Kas notiek pasaulē

Prasmīgie atdarinātāji

Tiek uzskatīts, ka strazdi spēj atdarināt vairāk nekā 40 putnu balsis. Bet ar to viņu meistarība nebeidzas. Ir novērots, ka mājas strazds atdarina autobusu motoru rūkoņu, sirēnas, motorzāģu kaukoņu, automašīnu signalizācijas skaņas, aitu blēšanu un pat zirgu zviegšanu. Taču tagad tie savā repertuārā ir iekļāvuši arī mobilo tālruņu zvanu signālus. ”Ja jūs ārā dzirdēsiet zvanam mobilo tālruni, jūs, iespējams, pārsteigts atklāsiet, ka šim ”tālrunim” ir spalvu ietērps,” teikts žurnālā National Geographic. ”Mobilajiem tālruņiem kļūstot arvien populārākiem, daudzbalsu zobgaļstrazdi, mainas un citi atdarinātājputni, visticamāk, iekļaus savā repertuārā jaunās skaņas,” rakstīts žurnālā.

 ”Melošana — papildu slodze smadzenēm”

Pensilvānijas universitātes (ASV) zinātnieki ir noskaidrojuši, ka, cilvēkam melojot, smadzenes tiek nodarbinātas daudz vairāk nekā tad, kad viņš stāsta patiesību. Dr. Denjels Langlēbens savā pētījumā izmantoja funkcionālu kodolu magnētiskās rezonanses metodi, lai noskaidrotu, kuras smadzeņu daļas aktivizējas, cilvēkam melojot. Kad tiek uzdots jautājums, smadzenes to vispirms apstrādā. Tad ”melim, pirms viņš ir izdomājis vai pateicis nepareizo atbildi, prātā ienāk pareizā atbilde”, teikts Mehiko laikrakstā The News. ”Jebkāda atbilde vai secinājums prasa smadzeņu piepūli,” uzsvēra D. Langlēbens. ”Melot ir sarežģītāk nekā teikt patiesību, un tāpēc smadzenēs vērojama pastiprināta neironu aktivitāte.” Izmantojot kodolu magnētiskās rezonanses metodi, to var redzēt kā atsevišķu smadzeņu daļu izgaismošanos. ”Pat visveiklākā runātāja smadzenēm melošana nav nekāds vieglais uzdevums,” teikts pētījumā.

Ieroču arsenāls pasaulē pieaug

Saskaņā ar ANO sponsorētu pētījumu par strēlnieku ieročiem (Small Arms Survey 2002), 2001. gadā policijas, armijas, nemiernieku un citu personu rīcībā bija 639 miljoni strēlnieku ieroču. ”Tas ir vismaz par 16 procentiem vairāk, nekā bija aprēķināts iepriekš,” atzīmēts pētījumā. Turklāt ieroču ražotāji šo arsenālu ik gadus papildina aptuveni par 1 procentu. Pašlaik pistoles, šautenes, mīnmetējus un rokas granātmetējus ražo vismaz 1000 uzņēmumi vairāk nekā 98 valstīs. ”2000. gadā tika saražoti strēlnieku ieroči un to munīcija par vismaz 7 miljardiem dolāru,” minēts pētījumā. 80 līdz 90 procenti strēlnieku ieroču tiek pārdoti legāli, un lielākā daļa šo ieroču (59 procenti) pieder civiliedzīvotājiem.

Nāvējošais smogs

”Apmēram piektā daļa pilsētās reģistrēto plaušu vēža izraisītu nāves gadījumu cēlonis ir gaisa piesārņojums, ko galvenokārt rada automašīnu izplūdes gāzes,” teikts žurnālā New Scientist. ASV un Kanādas zinātnieki 16 gadus novēroja apmēram pusmiljonu amerikāņu, ņemot vērā tādus riska faktorus kā vecums, dzimums, piederība pie noteiktas rases, smēķēšana, uzturs, alkohola lietošana un piesārņojuma līmenis darba vietā. ”Pētījumā bija pievērsta uzmanība tām piesārņojuma daļiņām, kuru diametrs ir mazāks par 2,5 mikrometriem, jo šīs sīciņās daļiņas, domājams, nosēžas dziļi plaušās un tāpēc rada nopietnus draudus veselībai,” stāstīts žurnālā. Zinātnieki secināja, ka dažu lielpilsētu smoga ietekmi var pielīdzināt ”ilgstošai pasīvai smēķēšanai”.

