Noslēpumainā  Kahokija

JA JUMS būtu jānosauc kādas vēsturiskas pilsētas, kuras jums nāktu prātā? Roma, Londona vai Parīze? Bet varbūt Kahokija? ”Kahokija?” kāds varētu vaicāt. Jā, pilsēta, kuras paliekas atrodas tagadējā Ilinoisas štatā, 13 kilometrus uz austrumiem no Sentluisas (Misūri štats, ASV). * Šī lielā, augsti attīstītā un labi izplānotā pilsēta 500 gadus atradās Amerikas indiāņu izcilāko pilsētu skaitā. Ap mūsu ēras 1150. gadu, kad Kahokija piedzīvoja savu uzplaukumu, tā bija lielāka par tālaika Londonu un Romu.

Kā bija minēts kādā izdevumā, aizņemdama vairāk nekā 13 kvadrātkilometru lielu platību, Kahokija ”bija lielākā seno laiku metropole uz ziemeļiem no Meksikas”. (Encyclopedia of North American Indians.) Par kādreiz tik plaukstošo kultūru joprojām liecina zemes uzkalni, kas ir sastopami visā Misisipi upes ielejā. Interesanti, ka pirms tam, kad, Sentluisai izplešoties, tika iznīcināti tās teritorijā esošie 26 uzkalni, tā tika dēvēta par Uzkalnu pilsētu.

Aizsargājama vēsturiska vieta

Amerikas indiāņu vidū pastāv uzskats, ka Kahokijā ir meklējamas daudzu indiāņu cilšu saknes. Kā ir norādīts grāmatā The Native Americans (Amerikas pirmiedzīvotāji), ”no uzkalnu būvētājiem misisipiešiem ir cēlušies čikasi, seminoli un čokti”. Kādā citā avotā minēts, ka viņi ir krīku, čiroku, načezu un vēl citu indiāņu cilšu senči.

Sākotnēji Kahokijā bija 120 zemes pakalnu, bet, tā kā gadu gaitā pilsētu paplašināšana un lauksaimniecība prasīja arvien jaunas teritorijas, līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai 80. Sešdesmit astoņi no tiem atrodas 890 hektāru lielā teritorijā, kas atrodas valsts aizsardzībā.

1925. gadā Kahokija kļuva par Ilinoisas štata vēstures pieminekli, un 1982. gadā Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija Kahokijas uzkalnus iekļāva Pasaules kultūras mantojuma sarakstā, atzīstot to nozīmi Ziemeļamerikas vēstures izpētē.

Kāpēc Kahokija tika uzcelta tieši tur?

Mūsu ēras 700. gadā šajā teritorijā dzīvoja indiāņi, kas piederēja pie Vēlīnās vudlendas kultūras, taču uzkalnu būvniecība aizsākās vismaz 200 gadu vēlāk. Kāpēc Kahokija tika uzbūvēta tieši tur? To pašu iemeslu dēļ, kāpēc netālu tika uzcelta Sentluisa. Šajā reģionā viena pēc otras kopā saplūst trīs lielas upes — Misisipi, Misūri un Ilinoisa —, un tās ieskauj auglīgi palieņu līdzenumi.

Šīs upes un to pietekas bija bagātas ar zivīm un migrējošajiem ūdensputniem. Apkārtējie meži iedzīvotājus nodrošināja ne tikai ar kokmateriāliem, bet arī ar medījumu. Baltastes brieži, kuru šajā apvidū bija sevišķi daudz, viņiem bija galvenais gaļas avots. Netālajā Ozarka plato varēja iegūt bazaltu, sarkano okeru, galenītu un granītu. Apkārtējās prērijās auga gari zālaugi, ko Kahokijas iedzīvotāji, kuru skaits vienu laiku, iespējams, pārsniedza pat 20 tūkstošus, varēja izmantot dzīvojamo ēku un citu celtņu būvniecībā. Palieņu līdzenumos bagātīgu ražu nesa daudzveidīgas kultūras — kukurūza, amaranti, dažādi ķirbjaugi un saulespuķes. Kahokiešu ēdienkartē ietilpa arī pekanrieksti, kazenes un savvaļas plūmju augļi. Turklāt upes viņiem pavēra plašas tirdzniecības iespējas. Kahokijā ir atrasti gan Meksikas līča piekrastes gliemežvāki, gan Lielo ezeru reģiona varš, gan Apalaču kalnu vizla.

