Drīz bērnu ekspluatācijas vairs nebūs

”APVIENOTO NĀCIJU ORGANIZĀCIJA Vispārējā cilvēka tiesību deklarācijā ir pasludinājusi bērna tiesības uz īpašu gādību un palīdzību,” ir teikts ANO Konvencijas par bērna tiesībām preambulā. Par ģimenes nozīmi tajā ir rakstīts: ”Bērnam, lai viņš varētu pilnīgi un harmoniski attīstīties kā personība, jāaug ģimenes vidē, laimes, mīlestības un izpratnes atmosfērā.” Diemžēl līdz šim ideālam ir ļoti tālu.

Nepietiek, ja tiek tikai runāts, ka bērniem ir vajadzīga labāka pasaule. Pasauli ir pārņēmis morāls pagrimums, un daudzi uzskata šādu situāciju par normālu. Izlaidību un alkatību nevar izskaust ar likumā noteiktajiem sodiem. Pat vecāki, kam būtu jāizrāda bērniem mīlestība un tie jāaizsargā, bieži vien tikai veicina visatļautību. Kā tad ir iespējams cerēt, ka bērnu prostitūcijai pienāks gals?

Lai gan tagadējā pasaules iekārtā nav nodrošināts, ka visiem bērniem būtu mīloša ģimene un ka viņi varētu neraizēties par nākotni, cilvēku Radītājs drīzumā darīs galu izvirtībai un izlaidībai, arī bērnu seksuālai izmantošanai. Drīz, pasaulei par pārsteigumu, Dievs Jehova ar savas Valstības starpniecību iejauksies cilvēces lietās un no Dieva soda neizbēgs nedz tie, kas pavedina citus  netiklībā, nedz tie, kas ekspluatē citus. Tikai tādi cilvēki, kas mīl savu tuvāko, paliks dzīvi un dzīvos Dieva jaunajā pasaulē. ”Taisnīgie apdzīvos zemi un arī tiklie un dievbijīgie paliks tajā, bet bezdievīgie no zemes tiks izdeldēti, un Dieva vārda nonicinātāji tiks no turienes izskausti.” (Salamana Pamācības 2:21, 22.)

Iztēlojieties, kādu atvieglojumu visi izjutīs, kad vairs ne bērni, ne pieaugušie netiks seksuāli izmantoti! Pat psiholoģiskās un fiziskās traumas, kas radušās varmācības dēļ, piederēs pagātnei. Kādreizējos upurus vairs nemocīs seksuālās varmācības izraisītie veselības traucējumi un smagas atmiņas. Kā teikts Jesajas grāmatā, agrāko vairs nepieminēs un tas nevienam vairs nenāks prātā. (Jesajas 65:17.)

Neviens bērns, kas dzims Dieva jaunajā pasaulē, nepieredzēs seksuālu varmācību, nedz sliktu izturēšanos vispār. Laime, mīlestība un sapratne starp cilvēkiem vairs nebūs tikai sapnis. Jesajas grāmatas 11. nodaļas 9. pantā par ļaudīm, kas dzīvos Dieva jaunajā pasaulē, sacīts: ”Ļauna neviens vairs nedarīs un negrēkos.”

Kāds prieks valdīs, kad vairs nebūs nabadzības, narkomānijas, nebūs nelaimīgu ģimeņu un morāli pagrimušu cilvēku! Valdīs miers, taisnība un drošība. ”Mana tauta tad dzīvos miera mājās, drošos dzīvokļos un netraucētos mitekļos.” (Jesajas 32:18.)

 [Papildmateriāls/Attēli 9. lpp.]

Kā vecāki var aizsargāt bērnus

● ”Vecāki mani mudināja jau skolas laikā apgūt kādu profesiju. Viņi nespieda mani mācīties tieši kādā konkrētā mācību iestādē, bet gan palīdzēja man pašai izvēlēties skolu, kur mācību programmā būtu vajadzīgie priekšmeti.” (Taisa.)

● ”Kad mēs ar māsu gājām iepirkties, māte nāca mums līdzi. Viņa ne tikai iemācīja gudri apieties ar naudu, bet arī palīdzēja izvēlēties apģērbu, raudzīdamās, lai mēs nenopirktu pārāk uzkrītošas vai apspīlētas drēbes vai arī pārāk īsus svārkus.” (Bjanka.)

● ”Kad gribējām doties ciemos, vecāki vienmēr painteresējās, kādi cilvēki tur ir uzaicināti, kādu mūziku mēs klausīsimies, cikos vakars sāksies un cikos beigsies. Lielākoties uz saviesīgiem vakariem visa mūsu ģimene gāja kopā.” (Prisila.)

● ”Man jau no agras bērnības bija lieliskas attiecības ar vecākiem. To ievēroja kāda mana skolas biedrene, un viņa sacīja: ”Es tevi apskaužu, ka tu vari par visu ko tik brīvi runāt ar vecākiem. Man nav viegli pat sarunāties ar mammu, un, ja es gribu kaut ko uzzināt, man bieži vien jāprasa citiem.”” (Samara.)

● ”Es biju ļoti dzīvespriecīga meitene. Es uzticējos cilvēkiem un vienmēr smējos. Es ļoti labi jutos kopā ar draugiem, un man patika kopā ar viņiem jokoties. Mani vecāki saprata, ka tāds ir mans raksturs, un necentās to pārtaisīt. Bet viņi man laipni palīdzēja saprast, ka jābūt uzmanīgai attiecībās ar puišiem, un pamācīja, kā nepārkāpt pieklājības robežas.” (Taisa.)

● ”Tāpat kā lielāko daļu pusaudžu, arī mani sāka interesēt pretējais dzimums, bet tēvs sacīja, ka man jāsasniedz noteikts vecums, lai es varētu uzsākt draudzību ar puisi. Es viņam neiebildu, jo sapratu, ka vecāki rūpējas par mani un vēlas, lai ar mani nenotiktu nekas slikts.” (Bjanka.)

● ”Manās acīs laulība vienmēr bija kaut kas cēls, un šajā ziņā mani ļoti iespaidoja vecāku piemērs. Viņu starpā vienmēr bija labas attiecības un laba domu apmaiņa. Es atceros, ka tad, kad sāku draudzēties ar puisi, māte man deva padomus, kā izturēties dažādās situācijās, un paskaidroja, kā mana rīcība iespaidos vēlāko laulības dzīvi.” (Prisila.)

[Attēls 10. lpp.]

Dieva jaunajā pasaulē neviens vairs neizturēsies slikti pret bērniem