Kas notiek pasaulē
Kas notiek pasaulē
Bailes no svešiniekiem
”Vairāk nekā 80 procenti sieviešu autobraucēju labprātāk pavadītu nakti, ieslēgušās savā salūzušajā automašīnā, nekā pieņemtu palīdzību no svešinieka,” teikts Londonas laikrakstā The Independent. Saskaņā ar organizācijas Direct Line Rescue veikto aptauju, kurā piedalījās 2000 autobraucēju, 83 procenti sieviešu un 47 procenti vīriešu atzina, ka tad, ja būtu sabojājusies viņu automašīna, viņi tomēr nepieņemtu piedāvāto palīdzību. Lielākā daļa autovadītāju arī paši neapstātos un nepiedāvātu savu palīdzību, ja kādam citam būtu salūzusi mašīna. Sievietes jo īpaši uztraucas par savu drošību un nevēlas apstāties, jo baidās, ka ceļmalā stāvošā mašīna nemaz nav sabojājusies un īstenībā tās ir lamatas. Minētās organizācijas pārstāvis Niks Kols izteicās: ”Ir skumji apzināties, ka mēs dzīvojam laikā, kad daudzi autobraucēji labāk visu nakti vieni paši sēdētu savā automašīnā nekā piedzīvotu bailes, ko viņiem sagādā tieša saskare ar svešinieku.”
Neticīgie vada ticīgos
Sievietes, kas veic mācītāju pienākumus anglikāņu baznīcā, ”kopumā daudz skeptiskāk raugās uz.. svarīgām kristīgajām doktrīnām nekā viņu kolēģi vīrieši”, teikts Londonas laikrakstā The Times. Kā tika konstatēts, aptaujājot gandrīz 2000 anglikāņu baznīcas garīdznieku, ”četras piektdaļas mācītāju vīriešu tic, ka Jēzus nomira par pasaules grēkiem”, turpretī no sievietēm, kas veic mācītāju pienākumus, tikai trīs piektdaļas piekrīt šai mācībai. Jēzus Kristus augšāmcelšanai tic 70 procenti vīriešu, bet tikai 50 procenti sieviešu. Aptauja tika veikta organizācijas Cost of Conscience uzdevumā, un tās pārstāvis Robijs Lovs secināja: ”Anglikāņu baznīcā darbojas divas atsevišķas daļas — ticīgā baznīca un neticīgā baznīca, un tas ir apkaunojums. Aizvien biežāk atbildīgi amati tiek uzticēti cilvēkiem, kuru ticība sarūk dienu no dienas. Tā ir nepieņemama situācija, jo arvien lielākā mērā ticīgos vada neticīgie.”
Laba veselība un pārticība neglābj no pesimisma
Saskaņā ar kādu ziņojumu, 2001. gadā ”ekonomiskie un sociālie apstākļi turpināja uzlaboties jau trešo gadu pēc kārtas”, tomēr kanādieši ir pesimistiski noskaņoti attiecībā uz savu nākotni, rakstīts laikrakstā The Toronto Star. Pētījumā, ko veica Kanādas Sociālās attīstības padomes zinātnieki, noskaidrojās, ka ”kanādieši jūtas mazāk stabili finansiālā ziņā, izjūt lielāku stresu savā darbavietā, nav vairs tik pārliecināti par sociālajām garantijām un vairāk baidās kļūt par noziedzības upuriem”. Starp uztraukuma iemesliem tika minēta ”inflācija, ar kuru algas pieaugums tik tikko spēj sacensties, lieli personīgie parādi, ..garās rindas, kurās jāpierakstās, lai saņemtu dažus medicīniskos pakalpojumus, augošās medikamentu cenas, lielāks skaits satiksmes negadījumos gūto traumu un nepamatotas bažas par vardarbīgu noziegumu skaita palielināšanos”. Ziņojuma autori secināja: ”Ja runājam par drošību kā par iekšēju sajūtu, var teikt, ka situācija pasliktinās.”
Mazāk nāves gadījumu?