Kahokiešu dzīve un uzskati

Apmeklētāju centrā, kas izveidots šajā vēsturiskajā vietā, ir izstāde, kurā ir attēlota kahokiešu ikdiena, piemēram, tas, kā viņi dīrāja briežus un mala graudus. Zināšanas par kukurūzas audzēšanu un dažādu dabas resursu ieguvi bija Kahokijas civilizācijas stūrakmens.

Kāds arheologs Kahokiju ir nosaucis par ”Ziemeļamerikas Jeruzalemi”, jo, pēc visa spriežot, reliģijai bija ietekme uz ikvienu kahokiešu dzīves jomu. Saskaņā ar kādu avotu, ”Kahokija tās uzplaukuma laikā (1000.—1150. g.) bija stingri centralizēta teokrātiska valsts”.  Cik var spriest pēc atrastajām senlietām, kahokiešu uztverē reliģija un sabiedrība bija nešķirami jēdzieni. Grāmatā Cahokia—City of the Sun (Kahokija — Saules pilsēta) ir minēts, ka ”viņu pasaule bija pilna ar kontrastiem — tumsa un gaisma, kārtība un anarhija, labais, kas tiek atalgots, un ļaunais, kas tiek sodīts”.

Kahokieši ticēja pēcnāves dzīvei, tāpēc mirušos — it īpaši elites pārstāvjus — viņi apglabāja ar lielu godu, bieži izpildot sīki izstrādātus rituālus. Līdzīgi kā Ēģiptes faraonu piramīdas, daļa kahokiešu zemes uzbērumu bija kapenes.

Ekskursija pa Kahokiju

Kaut arī uzkalni izmēru un formas ziņā ir ļoti atšķirīgi, tie visi ir veidoti no zemes, kas līdz celtniecības vietai tika atgādāta grozos. Ir aprēķināts, ka šādā veidā tika pārvietots pusotrs miljons kubikmetru zemes.

Šos uzbērumus var iedalīt trīs grupās: garenos pakalnos ar jumta korei līdzīgu virsotni, kurus, iespējams, izmantoja vietas iezīmēšanai un dažkārt kā kapukalnus, konusveida pakalnos, kuros lielākoties tika izveidotas kapenes, un platformveida pakalnos, kuru augstums variē no viena līdz trīsdesmit metriem un kuri  tika izmantoti par pamatu dažādām ēkām. Visbiežāk uz tiem cēla tempļus, administratīvas ēkas un augstmaņu mājokļus.

Pirmais, ko mēs aplūkojam, ir uzkalns ar numuru 72, kas ir uzcelts uz trim mazākiem kapukalniem. Tas ir 43 metrus garš, 22 metrus plats un gandrīz 2 metrus augsts. Salīdzinājumā ar citiem uzkalniem šis paugurs nav īpaši liels, bet tajā tika iegūtas ārkārtīgi vērtīgas senlietas, kas par Kahokiju atklāj daudz interesanta. Tajā, pēc visa spriežot, bija apglabāts kāds augstas kārtas cilvēks — par to liecina ap 20 tūkstoši Meksikas līča gliemežvāku, kas bija izkārtoti zem viņa ķermeņa. Tur atradās dažādi apbedījuma priekšmeti — 800 bultu uzgaļi, 15 iedobti akmeņi, kas tika izmantoti indiāņu spēlēs, kā arī liels daudzums vizlas un saritināta vara loksne. Šajā uzkalnā tika atrasti vēl apmēram 300 cilvēku, lielākoties jaunu sieviešu, apbedījumi.  Daudzi no šiem cilvēkiem, iespējams, bija ziedojumu upuri.

Ar ko ir iezīmīgs Mūka kalns?

