Miegs. Lieka greznība vai nepieciešamība?

DAŽI CILVĒKI gulēšanu uzskata par veltīgu laika šķērdēšanu. Katru dienu viņi ir ārkārtīgi aizņemti, jo darījumi un saviesīgi pasākumi viņiem ir izplānoti pa minūtēm, un viņi dodas pie miera tikai tad, kad ir pārguruši līdz pēdējam. Savukārt citi ik nakti gultā grozās no vieniem sāniem uz otriem līdz pat rīta gaismai un būtu gatavi atdot visu, lai tikai dabūtu kārtīgi izgulēties.

Kāpēc dažiem ir tik grūti iemigt, bet citiem jāpūlas, lai paliktu nomodā? Vai miegs būtu jāuzskata par lieku greznību vai par nepieciešamību? Lai to saprastu, vispirms jānoskaidro, kādi procesi risinās, cilvēkam guļot.

Noslēpumainā iemigšana

Joprojām nav zināms, kas tieši izraisa to, ka cilvēka apziņa atslēdzas un viņš iegrimst miegā. Bet zinātnieki ir noskaidrojuši, ka miegs ir sarežģīts process, ko regulē galvas smadzenes un kas pakļaujas organisma bioloģiskajam pulkstenim, kurš nosaka 24 stundu ciklu.

Cilvēkam kļūstot vecākam, viņa gulēšanas paradumi mainās. Jaundzimis bērns neguļ ilgi, toties dara to bieži, kopumā miegā pavadot apmēram 18 stundas dienā. Miega speciālisti atzīst, ka dažiem pieaugušajiem acīmredzot  pietiek ar trijām stundām miega, bet citiem jāguļ pat desmit stundas.

Pēdējā laikā veiktie pētījumi liecina, ka ar bioloģiskā pulksteņa pārmaiņām var izskaidrot arī to, kāpēc daudziem pusaudžiem rītos ir grūti izrausties no gultas. Pubertātes vecumā bioloģiskais pulkstenis tiek it kā pagriezts uz priekšu, tāpēc pusaudžiem gribas vēlāk iet gulēt un ilgāk pagulēt no rīta. Šāds miega režīms ir visai izplatīta parādība, bet ar laiku tas pāriet.

Bioloģisko pulksteni regulē ķīmiskas vielas, un daudzas no tām speciālistiem ir zināmas. Viena šāda viela ir melatonīns — hormons, kas izraisa miegainību. Melatonīns tiek ražots galvas smadzenēs, un daļa zinātnieku domā, ka tieši šī hormona ietekmē organismā pirms aizmigšanas palēninās vielmaiņa. Atbrīvojoties melatonīnam, pazeminās ķermeņa temperatūra, mazinās asiņu pieplūdums smadzenēm, muskuļi pamazām zaudē tonusu un kļūst ļengani. Bet kas notiek pēc tam, kad cilvēks ir iegrimis noslēpumainajā miega pasaulē?

Dabas ”saldākais ēdiens”

Aptuveni divas stundas pēc aizmigšanas acu āboli sāk strauji grozīties no vienas puses uz otru. Šīs parādības dēļ zinātnieki ir iedalījuši miegu divās pamatfāzēs — ātrajā un lēnajā miegā. Lēno miegu savukārt var iedalīt četrās stadijās, no kurām katra nākamā stadija ir dziļāka par iepriekšējo. Ja cilvēks naktī labi guļ, ātrais miegs atkārtojas vairākas reizes pamīšus ar lēno miegu.

Sapņus cilvēks parasti redz ātrā miega laikā. Tad ķermeņa muskuļi ir visvairāk atslābināti, kas ir nepieciešams, lai cilvēks pēc atmošanās justos atspirdzis. Daļa speciālistu uzskata, ka ātrā miega laikā ilgtermiņa atmiņā nostiprinās jauniegūtā informācija.

Dziļā miegā (lēnā miega trešajā un ceturtajā stadijā) cilvēka asinsspiediens un sirdsdarbības ātrums ir viszemākais, līdz ar to asinsrites sistēma  var atpūsties un mazinās risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Turklāt lēnā miega laikā maksimumu sasniedz augšanas hormona izdalīšanās — dažu pusaudžu organisms naktī saražo pat 50 reižu vairāk augšanas hormona nekā dienā.

Miegs, pēc visa spriežot, ietekmē arī mūsu apetīti. Zinātnieki ir atklājuši, ka miegs patiešām, Šekspīra vārdiem runājot, ”dzīves dzīrēs ir ēdiens saldākais”. Mūsu smadzenes miega trūkumu interpretē kā ēdiena trūkumu. Kamēr cilvēks guļ, organisms izstrādā leptīnu — hormonu, kas parasti signalizē, ka esam paēduši. Ja paliekam nomodā ilgāk, nekā vajadzētu, organisms saražo mazāk leptīna, rodas nepieciešamība pēc ogļhidrātiem un mums parādās izsalkuma sajūta. Tāpēc nepietiekams miegs var būt par iemeslu palielinātam ogļhidrātu patēriņam, kas savukārt var izraisīt aptaukošanos. (Skat. ”Pēcpusdienas snauda” 6. lpp.)

