Īpašas dāvanas, kas mūs padara unikālus

”Zinātnieks.. pētī [dabu] tāpēc, ka tā viņam sagādā prieku, un tā viņam sagādā prieku tāpēc, ka tā ir skaista.” (ŽILS ANRĪ PUANKARĒ, FRANČU ZINĀTNIEKS, 1854 — 1912.)

PUANKARĒ apbrīnoja dabas krāšņumu, jo īpaši kārtības un harmonijas radīto ”dziļāko skaistumu”, kas valdzina zinātnisku prātu. Taču nav jābūt zinātniekam, lai spētu priecāties par skaistumu un saskaņu, kas vērojami apkārtējā pasaulē. Aptuveni pirms 3000 gadiem psalmu sacerētāju Dāvidu tik ļoti saviļņoja mērķtiecība  un sakārtotība, kas atklājas radītajā pasaulē un it sevišķi tajā, kā ir veidots cilvēks, ka viņš lūgšanā teica: ”Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.” (Psalms 139:14.)

Šāda spēja izjust apbrīnu un godbijību ir raksturīga tieši cilvēkam, tā nepiemīt pat visgudrākajam dzīvniekam. Turklāt cilvēka interese par pasauli ir dziļāka par vienkāršu apbrīnu. Visos laikmetos domājošus cilvēkus ir interesējis, kas ir dzīvajā dabā vērojamās sakārtotības avots. Viņi ir uzdevuši jautājumus par dzīvības rašanos un mūsu vietu visā pastāvošajā. Zinātne un pašapcere nespēj dot atbildes uz šiem jautājumiem. Taču Bībelē, kas ir Dieva iedvesmota grāmata, šīs atbildes ir atrodamas. (2. Pētera 1:20, 21.)

Kā paskaidrots šajā senajā grāmatā, unikālās cilvēciskās īpašības mums piemīt tāpēc, ka mēs esam radīti ”pēc [Dieva] tēla un līdzības” un līdz ar to spējam zināmā mērā atspoguļot sava Radītāja īpašības. (1. Mozus 1:27.) Tāpēc, kaut arī mūsu acis nav tik asas kā ērglim, mēs spējam izrādīt tālredzīgu gudrību. Mūsu dzirde varbūt šķiet pavisam vāja, ja to salīdzina ar sikspārņa dzirdi, toties mēs spējam priecāties par patīkamu sarunu, mūziku un dabas skaņām. Un, lai gan mums nav iekšēja kompasa, mēs varam nekļūdīgi atrast vislabāko ceļu dzīvē, ja meklējam vadību Dieva Svētajos rakstos — Bībelē. (Salamana Pamācības 3:5, 6.)

Fakts, ka esam radīti pēc Dieva tēla, izskaidro, kāpēc mums vienīgajiem starp dzīvajām radībām uz zemes ir garīgas vajadzības. ”Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes,” teica Jēzus. (Mateja 4:4.) Vai jūs regulāri iedziļināties Dieva vārdos, lasot Bībeli?

Ja mēs uzņemam sevī Dieva vārdus, mūsu garīgums var paplašināt mūsu uztveres spējas pāri fizisko maņu noteiktajām robežām. Kā tas var notikt? Vairojoties un nostiprinoties mūsu ticībai. Patiesa ticība, kas balstīta uz Bībeli, mums, tāpat kā Mozum, ļauj ”redzēt” neredzamo Dievu un saprast viņa nākotnes nodomu. (Ebrejiem 11:1, 27.)

Brīnišķīga nākotne tiem, kas ”redz” Dievu

Bībelē stāstīts, ka Radītājs, Dievs Jehova, mīl zemi un visas dzīvās radības uz tās, īpaši dievbijīgus cilvēkus. Tāpēc viņš ir apsolījis iznīcināt visus ļaunos, arī tos, kas savā alkatībā ”zemi samaitā”. (Atklāsmes 11:18; Psalms 37:10, 11; 2. Tesaloniķiešiem 1:8.) Pēc tam viņš dos mūžīgu dzīvi cilvēkiem, kas viņu mīl un viņam klausa, un tiem būs brīnišķīga iespēja pārveidot visu zemeslodi par paradīzi, kur kūsās dzīvība. (Lūkas 23:43.)

Kad dzīvei nebūs gala un veselība būs nevainojama, cilvēkiem būs bezgalīgas iespējas darboties un izdarīt jaunus atklājumus. Kāds zinātnieks rakstīja: ”Dabā.. vienmēr būs kaut kas jauns, tās bagātība un krāšņums ir neizsmeļami.” Bībelē tas izteikts šādi: ”Visu Dievs ir savā laikā jauki iekārtojis, pat arī mūžību Viņš ir licis cilvēku sirdīs; žēl tikai, ka cilvēks nevar izprast Dieva darbu — ne tā iesākumu, nedz galu.” (Salamans Mācītājs 3:11.)

Kas jādara, lai varētu cerēt uz dzīvi Bībelē aprakstītajā paradīzē? Jāapgūst zināšanas par Dieva nodomu un jādzīvo saskaņā ar tām. ”Šī ir mūžīgā dzīvība,” teica Jēzus, ”ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3.)

[Attēls 10. lpp.]

Lieciet lietā savas maņas, lai iegūtu dziļāku priekšstatu par Radītāju un vairotu savu pateicību viņam

[Attēls 11. lpp.]

Bībeles lasīšana ir labākais paņēmiens, kā iepazīt Radītāju