Kas notiek pasaulē

Koki samazina gaisa piesārņojumu

”Pirmo reizi zinātniekiem ir izdevies noteikt, cik lielā mērā dažādas koku sugas samazina gaisa piesārņojumu,” teikts Londonas laikrakstā The Sunday Times. Anglijas un Skotijas zinātnieki Vestmidlendā analizēja augšņu paraugus, kas bija ņemti pie 32 tūkstošiem koku, lai noskaidrotu, kuras koku sugas vislabāk uztver atmosfērā izkliedētās bīstamās daļiņas. Tāpat tika mērīts cieto daļiņu daudzums gaisā un ozona līmenis. Kā izrādījās, vislabāk gaisu attīra oši, lapegles un parastās priedes, bet vismazāk — ozoli, vītoli un papeles. Pētījumā noskaidrojās, ka ”koki attīra gaisu līdz pat trijām reizēm labāk nekā zāle”. Izmantojot datormodelēšanu, zinātnieki aprēķināja, ka tad, ja tikai pusi no Vestmidlendas neapbūvētajām platībām apstādītu ar kokiem, izkliedēto daļiņu daudzums gaisā samazinātos par 20 procentiem.

 Jaunas sugas

Primatologs Marks van Rosmalens Amazones lietus mežā negaidīti atklāja divas jaunas pērtiķu sugas. Šajā plašajā apgabalā kopš 1990. gada jau bija atklātas astoņas jaunas pērtiķu sugas. Intervijā žurnālam National Geographic Today van Rosmalens teica: ”Kamēr nebiju atklājis šos agrāk nezināmos dzīvniekus, es nebiju domājis, ka Amazones reģions ir tik maz izpētīts.” ”Lai atklātu šos dzīvniekus, nav jābūt īpaši pieredzējušam pētniekam,” piebilda van Rosmalens, kas kopš 1996. gada ir atklājis piecas primātu sugas. Daudzas sugas ir atklātas, vienkārši apmeklējot nomaļus indiāņu ciematus un apskatot, kādus dzīvniekus viņi tur savās mājās. Brazīlijas laikrakstā Folha de S. Paulo zoologs Entonijs Railendss, runādams par jaunajiem atklājumiem, izteicās: ”Ja Amazones mūžamežu iznīcināšana neapstāsies, tad ir iespējams, ka izzudīs citas sugas, kas nebūs vēl pat atklātas.”

Gruzijā pieaug reliģiskā neiecietība

”Jehovas liecinieki bija ieplānojuši rīkot sanāksmi klajumā pie kādas upes, bet iepriekšējā vakarā ieradās pūlis, kas visu izjauca,” stāstīts laikrakstā The New York Times. ”Autobusos atbrauca vairāk nekā divdesmit vīriešu ar Gruzijas pareizticīgās baznīcas krustiem un izdemolēja zemes īpašnieka Ušangi Bunturi māju. Viņi pagalmā sameta kaudzē Bībeles, reliģiskos izdevumus un Bunturi kunga personiskās mantas un visu aizdedzināja.. Kristīšanai domāto baseinu viņi piepildīja ar dīzeļdegvielu. Klāt bija arī policisti, to vidū bija arī vietējās policijas nodaļas priekšnieks. [..] Bet neviens netika arestēts. [..] Uzbrukumi notiek gluži kā pēc plāna.” Laikrakstā secināts: ”Lai gan bijušajās Padomju Savienības republikās, arī Krievijā, ir vērojamas reliģiskas nesaskaņas, ..Gruzijā pret reliģiskām minoritātēm vēršas ar īpašu nežēlību, un pierādījumi liek domāt, ka šos uzbrukumus atbalsta varas iestādes. Gruzija savā pēcpadomju konstitūcijā ir iekļāvusi tiesības uz reliģijas brīvību, bet dzīvē arvien biežāki kļūst pūļa vardarbības un ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumi.”

Jaunieši pulcējas ”jautrības baznīcā”

”Jaunieši izvēlas ”jautrības baznīcu”” — tā saucās raksts, kas bija ievietots Vācijas laikrakstā Nassauische Neue Presse. Tajā bija stāstīts par pirmajām Baznīcas jauniešu dienām, ko protestantu baznīca organizēja Hesenē un Nasavā. Piecu dienu ilgo festivālu apmeklēja apmēram 4400 cilvēku. Programmā ietilpa semināri, diskusijas, muzikāli vakara dievkalpojumi sveču gaismā, daudz sporta nodarbību, atpūtas vakari un koncerti. ”220 ieplānoto pasākumu vidū nebija nevienas Bībeles stundas un dievkalpojuma tradicionālajā izpratnē,” atzīmēts laikrakstā. Kāds mācītājs sev par pārsteigumu ievēroja, ka ”daļa jauniešu vēlējās tieši Bībeles stundas, lai gan tās parasti tiek uzskatītas par garlaicīgu nodarbi”. Kāds pusaudzis izteicās: ”Patiesībā programmai bija maz kopīga ar baznīcu, bet atmosfēra bija jauka.”

