Kas notiek pasaulē

Manieres kļūst sliktākas

Aptaujā, ko nesen veica Japānas laikraksts The Yomiuri Shimbun, aptuveni 90 procenti no gandrīz 2000 respondentiem atzina, ka ”japāņu manieres un uzvedība ir pasliktinājušās”. Kāda rīcība aptaujātajiem cilvēkiem likās kaitinoša? 68 procenti bija neapmierināti ar to, ka ”citi piemēslo apkārtni ar izsmēķiem, košļājamajām gumijām un tukšām dzērienu kārbām”. Vairāk nekā puse minēja, ka viņus kaitina vecāki, kas neapsauc savus palaidnīgos bērnus. Nosodījumu izpelnījās arī cilvēki, kas publiskās vietās lieto mobilo telefonu, nesavāc savu suņu izkārnījumus vai nevietā atstāj automašīnu vai velosipēdu. Visasākās sūdzības tika adresētas jauniešiem. ”66 procenti respondentu vecumā no 20 līdz 40 gadiem izteica bažas par vidējo un vecāko klašu skolēnu sliktajām manierēm.”

 Mākslīgais aligators

Jūraskraukļi, kas ik dienas acīmredzot spēj apēst aptuveni kilogramu zivju, ”makšķerniekiem bieži vien ir īsta sodība”, teikts Kanādas laikrakstā Calgary Herald. Tajā stāstīts, ka Ziemeļamerikas zivjaudzētāji ir sākuši izmantot jaunu līdzekli jūraskraukļu un citu zivjēdāju putnu atbaidīšanai — plastmasas aligatorus. Četrus metrus garajiem aligatoriem ”acu vietā ir divi spīdīgi atstarotāji, lai izskatītos, ka aligators ir nomodā”, raksta Herald. Kāds biologs novēroja šādu peldošu plastmasas aligatoru un konstatēja, ka tas efektīvi atbaida putnus apmēram mēnesi. Pēc tam putni sāka aptvert krāpšanu, un kāds gārnis pat tika manīts tupam uz mākslīgā rāpuļa. Taču, kad aligatoru pārvietoja uz citurieni, putni atkal no tā baidījās.

Psiholoģiskais terors darbavietā

Spānijā galvenais darba kavējumu iemesls ir ”psiholoģiska terorizēšana”, informē žurnāls El País Semanal. Vairāk nekā divi miljoni Spānijas iedzīvotāju ilgstoši cieš no tā, ka darbabiedri viņus tiranizē. Psihologs Injaki Pinjuels norāda, ka upuri lielākoties ir krietni darbinieki, kas citos ir modinājuši profesionālu skaudību. Darbabiedri mēdz kādu terorizēt, kavējot viņa darba uzdevumu izpildi, izslēdzot viņu no savām sarunām, izliekoties viņu neredzam, pastāvīgi viņu kritizējot vai izplatot par viņu nepatiesas baumas, lai grautu viņa pašcieņu. ”Tiek lēsts, ka Eiropā piektā daļa pašnāvību ir saistītas ar šo parādību,” teikts rakstā. Kā risināt šo problēmu? Laikrakstā ieteikts: ”Neturiet to noslēpumā. Sameklējiet lieciniekus un informējiet par situāciju uzņēmuma atbildīgās amatpersonas. Nevainojiet sevi. Ļaunākajā gadījumā — pārejiet uz citu nodaļu [vai] mainiet darbu.”

Garīgās veselības traucējumi bērniem

”Pasaulē līdz pat 20 procentiem bērnu ir psihiski vai uzvedības traucējumi, kas var sabojāt visu viņu turpmāko dzīvi,” apgalvo Londonas The Independent. Pasaules veselības organizācijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonda kopējā ziņojumā izskan brīdinājums, ka bērnu un jauniešu vidū draudīgi ir pieaudzis depresiju, pašnāvību un paškaitniecisku darbību skaits. Vissmagākā situācija ir karadarbības zonās un zemēs, kur notiek straujas sociālas un ekonomiskas pārmaiņas. Kā stāstīts The Independent, ziņojumā bija teikts, ka depresīviem bērniem ir ”paaugstināta uzņēmība pret citām slimībām un lielāks risks izveidot bīstamus ieradumus, kas var saīsināt viņu mūžu”. Tajā arī bija atzīmēts, ka ”aptuveni 70 procenti priekšlaicīgu nāves gadījumu pieaugušo vidū ir saistīti ar ieradumiem, kas veidojušies pusaudža gados, — smēķēšanu, alkohola un narkotiku lietošanu un citiem”.

