Plaša mēroga traģēdija

Ērikam * ir seši mēneši, taču viņa svars un augums tikko atbilst viena vai divu mēnešu veca bērna normālajam svaram un garumam. Viņa vēders ir uzpūties, kājas un seja ir stipri pietūkušas. Bērns ir bāls, viņa mati ir trausli un nespodri, un āda ir iekaisusi. Pēc visa spriežot, Ēriks ir ārkārtīgi nemierīgs. Izmeklējot viņa acis, ārstam ir jābūt ļoti uzmanīgam, jo tās ir īpaši vārīgas. Viņa garīgā attīstība, visticamāk, arī ir kavēta. Stāvoklis, kādā atrodas Ēriks, diemžēl nav nekas unikāls.

”AR TO ir saistīta vairāk nekā puse bērnu nāves gadījumu — nesalīdzināmi vairāk nekā ar jebkuru infekcijas slimību kopš mēra epidēmijas laikiem. Taču tā nav infekcijas slimība. Miljoni, kas izdzīvo, atlikušo mūža daļu pavada ar iedragātu veselību, hroniskiem imūnsistēmas traucējumiem un samazinātām intelektuālajām spējām. Tas apdraud sievietes, ģimenes un galu galā visas sabiedrības izdzīvošanu.” (Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonda ziņojums Pasaules bērnu stāvoklis.)

Par ko īsti ir runa? Par nepietiekamu uzturu — jo īpaši par stāvokli, kad cilvēka organisms nesaņem pietiekamā daudzumā kalorijas un olbaltumvielas un ko medicīniskajā literatūrā dēvē par malnutrīciju. Pasaules veselības organizācija (PVO) šo problēmu ir nosaukusi par ”kluso biedu”. Runājot par tās apmēriem, PVO ir paziņojusi, ka no 10,4 miljoniem bērnu, kas ik gadu zaudē dzīvību, vismaz puse mirst ar uzturvielu trūkumu saistītu iemeslu dēļ.

Nepilnvērtīgs uzturs rada ļoti daudz problēmu — sākot ar vienas vai vairāku uzturvielu trūkumu (piemēram, kāda  vitamīna vai minerālvielas deficītu) un beidzot ar aptaukošanos un citām hroniskām slimībām. Taču, kā informē PVO, vislielāko risku cilvēku dzīvībai rada nepietiekams uzturs, kas saistīts ar kaloriju un olbaltumvielu trūkumu organismā. No tā lielākoties cieš bērni, kas ir jaunāki par pieciem gadiem.

Mirkli padomāsim par Ēriku un miljoniem citu bērnu, kam ir liegtas nepieciešamās uzturvielas. Viņi nav vainīgi, ka ir nonākuši šādā stāvoklī, un viņi arī nespēj paši no tā izkļūt. Bērnu dietoloģe Heorhina Tusēna žurnālam Atmostieties! sacīja: ”Tie, kas cieš, ir vismazāk vainojamie un visvieglāk ievainojamie.”

Kāds varētu domāt, ka šī problēma ir neizbēgama — ka pārtikas vienkārši ir par maz, lai pietiktu visiem. Paradoksāli, bet, saskaņā ar PVO datiem, ”mēs dzīvojam pasaulē, kur valda pārpilnība”. Pārtikas ir tik daudz, ka pietiktu ikvienam zemes iedzīvotājam, — un pat vēl vairāk. Turklāt no visiem veselības traucējumiem tie, ko izraisa nepietiekams uzturs, ir visvieglāk novēršamie un to ārstēšana ir vislētākā. Vai šie fakti nevieš jūsos sašutumu?

 ”Klusā bieda” upuri

No uzturvielu trūkuma cieš ne tikai bērni. 2001. gada jūlija PVO ziņojumā bija teikts, ka tā ir nopietna problēma, kas ”ietekmē gandrīz 800 miljonus cilvēku jeb piekto daļu no visiem attīstības valstu iedzīvotājiem”. Tas nozīmē, ka ar šo problēmu saskaras astotā daļa pasaules iedzīvotāju.

Kaut arī visvairāk nepietiekama uztura novārdzinātu cilvēku ir Āzijā, galvenokārt tās dienvidu un centrālajā daļā, procentuāli lielākais šādu cilvēku skaits ir Āfrikā. Dažās attīstības valstīs Latīņamerikā un Karību jūras salās situācija ir ļoti līdzīga.

Vai attīstītajās valstīs šī problēma nepastāv? Nē, tā nav. Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ziņojumu The State of Food Insecurity in the World 2001, rūpnieciski attīstītajās valstīs no nepilnvērtīga uztura cieš 11 miljoni iedzīvotāju. Vēl 27 miljoni cilvēku, kas nesaņem pietiekamu uzturu, dzīvo pārejas ekonomikas valstīs, it īpaši Austrumeiropā un bijušās Padomju Savienības teritorijā.

Kāpēc uzturvielu trūkums ir kļuvis par tik nopietnu problēmu? Vai ir iespējams jau tagad kaut ko darīt, lai palīdzētu cilvēkiem, kas no tā cieš? Vai pienāks laiks, kad visiem zemes iedzīvotājiem būs pieejams pilnvērtīgs uzturs? Šie jautājumi tiks aplūkoti nākamajos rakstos.

[Zemsvītras piezīme]

[Tabula 4. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

RISKS CIEST NO NEPIETIEKAMA UZTURA DAŽĀDĀS PASAULES VALSTĪS

NELIELS

VIDĒJI LIELS

LIELS

NAV RISKA VAI TRŪKST DATU

[Attēls 3. lpp.]

Sudānas iedzīvotāji gaida palīdzības sūtījumus

[Norāde par autortiesībām]

UN/DPI Photo by Eskinder Debebe