 Veselībai svarīgs process

Bet tas vēl nav viss. Miegā organismam ir vieglāk pārstrādāt brīvos radikāļus — molekulas, kas, iespējams, ietekmē šūnu novecošanu un var pat izraisīt vēzi. Nesen Čikāgas (ASV) universitātē tika veikts pētījums, kura ietvaros 11 jauniem un veseliem vīriešiem sešu dienu laikā tika atļauts gulēt tikai četras stundas diennaktī. Eksperimenta beigās šūnas viņu organismā funkcionēja tā, kā tas parasti ir 60 gadu veciem cilvēkiem, un insulīna līmenis viņu asinīs bija apmēram tāds pats kā cukura diabēta slimniekiem. Miega bads ietekmē arī leikocītu un hormona kortizola veidošanos, tāpēc cilvēks kļūst uzņēmīgāks pret infekcijām un asinsrites orgānu slimībām.

Nav šaubu, ka miegs ir svarīgs priekšnosacījums, lai cilvēkam būtu laba veselība un skaidrs prāts. Kā uzskata Viljams Dements, kas Stenforda universitātē (ASV) ir nodibinājis pirmo miega pētniecības centru, ”miega ilgums ir vissvarīgākais rādītājs, kas liecina par to, cik ilgi jūs dzīvosiet”. Debora Sušeki, Sanpaulu (Brazīlija) miega pētniecības centra līdzstrādniece, saka: ”Ja cilvēki zinātu, kas notiek tāda cilvēka organismā, kurš nav kārtīgi izgulējies, viņi nesteigtos secināt, ka miegs ir lieka izšķērdība vai ka tas ir domāts tikai sliņķiem.” (Skat. iedalījumu lappuses augšdaļā.)

Bet vai miegs vienmēr atjauno organisma funkcijas? Kāpēc ir cilvēki, kas guļ visu nakti, tomēr nejūtas izgulējušies? Nākamajā rakstā paskaidrots, kādi ir galvenie miega traucējumi un kā var uzlabot miega kvalitāti.

[Papildmateriāls/Attēls 6. lpp.]

AR KO DRAUD MIEGA BADS

ĪSLAICĪGAS SEKAS

▪ Miegainums

▪ Pēkšņas noskaņojuma svārstības

▪ Īslaicīgās atmiņas zudums

▪ Zūd spēja radoši darboties, plānot un īstenot iecerēto

▪ Zūd spēja koncentrēties

ILGTERMIŅA SEKAS

▪ Aptaukošanās

▪ Priekšlaicīga novecošana

▪ Spēku izsīkums

▪ Palielināts infekciju, diabēta, sirds un asinsvadu slimību un gremošanas orgānu slimību risks

▪ Hronisks atmiņas zudums

[Papildmateriāls 6. lpp.]

PĒCPUSDIENAS SNAUDA

Vai esat kādreiz jutuši, ka pēc pusdienām acis burtiski pašas krīt ciet? Ja tā ir, nevajag domāt, ka jūs esat miega badā. Agrā pēcpusdienā ir pavisam normāli justies miegainam, jo šajā laikā dabiski samazinās ķermeņa temperatūra. Nesen zinātnieki ir atklājuši olbaltumvielu hipokretīnu jeb oreksīnu, kas veidojas galvas smadzenēs un palīdz palikt nomodā. Kāda saistība ir starp hipokretīnu un uzturu?

Kad cilvēks ēd, organisms izdala leptīnu, kas rada sāta sajūtu, bet leptīns kavē hipokretīna ražošanu. Jo vairāk leptīna ir smadzenēs, jo mazāk tur ir hipokretīna, līdz ar to cilvēkam nāk miegs. Iespējams, tāpēc dažās zemēs pēc pusdienām ir siesta — pārtraukums darbadienas vidū, kas dod iespēju nedaudz pagulēt.

[Diagramma 5. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

MIEGA STADIJAS

Vienkāršota shēma

Miega stadijas

Nomods

Ātrais miegs

Trausls miegs

Lēnais miegs 1

2

3

Dziļš miegs 4

1 2 3 4 5 6 7 8

Miega stundas

[Attēls 4., 5. lpp.]

Lai cilvēkam būtu laba veselība un skaidrs prāts, ir svarīgi labi izgulēties

[Attēls 5. lpp.]

Miegā visstraujāk izdalās augšanas hormons