Cik maņu mums īsti ir?

”Mēs ar savu vidi mijiedarbojamies tik efektīvi un brīvi, ka ir grūti iedomāties, cik sarežģīti procesi ir nepieciešami, lai rastos kaut vai pati vienkāršākā sajūta.” (SENSORY EXOTICA—A WORLD BEYOND HUMAN EXPERIENCE.)

IZTĒLOJIETIES velosipēdistu braucam pa klusu lauku ceļu. Kad viņš min pedāļus, kājās esošie receptori ļauj spiest uz pedāļiem tieši tik stipri, cik nepieciešams, lai uzturētu vienmērīgu ātrumu. Līdzsvara orgāni palīdz noturēties taisni, deguns uztver smaržas, acis ļauj baudīt jauko ainavu, bet ausis — putnu dziesmas. Sajutis slāpes, braucējs satver dzēriena pudeli, un pirkstos izvietotie taustes receptori palīdz viņam to izdarīt. Garšas kārpiņas un termoreceptori ļauj sajust dzēriena garšu un temperatūru. Receptori, kas savienoti ar ķermeņa matiņiem, un citi receptori, kas atrodas ādā, palīdz noteikt, cik spēcīga ir vēja pūsma, un sadarbībā ar acīm ļauj braucējam iegūt priekšstatu par savas pārvietošanās ātrumu. Āda informē arī par gaisa temperatūru un mitrumu, savukārt laika izjūta aptuveni pasaka priekšā, cik ilgs laiks jau pavadīts ceļā. Visbeidzot iekšējās sajūtas liek velosipēdistam apstāties, lai atpūstos un paēstu. Kā redzams, dzīve ir īsta sajūtu simfonija.

Vai maņas ir tikai piecas?

Cik maņu palīdzēja veidoties tikko aprakstītajām velosipēdista sajūtām? Vai tās bija tikai tradicionālās piecas — redze, dzirde, oža, garša un tauste? Kā rakstīts Britu enciklopēdijā, šīs piecas maņas ir uzskaitījis sengrieķu filozofs Aristotelis, kura ”ietekme ir tik spēcīga, ka līdz pat šim laikam daudzi cilvēki runā par piecām maņām, it kā citu nemaz nebūtu”.

Taču, kā norādīts minētajā enciklopēdijā, jau ādas jutīguma pētījumi vien ”pierāda, ka cilvēkam ir vairāk nekā piecas maņas”. Kā tas iespējams? Noteiktas jutekliskās uztveres spējas, kas agrāk tika uzskatītas par dažādiem taustes aspektiem, tagad daudzi speciālisti atzīst par atsevišķām maņām. Piemēram, sāpju receptori spēj uztvert un atšķirt mehānisku, termisku un ķīmisku kairinājumu. Citi receptori signalizē  par niezi. Pētījumi liecina, ka mums ir vismaz divējādi spiediena receptori — vieni reaģē uz vieglu, virspusēju spiedienu, bet otri uz dziļāku stimulāciju. Cilvēkam ir arī plašs iekšējo maņu spektrs. Kāda ir šo maņu nozīme?

Iekšējās maņas

Iekšējās maņas kontrolē izmaiņas, kas notiek organismā. Tās signalizē par tādām parādībām kā izsalkums, slāpes, nogurums, iekšķīgas sāpes un vajadzība elpot un apmeklēt tualeti. Sadarbībā ar mūsu bioloģisko pulksteni iekšējās maņas mums liek justies nogurušiem dienas beigās un sajust, ka organisma diennakts ritms ir izjaukts, ja, ceļojot ar lidmašīnu, īsā laikā esam šķērsojuši vairākas laika joslas. Tā kā mēs spējam ”sajust” laika plūsmu, daži pat ir ierosinājuši pievienot laika izjūtu cilvēka maņu sarakstam.

Mums ir arī līdzsvara izjūta, ko pirmām kārtām nodrošina līdzsvara orgāni, kas atrodas iekšējā ausī. Tie reaģē uz gravitāciju, paātrinājumu un rotāciju. Cita maņa ļauj sajust muskuļu saspringumu un pat ar aizvērtām acīm noteikt mūsu locekļu kustības un stāvokli.

Jutekliskā uztvere, protams, piemīt ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem, starp kuru daudzajām maņām ir tādas, kādu mums, cilvēkiem, nav. Nākamajos rakstos būs stāstīts par dažām no tām, kā arī par unikālajām īpatnībām, kuru dēļ cilvēks ieņem īpašu vietu uz zemes mītošo dzīvo būtņu vidū.

[Papildmateriāls/Attēli 4. lpp.]

Cilvēka tauste

Cilvēkiem ir labi attīstīta tauste, un sevišķi jutīga ir cilvēka roka. Kā stāstīts žurnālā Smithsonian, zinātnieki ir izpētījuši, ka mūsu roka spēj sataustīt trīs mikronus augstu izcilnīti. (Cilvēka mata diametrs ir 50 līdz 100 mikroni.) Turklāt, kad zinātnieki eksperimentos ”izmantoja nevis atsevišķus punktus, bet reljefu rakstu, viņi konstatēja, ka cilvēka roka spēj pamanīt nelīdzenumus, kuru augstums ir tikai 75 nanometri”. (Nanometrs ir tūkstošā daļa no mikrona.) Šādu apbrīnojamu jutīgumu nodrošina aptuveni 2000 taustes receptoru katrā pirksta galā.

Taustei ir cieša saikne arī ar mūsu veselību un labsajūtu. ”Otra cilvēka glāsts atbrīvo hormonus, kas var atvieglot sāpes un palīdzēt skaidrāk domāt,” rakstīts U.S.News & World Report. Pēc dažu speciālistu domām, ja bērnu neviens neglāsta un neapmīļo, viņa augšana aizkavējas.

[Norādes par attēlu autortiesībām x. lpp.]

Acs: The Complete Encyclopedia of Illustration/J. G. Heck; auss un iekšējā auss: © 1997 Visual Language; roka: The Anatomy of Humane Bodies, with figures drawn after the life by some of the best masters in Europe ... Oxford, 1698, William Cowper