem! *

Dziļūdens gliemežu čaulas

Man ir palaimējies iegūt arī vairākas muciņgliemeža čaulas. Šīs čaulas ir sastopamas visā pasaulē, jo, pirms muciņgliemežu kāpuri nostiprinās jūras dibenā, kur turpinās to attīstība, ūdens straumes tos nēsā apkārt nedēļām  un pat mēnešiem ilgi. Muciņgliemeža čaulu apvij lielas, platas vītnes, un sevišķi iezīmīga ir šīs čaulas biezā lūpa, ko ieskauj mazi zobiņi. Tiek uzskatīts, ka šī lūpa palīdz gardajam gliemezim paglābties no izsalkušu krabju uzbrukumiem.

Vēl manā kolekcijā ietilpst vairākas skaistas čaulas, ko ir veidojuši gan mazi, gan jau pieauguši kroņgliemeži, kas šādi tiek dēvēti sava raigainā ”kroņa” dēļ. Man ir arī cimātijas čaula (šīs sugas gliemeži var izaugt pat 15 centimetru gari) un vārpstiņgliemeža čaula, kas tiek augstu vērtēta savas spilgti oranžās krāsas dēļ. Lielās dziļūdens gliemežu čaulas liedagā tiek izskalotas reti. Šos lieliskos eksemplārus es esmu ieguvusi no saviem draugiem, kas nodarbojas ar zivju un omāru zveju. Tīklos iekļuvušo gliemežu gaļu viņi paturēja sev, bet skaistās čaulas atdāvināja man.

Mazāki, bet tikpat pievilcīgi

Bēgumam nomainot paisumu, pludmale ir kā nosēta ar gliemežvākiem, un to vidū var atrast daudz interesantu mazāku gliemežu čaulu — piemēram, dažādās porcelāngliemežu, konusgliemežu, olīvgliemežu, terebru, perspektīvgliemežu, mēnessgliemežu un tornīšgliemežu čauliņas. Tā kā gliemežu sugu visā pasaulē ir ļoti daudz, daļa kolekcionāru nododas tikai vienas gliemežu dzimtas čaulu kolekcionēšanai. Piemēram, konusgliemežu dzimtā vien ir vairāk nekā 500 sugu!

 Viena no gliemežnīcu valdzinošākajām iezīmēm ir to spirāliskā forma. Īpaši izteiksmīgas šajā ziņā ir perspektīvgliemeža un terebras čaulas. Šo gliemežu čaula veidojas ar apbrīnojamu precizitāti un saglabā sākotnējo formas paraugu. Gliemeži čaulas malai pakāpeniski pievieno arvien jaunu materiālu, it kā darbodamies ap simetrijas asi. Kā atalgojumu par savām pūlēm gliemezis iegūst izturīgu un kompaktu māju, kas ir gan ērta, gan skaista!

Ēdamgliemenes, ķemmīšgliemenes un citas šīs klases pārstāves

Ko var teikt par otru iepriekšminēto molusku klasi — gliemenēm? Arī gliemeņu čaulu Nikaragvas pludmalēs nav mazums. Gliemeņu čaula sastāv no diviem savstarpēji savienotiem vākiem, kas precīzi atbilst viens otram un pasargā tajā mītošo dzīvnieku. Plaši pazīstama gliemeņu klases pārstāve ir ēdamgliemene. Gliemenēm nav galvas, toties tām ir ķīmiskās maņas orgāni, kas ļauj tām atšķirt dažādas garšas un smaržas. Pamatā gliemenes barojas, atfiltrējot no ūdens barības daļiņas. Dažu sugu gliemenēm ir šaura, muskuļota kāja, kas palīdz tām pārvietoties. Piemēram, ķemmīšgliemene peld atmuguriski, sasitot kopā čaulas vākus un izšļācot spēcīgu ūdens šalti. Lai tiktu uz priekšu, gliemene izšļāc ūdeni pretējā virzienā. Bet kā ķemmīšgliemene pamana, ka tai uzglūn briesmas? Gliemenei gar čaulas malām atrodas daudzas mazas, bet ļoti jutīgas zilas actiņas, kas reaģē, ja pēkšņi parādās uzbrucēja ēna.