Nereģistrētie jaundzimušie

”Katru gadu pasaulē netiek reģistrēti vairāk nekā 50 miljoni jaundzimušo, kas ir vairāk nekā 40 procenti no visiem jaundzimušajiem,” ziņo ANO Bērnu fonds (UNICEF). ”39 valstīs vismaz 30 procenti bērnu pēc dzimšanas nav reģistrēti, un 19 valstīs — vismaz 60 procenti.” Kā tas ietekmē šo bērnu turpmāko dzīvi? Bez dzimšanas apliecībām bērni juridiskā ziņā neeksistē, un tam var būt ļoti negatīvas sekas. ”Tiesības pēc dzimšanas tikt reģistrētam ir vienas no cilvēka pamattiesībām, kas paver iespēju iegūt izglītību, saņemt medicīnisko palīdzību.. un aizsardzību no diskriminācijas un ekspluatācijas,” teikts UNICEF ziņojumā. Turklāt šie sarežģījumi nebeidzas bērnībā, jo ”vēlāk dzīvē šādi cilvēki, iespējams, nevarēs saņemt laulības apliecību”.

Draud ”ekoloģiskais bankrots”

Ja Zemes resursu patērēšanas temps nesamazināsies, tad, pēc zinātnieku aprēķiniem, planētai ”draudēs ekoloģiskais bankrots”, sacīts Kanādas laikrakstā Globe and Mail. Kādā pētījumā, kas pirmoreiz bija publicēts žurnālā Proceedings of the National Academy of Sciences, bija aprēķināts, ka 1961. gadā ”cilvēki izmantoja 70 procentus planētas ikgadējās bioloģiskās produktivitātes potenciāla, bet 1999. gadā — 120 procentus. Tagad tiek izmantoti apmēram 125 procenti.” Tas nozīmē, ka Zemei ir vajadzīgi 15 mēneši, lai atjaunotu tos dabas resursus, ko cilvēki viena gada laikā ir izlietojuši zvejojot, nodarbojoties ar lauksaimniecību, iegūstot derīgos izrakteņus un dedzinot fosilo kurināmo. ”Viens no iemesliem, kāpēc situācija tik strauji pasliktinās, ir tas, ka aizvien palielinās zemes platības, kuras cilvēku darbības dēļ vairs nav izmantojamas lauksaimniecībā. Turklāt pieaug pasaules iedzīvotāju skaits, tāpēc pieaug arī Zemes resursu patēriņš,” teikts laikrakstā.

Baznīcu pārveidošana

”Kad Marks Tvens 1881. gadā apmeklēja Monreālu, viņš piezīmēja: ”Ja sviedīsiet akmeni, tad noteikti izsitīsiet kādas baznīcas logu.” Bet mūsdienās, ja sviedīsiet akmeni, jūs varbūt izsitīsiet logu kādai daudzdzīvokļu ēkai, par ko pārbūvēta baznīca,” teikts Monreālas laikrakstā The Gazette. Pilsētā ir vairāk nekā 600 kulta celtnes, bet gandrīz 100 no tām, galvenokārt katoļu baznīcas, nākamajos desmit gados droši vien tiks pārdotas. ”Pēc Monreālas arhibīskapijas ziņām, kopš 1960. gada ir pārstājušas darboties veselas 25 katoļu draudzes.” Katoļu skaits Kanādā ir pieaudzis no 1,5 miljona 1871. gadā līdz gandrīz 10 miljoniem 1971. gadā, bet, kā teikts laikrakstā, ”baznīcas apmeklētāju skaits ir strauji sarucis, it īpaši Kvebekā”. Bernārs Fortēns, kas vada draudžu plānošanu Monreālas arhibīskapijā, pastāstīja laikraksta korespondentam, ka baznīcas apmeklētāju skaits arhibīskapijā ir samazinājies no 75 procentiem 1970. gadā līdz 8 procentiem mūsdienās.

Ēšanas traucējumi un televīzija

Kā ziņots Londonas laikrakstā The Independent, ”pastāv saikne starp televīziju un ēšanas traucējumiem, kas novēroti jaunām meitenēm”. Dr. Enna Bekere no Hārvarda universitātes Medicīnas fakultātes (ASV) veica meiteņu aptauju Fidži salās drīz pēc tam, kad 1995. gadā tur kļuva pieejama televīzija. Viņa konstatēja, ka ”televīzija, pēc visa spriežot, ļoti negatīvi ietekmē cilvēku viedokli par savu augumu un veicina ēšanas traucējumu rašanos”. Fidžiešiem tradicionāli ir pieņemts labi paēst un nav nekas iebilstams arī pret korpulenci. Bet tagad liela daļa skolas vecuma meiteņu, redzot televīzijā daudz slaidu cilvēku, arī grib kļūt tādas pašas. Piemēram, pirms televīzijas ieviešanas Fidži neviena pati aptaujātā meitene nebija izraisījusi sev vemšanu, lai kontrolētu svaru. Savukārt pēc trijiem gadiem tā bija rīkojušās jau 11,3 procenti aptaujāto meiteņu. 69 procenti skolnieču atzina, ka ir ievērojušas diētu, lai novājētu, un gandrīz 75 procenti uzskatīja, ka ir pārāk resnas.