Tagad dosimies ziemeļu virzienā pāri Kahokijas galvenajam laukumam uz Mūka kalnu, kas šādi ir nosaukts tāpēc, ka 19. gadsimta sākumā tā tuvumā dzīvoja trapistu mūki un uz šī uzkalna nodarbojās ar dārzkopību. Mūka kalnam, kas ir lielākais no Kahokijas uzkalniem, ir nošķeltas piramīdas forma, un tas sastāv no četrām dažāda augstuma terasēm. Pastāv uzskats, ka tā celtniecība, kas tika veikta 14 posmos, norisinājās no mūsu ēras 900. līdz 1200. gadam. Uzkalna pamatnes laukums ir vairāk nekā seši hektāri — tātad ”lielāks par jebkuras Ēģiptes vai Meksikas piramīdas laukumu”. Šis 30 metru augstais un vairāk nekā 300 metru garais uzkalns ir lielākā pirmskolumba laiku zemes konstrukcija rietumu puslodē. Mūka kalna dienvidu pusē terases savieno gara slīpne. Spriežot pēc izrakumiem, šajā slīpnē kādreiz ir bijušas kāpnes.

Nevienam no vienkāršās tautas nebija atļauts pa tām uzkāpt līdz virsotnei, kur pacēlās liela ēka — tajā mitinājās Kahokijas valdnieks, ko sauca par Lielo Sauli. ”Tur valdnieks un viņa priesteri acīmredzot veica reliģiskus rituālus un administratīvus pienākumus, pārraudzīja savus valdījumus un uzņēma sūtņus no provincēm,” teikts grāmatā Kahokija — Saules pilsēta. Atrazdamies šajā izdevīgajā pozīcijā, valdnieks varēja neizlaist no redzes loka celtnes, kas atradās zemāk, — administratīvās ēkas, klētis, noliktavas, pirtis, kapenes un dzīvojamās mājas.

Tāpat valdniekam bija izdevība paturēt acīs ap pilsētu uzbūvēto mietu žogu ar tā daudzajiem sargtorņiem. Trīs kilometrus garo žogu kahokieši pārbūvēja trīs reizes, ikreiz izlietodami ap 20 tūkstošiem koku. Kaut arī daži arheologi uzskata, ka žogs bija barjera, kas nošķīra dažādas pilsētas daļas, tas droši vien bija domāts arī pilsētas aizsardzībai. Tiesa, joprojām nav zināms, kas varēja būt kahokiešu ienaidnieki.

Kas notika ar kahokiešiem?

Vēl viena neatminēta mīkla ir jautājums, kāpēc mūsu ēras 1500. gadā Kahokija tika pamesta. Ir izteikti daudzi pieņēmumi, tomēr līdz šim veiktajos izrakumos nav atrasti pierādījumi, kas liecinātu par kādu epidēmiju, iebrukumu vai dabas katastrofu. Iespējams, vairāku faktoru kopums, kuru vidū varēja būt klimatiskās izmaiņas un izcirsti meži, izraisīja sausumu, badu un iedzīvotāju nemierus.

Pēc dažu zinātnieku domām, Kahokiju varēja piemeklēt arī daudzas no tām sociālajām problēmām, ar kurām cīnās mūsdienu pilsētas, — piesārņojums, pārapdzīvotība, neefektīvas atkritumu likvidācijas metodes un pat pilsoņu karš. Bet, tā kā pašus kahokiešus mēs nevaram izvaicāt, Kahokija ir un paliek noslēpumaina pilsēta.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēli 14., 15. lpp.]

KUR IR MEKLĒJAMA KAHOKIEŠU IZCELSME?

Par Kahokijas iedzīvotāju izcelsmi ir izteikts daudz minējumu, taču speciālisti nav nonākuši pie vienota slēdziena. Ņūberija vārdā nosauktās Amerikas indiāņu vēstures bibliotēkas goda direktors Frānsiss Dženingss ir pārliecināts, ka Misisipi ielejā kukurūzas audzēšanu un savu arhitektūras stilu ir ieviesuši Mezoamerikas kolonisti. Viņš raksta: ”Ieguvuši komerciālu pārākumu pār Misisipi ielejas vietējām ciltīm, viņi kļuva noteicēji pār tik plašu teritoriju, ka kartē tā līdzinās impērijai. Viņi no Mezoamerikas atnesa sev līdzi paražu celt nošķeltas piramīdas un uz platformveida uzkalniem būvēt tempļus un administratīvas ēkas.”

Taču F. Dženingss atzīst, ka daudz kas joprojām ir neskaidrs. ”Arheologi diskutē par to, vai misisipieši tiešām bija ieceļotāji no Meksikas vai ne, taču viņi nespēj piedāvāt apmierinošu alternatīvu.”

