Vai mēs tiekam novēroti?

KAD Elizabete ierodas darbā, novērošanas kamera reģistrē viņas pārvietošanos. Kad viņa dodas iekšā ēkā, cita kamera tuvplānā uzņem viņas seju. Visas dienas garumā viņas gaitām seko daudzas citas novērošanas kameras. Tik stingra kontrole ir saprotama, jo Elizabete strādā iestādē, kur katru dienu tiek veiktas operācijas ar miljoniem dolāru skaidrā naudā.

Elizabete zina, ka darbavietā viņu nepārtraukti novēro, jo tas viņai tika paskaidrots, kad viņa stājās darbā. Taču miljoniem cilvēku, iespējams, nav tik skaidras informācijas par to, cik lielā mērā viņi katru dienu tiek novēroti.

 Novērošana — mūsdienu sabiedrības norma?

Vai jūsu darbavietā kāds novēro, ko jūs darāt? Pasaulē ir miljoniem darbinieku, kuru interneta un elektroniskā pasta lietojums darba laikā nemitīgi tiek kontrolēts. ASV Vadīšanas asociācijas 2001. gada aptaujā noskaidrojās, ka ”gandrīz trīs ceturtdaļas (73,5%) lielāko ASV uzņēmumu.. reģistrē un pārbauda sakaru līdzekļu izmantojumu un citas darbības, ko darbinieki veic darba laikā, ieskaitot telefona zvanus, elektroniskā pasta nosūtīšanu un interneta lietošanu, kā arī viņu datora failus”.

Valdības iegulda novērošanas un informācijas pārtveršanas iekārtās milzīgas summas. Kādā ziņojumā, kas 2001. gada 11. jūlijā tika iesniegts Eiropas Parlamentam, sacīts, ka ”pastāv globāla informācijas pārtveršanas sistēma, ko kopīgiem spēkiem.. izveidojušas ASV, Lielbritānija, Kanāda, Austrālija un Jaunzēlande”. Kā teikts ziņojumā, ar globāla satelītstaciju tīkla jeb tā dēvētā ECHELON palīdzību šo valstu varas iestādes var pārtvert un kontrolēt informāciju, kas tiek pārraidīta, izmantojot satelītsakarus, — telefonsarunas, faksa sūtījumus, interneta sakarus un elektronisko pastu. Laikrakstā Australian apgalvots, ka šī sistēma ļauj varas iestādēm ”izdalīt no kopējās informācijas plūsmas konkrētus faksa sūtījumus un e-pasta ziņojumus un, ja sistēmu ieprogrammē tā, lai tā pazītu konkrēta cilvēka balsi, ir iespējams noklausīties šī cilvēka telefonsarunas”.

Arī tiesībaizsardzības iestādes plaši izmanto modernās novērošanas iekārtas. ASV žurnālā BusinessWeek stāstīts, ka FIB lieto tehnoloģiju, ko sauc par Carnivore, lai ”kontrolētu e-pasta sūtījumus, instant messaging ziņojumus un interneta telefonsarunas”. Savukārt Lielbritānijā tiek izstrādāti jauni likumi, kas ļautu tiesībaizsardzības iestādēm slepeni ”noklausīties tūkstošiem cilvēku telefonsarunas, kontrolēt viņu faksa sūtījumus un interneta lietojumu”, vēstī BBC News.

Slēptās kameras un detalizētas datu bāzes

Pat tad, kad cilvēks nelieto telefonu, faksa aparātu vai e-pastu, nav izslēgts, ka viņa gaitām kāds seko. Austrālijā, Jaundienvidvelsas štatā, dzelzceļa līniju pasažierus novēro vairāk nekā 5500 kameru. Tajā pašā štatā ar novērošanas kamerām ir aprīkoti arī ap 1900 autobusu, kas pieder valsts uzņēmumiem.

Cik zināms, proporcionāli iedzīvotāju skaitam visvairāk novērošanas kameru ir Lielbritānijā — pēc kāda pētījuma rezultātiem, šajā zemē ir 1 kamera uz 55 iedzīvotājiem. 1996. gadā novērošanas kameras publiskās vietās bija uzstādītas tikai 74 Lielbritānijas pilsētās, bet 1999. gadā tās darbojās jau 500 pilsētās. Ar īpašu datorprogrammu palīdzību var panākt, ka novērošanas kameras spēj atrast konkrētu seju milzīgā ļaužu pūlī, piemēram, lidostas uzgaidāmajā zālē vai pilsētas laukumā.

Patlaban iespējas ielūkoties kāda cilvēka privātajā dzīvē bez viņa paša ziņas ir tik lielas kā vēl nekad. Cilvēktiesību organizācijas Privacy International vadītājs Saimons Deiviss saka: ”Šķiet, nekad vēl nav vākts tik daudz datu par vidusmēra iedzīvotājiem. Attīstītajās valstīs dati par katru ekonomiski aktīvu pieaugušo caurmērā ir iekļauti apmēram 400 plašās datu bāzēs. Tā ir pietiekami liela apstrādātu datu kopa, lai par katru personu būtu iespējams sastādīt pamatīgu uzziņu krājumu.”

Kā aizsargāt savu privātumu?