Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Vai ir tādi grēki, kas netiek piedoti?

Vai ir tādi grēki, kas netiek piedoti?

Bībeles viedoklis

Vai ir tādi grēki, kas netiek piedoti?

VAI var būt vēl bargāks sods par nāvi? Jā, tā ir nāve bez cerības uz augšāmcelšanu — sods, kas piespriests par nepiedodamu grēku. Jēzus teica, ka ir tādi grēki, kas netiks piedoti. (Mateja 12:31.)

Taču Bībelē par Dievu sacīts, ka viņš ir gatavs piedot. Cilvēkiem bieži vien ir raksturīga tieksme paturēt sevī aizvainojumu un nepiedot citiem, turpretī Dievs ir ”bagāts žēlastībā”. (Jesajas 55:7—9.) Kaut arī Dievam tas maksāja ļoti dārgi, viņš sūtīja uz zemi savu mīļo Dēlu, lai tas kļūtu par grēku izpircēju, kura upuris bija tik vērtīgs, ka spēja ”izdeldēt” mūsu grēkus. (Jāņa 3:16, 17; Apustuļu darbi 3:19; 1. Jāņa 2:1, 2.)

Noteiktā laikā Dievs cels augšā daudzus cilvēkus, kuru pagātnē būs nopietni grēki, bet kuri vairs nebūs atbildīgi par savu agrāko rīcību. (Apustuļu darbi 24:15; Romiešiem 6:23.) Jēzus pat teica, ka ”ikkatru grēku un ikkatru zaimošanu.. piedos”, vienīgi nepiedodamu grēku ne. (Mateja 12:31.) Tāpēc varētu rasties jautājums: kas gan ir tik smags grēks, ko Dievs nepiedod?

Kad nožēla vairs nav iespējama

Jēzus brīdinājums attiecās uz apzinātu ”Gara zaimošanu”. Šādam grēkam nav attaisnojuma, un, kā Jēzus vēl piebilda, tas netiks piedots ”ne šinī nedz nākošā mūžā”. (Mateja 12:31, 32.) Tie, kas izdarījuši šādu grēku, netiks celti augšā.

Kas ir gara zaimošana? Tā ir rīcība, uz kuru cilvēku mudina viņa sirds un kuras pamatā ir ļaunprātīga attieksme un nodoms. Gara zaimošana ir apzināta pretošanās Dieva svētajam garam, un tas šo grēku padara vēl smagāku. To var paskaidrot ar piemēru. Daļā valstu likumā ir noteikta atšķirība starp slepkavību atbildību pastiprinošos apstākļos un slepkavību ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem — tiek ņemts vērā, vai slepkavība ir izdarīta ar iepriekšēju nodomu, un veids, kā tā ir izdarīta. Augstākais soda mērs (nāvessods) tiek piespriests vienīgi par tīšu vai iepriekšplānotu slepkavību.

Apustulis Pāvils kādreiz bija bijis zaimotājs, taču viņš sacīja: ”Es esmu apžēlots, jo es nezinādams esmu darījis to.” (1. Timotejam 1:13.) Grēkot pret svēto garu nozīmē tam pretoties apzināti. Šāda rīcība ir saistīta ar sirdi, kuras stāvoklis ir kļuvis tik ļauns, ka to vairs nav iespējams labot.

Acīmredzot runājot par cilvēkiem, kas izdarījuši tieši šāda veida grēku, Pāvils rakstīja: ”Ir neiespējami tos, kas reiz apgaismoti un baudījuši Dieva dāvanas, un kļuvuši Svētā Gara dalībnieki, un baudījuši labo Dieva vārdu un nākamās pasaules spēkus, un krituši, atkal vest pie atgriešanās.” (Ebrejiem 6:4—6.) Viņš rakstīja arī šādus vārdus: ”Ja mēs pēc patiesības atziņas saņemšanas tīši grēkojam, tad neatliek vairs upuris par grēkiem.” (Ebrejiem 10:26.)

Dažu reliģisko vadītāju rīcība mudināja Jēzu izteikt viņiem brīdinājumu neizdarīt nepiedodamu grēku, taču viņi šo brīdinājumu neņēma vērā. Vēl vairāk, viņi lika nogalināt Jēzu. Pēc neilga laika viņi uzzināja, ka Jēzus ir piecelts no nāves. Šis brīnumainais notikums bija neapstrīdams apliecinājums svētā gara darbībai. Bija skaidrs, ka Jēzus ir Kristus! Tomēr reliģiskie vadītāji savā ļaunumā pretojās svētajam garam, samaksājot romiešu kareivjiem, lai tie nevienam neteiktu patiesību par Jēzus augšāmcelšanu. (Mateja 28:11—15.)

Brīdinājums patiesajiem kristiešiem

Kāpēc patiesajiem kristiešiem būtu jāņem vērā brīdinājums neizdarīt nepiedodamu grēku? Kaut arī mums ir precīzas zināšanas par Dievu un par viņa gara darbību, mūsu sirds var pamazām kļūt ļauna. (Ebrejiem 3:12.) Mums jāuzmanās, lai mēs nesāktu domāt, ka ar mums tas nekad nevar notikt. Varam atcerēties, kas notika ar Jūdu Iskariotu. Reiz viņš bija uzticīgs Jēzus sekotājs. Tā kā viņš tika izvēlēts par vienu no 12 apustuļiem, viņam acīmredzot piemita labas īpašības. Taču kādā brīdī viņš sāka ļaut sevī attīstīties ļaunām domām un vēlmēm, kuras galu galā viņu pilnīgi pārņēma. Kaut arī viņš bija Jēzus veikto iespaidīgo brīnumu aculiecinieks, viņš zaga naudu. Visbeidzot viņš par naudu apzināti nodeva Dieva Dēlu.

Arī mūsdienās ir cilvēki, kas kādreiz ir bijuši uzticīgi kristieši, bet, iespējams, aizvainojuma, lepnuma vai alkatības dēļ ir apzināti novērsušies no Dieva un kļuvuši par atkritējiem, kas cīnās pret Dieva garu. Viņi ietiepīgi pretojas tam, kas nepārprotami ir gara izpausme. Vai šie cilvēki ir izdarījuši nepiedodamu grēku? To izlems Jehova, kas ir augstākais tiesnesis. (Romiešiem 14:12.)

Mums nav jātiesā citi, bet gan jāuzmanās, lai mēs paši slepeni negrēkotu, jo tas pamazām nocietinātu mūsu sirdi. (Efeziešiem 4:30.) Ir mierinoši apzināties, ka Jehova ir bagāts žēlastībā un piedod pat nopietnus gēkus, ja cilvēki tos nožēlo. (Jesajas 1:18, 19.)

[Attēls 13. lpp.]

Daudzi farizeji izdarīja nepiedodamu grēku