Reliģija un karš

”Visasiņainākie un visbīstamākie mūsdienu konflikti ir saistīti ar reliģiju,” sacīts laikrakstā USA Today. Turklāt tos ir ļoti grūti atrisināt. ”Parastos diplomātijas paņēmienus, piemēram, aicinājumu piekāpties vai piedot senus pāridarījumus, ir daudz grūtāk izmantot, ja kāda puse apgalvo, ka viņu pusē ir Dievs,” stāstīts laikrakstā. ”Tā notiek pat tad, ja reliģija ir tikai līdzeklis, lai mobilizētu tautu kādam bruņotam konfliktam, kura pamatā ir nevis reliģija, bet gan cīņa par zemi vai varu.” Atšķirības reliģijās apgrūtina pat pamiera pasludināšanu. Piemēram, nesenajā karā Kosovā bija domāts pasludināt pamieru Lieldienās, bet to nebija iespējams izdarīt, jo katoļi un pareizticīgie šos svētkus svin atšķirīgos datumos. ”Beigu beigās nebija nekāda pamiera,” teikts USA Today.

HIV/AIDS epidēmija ”ir kļuvusi nekontrolējama”

”Visā pasaulē 40 miljoni cilvēku ir inficēti ar HIV, 20 miljoni ir miruši ar AIDS un katru gadu piedzimst 750 tūkstoši ar HIV inficētu bērnu,” rakstīts Liebritānijas medicīnas žurnālā The Lancet. 2001. gadā vien bija pieci miljoni jaunu inficēšanās gadījumu un trīs miljoni cilvēku nomira ar AIDS. Saskaņā ar ANO Programmas cīņai ar HIV/AIDS izpilddirektora Pītera Pio vārdiem, epidēmija ”ir kļuvusi nekontrolējama”, tomēr pašlaik tā ir tikai ”agrīnajā stadijā”. Pēc viņa aprēķiniem, nākamo 20 gadu laikā ar AIDS nomirs 70 miljoni cilvēku. Vairākās Āfrikas pilsētās, kas atrodas uz dienvidiem no Sahāras, 30 līdz 50 procentu iedzīvotāju ir HIV pozitīvi. Tā kā tik daudz jaunu cilvēku mirst ar AIDS, pastāv briesmas, ka līdz 2020. gadam darbaspēka resursi būs samazinājušies par vairāk nekā 25 procentiem. ”Epidēmijas ietekme uz bērniem sagrauj cerības uz ekonomikas augšupeju nākotnē,” teikts The Lancet. Zimbabvē ”piektā daļa bērnu, sasniegdami pusaudža gadus, būs zaudējuši vismaz vienu no vecākiem”.

Priekšrocības bērnu barošanai ar krūti

”Jaundzimušajiem nav labāka ēdiena” par mātes pienu, žurnālā Time raksta neiroķirurgs Dr. Sendžejs Gupta. ”Salīdzinājumā ar mākslīgi ēdinātiem bērniem tie bērni, kurus baro ar krūti, retāk nonāk slimnīcā, viņiem retāk ir ausu infekcijas, caureja, izsitumi, dažādas alerģijas un citas veselības problēmas.” Barošana ar krūti pasargā arī no elpceļu slimībām. Dānijā veikts pētījums liecināja, ka ”pieaugušajiem, kurus pēc piedzimšanas septiņus līdz deviņus mēnešus baroja ar krūti, bija augstāks intelektuālās attīstības koeficients nekā tiem, kas bija baroti ar krūti ne vairāk par divām nedēļām”. Amerikas Pediatrijas akadēmija iesaka bērnus barot ar krūti sešus mēnešus, bet, ja tas ir iespējams, tad gadu vai pat ilgāk. ”Patiesībā no zīdīšanas iegūst ne tikai bērni,” teikts žurnālā U.S.News & World Report. Kādā pētījumā, kura laikā tika apsekotas 150 tūkstoši sieviešu 30 valstīs, noskaidrojās, ka ”katrs gads, kura laikā sieviete baro bērnu ar krūti, samazina viņas risku saslimt ar krūts vēzi par 4,3 procentiem”. Taču ”tikai puse māmiņu Amerikā pašas zīda savus mazuļus, turklāt viņas to dara tikai kādus divus, trīs mēnešus”.

Ģimenes nozīme narkomānijas profilaksē

Pētījums, kurā bija iesaistīti pusaudži Itālijā, Īrijā, Lielbritānijā, Nīderlandē un Vācijā, ”pierāda, ka Rietumu sabiedrībā galvenais cēlonis, kāpēc daudzi jaunieši sāk lietot narkotikas, ir ciešu attiecību trūkums ģimenē”, secināja Dr. Pols Makārdls no Ņūkāslas universitātes (Anglija). Kā stāstīts Londonas laikrakstā The Daily Telegraph, ja ģimenē ir abi vecāki un bērniem ir labas attiecības ar viņiem, it īpaši ar māti, tad tikai 16,6 procenti jauniešu sāk regulāri lietot narkotikas. Pretējā gadījumā narkotikas sāk lietot 42,3 procenti. ”Mēs televīzijā skaidri brīdinām bērnus par narkotiku bīstamību un skolās izvēršam narkomānijas profilakses programmas, bet, šķiet, neviens nepievērš uzmanību vecāku nozīmei šajā jautājumā,” teica Dr. Makārdls. ”Es uzskatu, ka ģimenei ir visbūtiskākā nozīme narkomānijas profilaksē.”