Šķiet, īpašu popularitāti gliemenes ir iemantojušas perlamutra dēļ. Gliemeņu čaulas galvenokārt veido kristalizējies kalcija karbonāts, kas ir viens no jūras ūdens minerālsāļu komponentiem. Taču zaigojošo perlamutra mirdzumu rada viens konkrēts kalcija karbonāta veids — aragonīts. Atsevišķām molusku sugām čaulu iekšpuse ir izklāta ar mikroskopiski sīkiem aragonīta kristāliņiem, kuru izvietojums atgādina kārniņu jumtu. Šie kristāli lauž un atstaro gaismu, ļaujot čaulai mirdzēt visās varavīksnes krāsās. Dažas gliemeņu sugas izmanto šo perlamutra kārtiņu, lai ar to pārklātu gliemežnīcā iekļuvušu svešķermeni, piemēram, smilšu graudiņu. Laikam ejot, gliemene ap smilšu graudu klāj arvien jaunus perlamutra slāņus, līdz kamēr izveidojas žilbinoši skaista un vērtīga pērle.

Unikālas iezīmes molusku uzbūvē

Nobeigumā es gribētu pastāstīt par to, kas, daudzuprāt, ir pats apbrīnojamākais molusku uzbūvē, proti, mantiju. Tas ir ļoti neparasts, ādai līdzīgs orgāns, kas aptver moluska ķermeni un izdala čaulas veidošanai nepieciešamās vielas. Grāmatā Shells—Treasures of the Sea teikts: ”Ar moluska asinsrites palīdzību [kalcija karbonāts] tiek nogādāts mantijā un izdalās caur mantijas porām.. gar visu augošo čaulas malu.” Molusks izdala arī olbaltumvielu, kuras ietekmē kalcijs ūdenī kristalizējas.

Tajā pašā laikā mantijas pigmentšūnas nodrošina čaulām lielu krāsu un formu bagātību. Malakologi — zinātnieki, kas nodarbojas ar molusku pētniecību — joprojām nav skaidrībā, kādas ir šo krāsu un formu funkcijas. Šķiet, tās īpaši neietekmē molusku spēju pazīt citam citu un ne vienmēr palīdz tiem labāk maskēties. Toties šī neaptveramā krāsu un formu dažādība sajūsmina mūs.

Kad jūs nākamreiz pastaigāsieties pa liedagu un pacelsiet mirdzošu gliemežvāku, atcerieties, ka neatkarīgi no tā, vai tā ir vienkārša gliemenes vai grezna gliemeža čaula, jūs savās rokās turat īstu dārgakmeni, ko tik apbrīnojamā veidā ir izveidojis mazs, necils radījums — molusks.

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 26. lpp.]

Gliemeži veido viengabala čaulu, bet gliemeņu čaula sastāv no diviem savstarpēji savienotiem vākiem

[Attēls 25. lpp.]

SAKNES PURPURGLIEMEŽA ČAULA

[Attēls 25. lpp.]

KARALISKĀ PURPURGLIEMEŽA ČAULA

[Attēls 25. lpp.]

MUCIŅGLIEMEŽA ČAULA

[Attēls 26. lpp.]

PORCELĀNGLIEMEŽA ČAULA

[Attēls 26. lpp.]

KONUSGLIEMEŽA ČAULA

[Attēls 26. lpp.]

OLĪVGLIEMEŽA ČAULA

[Attēls 26. lpp.]

TEREBRAS ČAULA

[Attēls 26. lpp.]

PERSPEKTĪVGLIEMEŽA ČAULA

[Attēls 26. lpp.]

TORNĪŠGLIEMEŽA ČAULA

[Attēls 26. lpp.]

MĒNESSGLIEMEŽA ČAULA

[Attēls 26. lpp.]

VĀRPSTIŅGLIEMEŽA ČAULA

[Attēls 26. lpp.]

KROŅGLIEMEŽA ČAULA

[Attēls 26. lpp.]

CIMĀTIJAS ČAULA

[Attēls 26. lpp.]

PĒRLENES ČAULA

[Attēls 27. lpp.]

VENĒRGLIEMENES ČAULA

[Attēls 27. lpp.]

ĶEMMĪŠGLIEMENES ČAULA