Džordžs Stjuarts grāmatā Ancient Pioneers—The First Americans raksta: ”Daudzi arheologi un mākslas vēsturnieki platformveida uzkalnos, kas noteiktā kārtībā uzcelti apkārt galvenajam laukumam,” un vairākos keramikas izstrādājumos ”redz skaidru, kaut arī, iespējams, netiešu Mezoamerikas ietekmi. Par to liecina arī šajā reģionā atrastās kukurūzas un pupu šķirnes.” Tomēr šaubas paliek, jo ”Amerikas dienvidaustrumos nekad nav atrasta neviena senlieta, par kuru varētu droši apgalvot, ka tā nāk no Mezoamerikas”. Tātad īstas skaidrības par to, vai kahokiešus ar Mezoamerikas kolonistiem vienoja radniecības saites, nav. Iespējams, laiks vai jauni arheoloģiski atklājumi sniegs uz šo jautājumu atbildi.

[Attēli]

Bultu uzgaļi un akmeņi no uzkalna nr. 72

[Papildmateriāls/Attēli 16. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

KAHOKIJAS OBSERVATORIJA

Kahokija ir iezīmīga arī ar vairākiem noplacinātiem pakalniem, uz kuriem ”ar regulārām atstarpēm kādreiz bija iedzīti lieli stabi, veidojot precīzus apļus”. (Žurnāls National Geographic, 1972. gada decembris.) Tā kā šie apļi līdzinās Stounhendžai — senam, no akmeņiem veidotam saules kalendāram, kas atrodas Anglijā —, tie ir nodēvēti par Vudhendžas apļiem.

Viens no apļiem ir atjaunots. Tas sastāv no 48 masīviem kadiķa stabiem, un tā diametrs ir 125 metri. Pastāv uzskats, ka šis aplis ir bijis Saules observatorija. Apļa mieti ”ir izvietoti tā, ka četrdesmit devītais miets, kas atrodas apļa ārpusē, vērotājam apļa iekšpusē dod precīzu skatpunktu saules lēktam mūsu ēras 1000. gada ekvinokcijās un saulgriežos”.

Līdz šim arheologiem ir izdevies noskaidrot tikai trīs stabu novietojuma nozīmi. Viens iezīmē ekvinokcijas, pirmo pavasara un rudens dienu, kad saule lec vienā un tajā pašā vietā. Pārējie divi iezīmē pirmā saules lēkta vietu ziemas un vasaras saulgriežos. Pārējo stabu novietojuma nozīme nav zināma.

[Attēls]

Vudhendžas aplis

[Norāde par autortiesībām]

Cahokia Mounds State Historic Site

[Attēli]

Kahokieši sveic uzlecošo sauli

Kahokijas tirgus

Kahokiešu ikdienas dzīve

[Norāde par autortiesībām]

Trīs vidējie zīmējumi: Cahokia Mounds State Historic Site/Michael Hampshire

[Attēls]

Šādu mākslinieks iztēlojas Kahokiju, kāda tā varēja izskatīties ap mūsu ēras 1200. gadu. Kahokijas uzplaukuma laikā tajā bija ap 20 tūkstoši iedzīvotāju

1. Mūka kalns

2. Galvenais laukums

3. Dvīņu pakalni

4. Mietu žogs

[Norāde par autortiesībām]

Cahokia Mounds State Historic Site/William R. Iseminger

[Karte 14. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Kahokijas aptuvenā atrašanās vieta

Ilinoisa

Misisipi

Misūri

Sentluisa

Kahokijas uzkalni

[Norāde par autortiesībām]

Mountain High Maps® Copyright © 1997 Digital Wisdom, Inc.

[Attēls 15. lpp.]

Plāksne ar putna cilvēka attēlu

[Attēls 17. lpp.]

Pakalns ar jumta korei līdzīgu virsotni

[Attēls 17. lpp.]

Konusveida pakalns

[Attēls 17. lpp.]

Platformveida pakalns

[Attēli 18. lpp.]

Apmeklētāju centrs Kahokijā

Mūka kalns

[Norāde par autortiesībām]

Visas fotogrāfijas: Cahokia Mounds State Historic Site

[Norāde par attēla autortiesībām 18. lpp.]

Abi attēli šajā lappusē: Cahokia Mounds State Historic Site