Okeāna lielceļš

”Tā ir okeāna galvenā maģistrāle,” raksta Londonas The Sunday Times. ”Klusā okeāna dzīlēs slēpjas zemūdens lielceļš, kas no Kalifornijas zeltainajām pludmalēm caur Havajām sniedzas līdz pat Japānas klinšainajiem krastiem.” Havaju salu jūras biologs Džefs Polovina nesen ir atklājis un kartējis šo maršrutu, pamatojoties uz datiem, ko viņš ieguvis, iezīmējot vaļus, bruņrupučus, tunčus, delfīnus un haizivis. ”Lielceļa” ūdeņi ir bagāti ar planktonu, kas noder par barību krabjiem, medūzām un kalmāriem. Ar tiem savukārt barojas citi okeāna iemītnieki, kas veic tālus ceļojumus. Karetes, jūras bruņrupuči, kas minētajā laikrakstā nodēvēti par ”rāpuļu pasaules ceļotāju eliti”, dēj olas Japānā, sasniedz briedumu pie Kalifornijas krastiem un ceļo šurp turp starp abām šīm vietām. Ziemā okeāna maģistrāle pārvirzās par kādiem 1000 kilometriem uz dienvidiem un savieno Dienvidkaliforniju ar Dienvidķīnas jūru.

Saglabājiet fizisko formu!

”Fiziska aktivitāte palīdz kontrolēt svaru un izvairīties no tādām slimībām kā diabēts un osteoporoze, kā arī uzlabo garastāvokli un miega kvalitāti,” ziņo Tufts University Health and Nutrition Letter. Turklāt ”no tā, cik labā fiziskā formā kāds ir, lielā mērā ir atkarīgs, cik ilgi viņš dzīvos”. 13 gadu ilgā pētījumā, kas aptvēra vairāk nekā 6000 pusmūža vīriešu, Stenforda universitātes un ASV Veterānu veselības aprūpes sistēmas zinātnieki noskaidroja, ka fiziskās slodzes līmenis, ko cilvēks spēj izturēt, nenonākot līdz spēku izsīkumam, ir būtisks faktors, kas ļauj prognozēt mūža garumu. Lai gan citi pētījumi liecina, ka cilvēka fiziskās spējas ietekmē arī iedzimtība, tomēr pat viegli fiziski vingrinājumi, piemēram, pastaiga raitā solī, ja tos veic ik dienas, palīdz uzturēt labu fizisko formu.

Jaunieši — alkohola reklāmas mērķis

”Austrālijā gandrīz desmitā daļa jauniešu ir atkarīgi no alkohola,” raksta Austrālijas Sunday Telegraph. Kā saka Austrālijas Alkohola un narkotiku padomes prezidents profesors Īans Vebsters, ir izveidojusies jauniešu kultūra, kurā pieņemts uzskatīt, ka labi pavadīt nedēļas nogali nozīmē ”piedzerties līdz nemaņai”. The Sydney Morning Herald stāstīts, ka daži eksperti ir noraizējušies par ”augošo pasaules mēroga industriju”, kas nodarbojas ar alkohola popularizēšanu jauniešu vidū. Pētnieki ir konstatējuši, ka lielākajai daļai alkoholisko dzērienu tirgotāju ir savas tīmekļa vietas, kas domātas tieši jauniešiem. ”Tajās tiek piedāvātas biļetes uz koncertiem, un tur ir iekļauti arī filmu apskati un, protams, informācija par uzņēmuma produkciju.” Kā norādīts The Sydney Morning Herald, Pasaules veselības organizācija izsaka bažas, ka visas šīs reklāmas mērķis ir ”panākt, lai alkohols kļūtu par neatņemamu jauniešu dzīves daļu”.

Norobežošanās no sabiedrības

Japānā ir parādījusies, pēc visa spriežot, jauna problēma, kas skar galvenokārt pusaudžus un jauniešus. Plašu uzmanību šai parādībai, ko dēvē par hikikomori un ko raksturo krasa norobežošanās no sabiedrības, piesaistīja vairāki smagi noziegumi, kurus izdarījuši sevī noslēgušies jauni cilvēki. ”Izpētot galēji noslēgto dzīvi, kādu dzīvoja šie jaunieši, kas mēdza mēnešiem ilgi neiziet no savas istabas, kur viņu vienīgā sabiedrība bija kāda datorspēle vai videospēle, zinātnieki secināja, ka šāds dzīvesveids nepavisam nav unikāls,” informē medicīnas žurnāls The Lancet. Citi dati liecina, ka hikikomori biežāk izpaužas nevis agresivitātē, bet apātijā. ”Vairākums speciālistu ir vienisprātis, ka šī kaite ir modernās japāņu dzīves pārticības, augstu attīstītās tehnoloģijas un sadzīves ērtību rezultāts,” raksta The Lancet. ”Daudzi, kas cieš no hikikomori, savas nomoda stundas pamatā pavada, ”sērfojot” internetā vai spēlējot elektroniskās spēles, un pārtiek no uzkožamajiem, ko var pasūtīt uz mājām.” Pēc dažu pētnieku vērtējuma, Japānā ir aptuveni miljons jaunu cilvēku, kas dzīvo šādā izolācijā.