Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Jaunieši un narkotikas

Jaunieši un narkotikas

Jaunieši un narkotikas

”Vai viņiem tiešām bija jāmirst?”

Tāds jautājums bija uzdots uz Brazīlijas žurnāla Veja vāka. Turpat bija publicētas arī fotogrāfijas, kurās bija redzami patīkami, pēc izskata pavisam normāli jaunieši, kas bija miruši narkotiku dēļ.

KAUT arī narkotiku kaitīgums ir labi zināms, cilvēki turpina tās lietot un narkomānija turpina graut viņu dzīvi. Ja aprēķina veselības aprūpes izdevumus, zaudētās algas un zaudējumus, ko rada darba ražīguma samazināšanās un noziedzība, Amerikas Savienotajās Valstīs narkomānija izmaksā aptuveni 100 miljardus dolāru gadā. Taču, iespējams, bērni un jaunieši ir tie, kas maksā visaugstāko cenu. Saskaņā ar kādu Brazīlijā veiktu pētījumu, par ko bija stāstīts Jornal da Tarde, desmit lielās Brazīlijas pilsētās 24,7 procenti bērnu un jauniešu vecumā no 10 līdz 17 gadiem jau ir lietojuši kaut kādas narkotikas.

Savienotajās Valstīs narkotiku lietošana pusaudžu vidū gan nedaudz ir gājusi mazumā, tomēr atkarīgo jauniešu skaits ir satraucoši liels. Piemēram, kāds pētījums liecināja, ka 37 procenti vidusskolas pēdējo klašu skolēnu iepriekšējā gadā bija, mazākais, pamēģinājuši marihuānu un piektā daļa to bija lietojuši iepriekšējā mēnesī. Gandrīz 10 procenti iepriekšējā gada laikā bija izmēģinājuši ecstasy, un vairāk nekā 6 procenti — LSD.

Arī citās pasaules malās situācija nav iepriecinoša. Lielbritānijas Nacionālā statistikas pārvalde ziņo, ka ”12 procenti 11 līdz 15 gadus vecu skolēnu iepriekšējā gadā ir lietojuši narkotikas.. [..] Vispopulārākā narkotiskā viela viņu vidū ir marihuāna.” Sevišķi lielas bažas izraisa fakts, ka ”vairāk nekā trešajai daļai (35 procentiem) skolēnu ir piedāvātas narkotikas”.

Kāds Eiropas Savienības finansēts pētījums atklāj, ka jauniešu vidū arī ”piedzeršanās kļūst par aizvien biežāku parādību”. Ziņojumā par pētījuma rezultātiem norādīts, ka ”pārliecīga alkohola lietošana izraisa gan tūlītējas sekas, kā nelaimes gadījumus, vardarbību un saindēšanos, gan attīstības traucējumus un sociālas problēmas”. Pēc kāda Japānas avota ziņām, ”japāņu pusaudži visvairāk apreibinās ar organiskajiem šķīdinātājiem, kas var pamudināt viņus ķerties arī pie citām narkotiskajām vielām”.

Nav grūti saprast, kāpēc ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans izteicās: ”Narkotikas grauj mūsu sabiedrību, vairo noziedzību, veicina tādu slimību izplatību kā AIDS un nogalina mūsu jauniešus un mūsu nākotni.” Cilvēki, kas atkarīgi no narkotikām, bieži vien ir iesaistīti tādos noziegumos kā narkotiku tirdzniecība un ar narkotikām saistītas slepkavības. Turklāt narkotiku atkarības dēļ daudzi kļūst par vardarbības upuriem, gūst ievainojumus vai iesaistās gadījuma rakstura dzimumattiecībās. Neviens nevar būt pilnīgi drošs, ka viņa ģimeni šī problēma nekad neskars. Kādā ASV valdības ziņojumā sacīts: ”Narkotikas nav tikai maznodrošināto, minoritāšu un trūcīgo rajonu problēma. [..] Narkomāni ir visos sabiedrības slāņos un visos valsts rajonos. Narkotiku problēma skar visus.”

Tomēr vecāki bieži vien nepamana briesmas, līdz ir jau par vēlu. Lūk, piemēram, ko par kādu brazīliešu meiteni stāsta viņas māsa Regīna *. ”Viņa sāka lietot alkoholu, bet pārējiem ģimenes locekļiem tas likās jautri. Taču dzeršana pamudināja viņu uz nākamo soli, un viņa kopā ar saviem draugiem sāka ”eksperimentēt” ar narkotikām. Tā kā vecāki allaž izturējās tā, it kā problēmas, ko viņa radīja, neko nenozīmētu, māsas stāvoklis kļuva nekontrolējams. Vairākas reizes viņa pazuda no mājām, un katru reizi, kad policisti atrada mirušu kādu jaunu sievieti, viņi izsauca manu tēvu, lai pārbaudītu, vai tā nav mana māsa. Mūsu ģimene jutās briesmīgi.”

Pasaules veselības organizācija min piecus galvenos iemeslus, kāpēc jauniešus piesaista narkotikas:

1) viņi vēlas justies pieauguši un paši pieņemt lēmumus;

2) viņi grib iederēties starp apkārtējiem;

3) viņi grib atslābināties un labi justies;

4) viņi vēlas riskēt un dumpoties;

5) viņi grib apmierināt savu ziņkāri.

Arī tādi faktori kā narkotiku pieejamība un vienaudžu spiediens var veicināt pusaudžu nodošanos šim kaitīgajam paradumam. ”Mani vecāki nekad nerunāja par narkotikām. Skolotāji gan pieminēja šo problēmu, bet sīkāk neko nepaskaidroja,” stāsta brazīliešu jaunietis, vārdā Luiss Antoniu. Skolasbiedru pamudināts, viņš 14 gadu vecumā sāka lietot narkotikas. Vēlāk, kad viņš gribēja tikt no tām vaļā, ”draugi”, kas šīs narkotikas piegādāja, piedraudēja ar nazi, spiežot viņu turpināt narkotiku lietošanu.

Vai jūs apzināties, ka briesmas var draudēt arī jūsu bērnam? Ko jūs esat darījuši, lai nepieļautu, ka jūsu bērns sāk lietot narkotikas? Nākamajā rakstā būs apskatīts, ko vecāki var darīt, lai aizsargātu savus bērnus.

[Zemsvītras piezīme]

^ 9. rk. Daži vārdi ir mainīti.

[Izceltais teksts 4. lpp.]

”Narkotikas grauj mūsu sabiedrību, vairo noziedzību, veicina tādu slimību izplatību kā AIDS un nogalina mūsu jauniešus un mūsu nākotni.” (ANO ĢENERĀLSEKRETĀRS KOFI ANNANS)

[Norāde par attēla autortiesībām 3. lpp.]

© Veja, Editora Abril, May 27, 1998