Saskaņā ar aģentūras Associated Press ziņojumu, Savienotajās Valstīs ”pēdējo 40 gadu laikā veiktie uzlabojumi neatliekamās medicīniskās palīdzības darbībā ir samazinājuši letālu iznākumu skaitu vardarbības upuru vidū”. Veicot pētījumu, tika atklāts, ka Savienotajās Valstīs no 1960. gada līdz 1999. gadam nāves gadījumi bruņotu uzbrukumu dēļ ir samazinājušies gandrīz par 70 procentiem, lai gan uzbrukumu skaits šajā laikā ir pieaudzis gandrīz sešas reizes. Tāpat noskaidrojās, ka 1960. gadā 5,6 procentos gadījumu, kad tika veikti uzbrukumi vainu pastiprinošos apstākļos, uzbrukumu upuri gāja bojā, bet 1999. gadā tikai 1,7 procenti gadījumu beidzās ar nāvi. Kā teikts ziņojumā, pētījuma organizētāji uzskata, ka iemesls tam ir vairāki sasniegumi veselības aprūpes jomā, kas palīdzējuši samazināt nāves gadījumu skaitu, piemēram, ”uzlabojumi neatliekamās palīdzības dienesta darbā, iespēja ātri stabilizēt cietušā stāvokli un nogādāt viņu slimnīcā, labāk apmācīti neatliekamās medicīniskās palīdzības speciālisti un lielāks slimnīcu un traumpunktu skaits”. Profesors Entonijs Heriss no Masačūsetsas universitātes Amhērstā (ASV) izteicās: ”Cilvēki, kas pirms 20 gadiem būtu gājuši bojā, tagad saņem nepieciešamo medicīnisko palīdzību un bieži tiek izrakstīti no slimnīcas jau pēc dažām dienām.”
Tālvadības pultis un siltumnīcas efekts
Austrālijā ir pasaulē lielākais siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzums uz vienu iedzīvotāju, ziņo laikraksts The Sydney Morning Herald. Viens no galvenajiem iemesliem, kas izraisa šo problēmu, ir ”Austrālijas iedzīvotāju pārliecīgā aizraušanās ar tālvadības pultīm”. Kāds sakars ir tālvadības pultīm ar gāzēm, kas veicina siltumnīcas efektu? Lai varētu lietot tālvadības pulti, televizoriem, videomagnetofoniem un citām elektroniskām ierīcēm jābūt ieslēgtām gatavības režīmā, un tādēļ tās reti tiek pilnībā izslēgtas. Rezultātā katru gadu no spēkstacijām atmosfērā papildus ieplūst pieci miljoni tonnu oglekļa dioksīda. Citiem vārdiem, Austrālijas spēkstacijas, ražojot enerģiju, kas nepieciešama, lai elektroniskās ierīces varētu atrasties gatavības režīmā, rada tādu pašu daudzumu siltumnīcas efektu veicinošo gāzu kā miljons automašīnu. Runājot par elektroenerģijas izmaksām Austrālijā, laikrakstā bija teikts, ka ”2000. gadā elektroenerģija, ko patērēja ierīces, kas atradās gatavības režīmā, bija 11,6 procenti no kopējā enerģijas daudzuma, ko ģimenes izlietoja sadzīves vajadzībām, un tie ir papildu 500 miljoni [Austrālijas] dolāru”, kas bija jāsedz patērētājiem.
Vai ir pienācis titāna laikmets?
Titāns ir viegls, ciets, pret koroziju izturīgs metāls. Pirmoreiz zinātnieki titānu tīrā veidā ieguva 1910. gadā, un savas izturības dēļ tas ir ideāli piemērots izmantošanai lidmašīnu būvē un medicīnā. Titāna implanti reti rada iekaisumu, tādēļ no šī metāla var izgatavot kaulu protēzes. Pēc Japānas titāna biedrības pārstāvja vārdiem, ”titāns tikpat kā nerūsē, tāpēc tā izstrādājumiem nav nepieciešama gandrīz nekāda kopšana, turklāt tos var lietot atkal un atkal. No vides aizsardzības viedokļa titāns būs pieprasītākais metāls 21. gadsimtā.” Galvenais trūkums ir tas, ka titāns ir desmit reizes dārgāks nekā nerūsošais tērauds. Taču titāns tiek lietots arvien plašāk, un ir paredzams, ka tā cena samazināsies. ”Vēstures gaitā metālu izmantošana ir mainījusies. Varu ir nomainījis tērauds, bet tēraudu alumīnijs. Šķiet, 21. gadsimts būs titāna laikmets,” teikts Japānas laikrakstā Daily Yomiuri.
Slikts pamats laulībai
Vairāk nekā 40 procenti laulāto, kas dzīvojuši kopā pirms kāzām, izšķiras, nesagaidot savu desmito kāzu gadadienu, ziņo Ņujorkas laikraksts Daily News. Pēc ASV Nacionālā veselības statistikas centra (NVSC) datiem, arī tad, ja dzīvesbiedri, kas savu kopdzīvi sākuši jau pirms precībām, nodzīvo laulībā vairāk nekā desmit gadus, iespēja piedzīvot laulības šķiršanu viņiem ir divreiz lielāka nekā citiem. ”Pāris, kas domā par ģimenes veidošanu, bet uzskata, ka nebūtu pareizi dzīvot kopā pirms laulībām, parasti arī nešķir laulību,” izteicās viens no NVSC veiktā pētījuma autoriem Metjū Bremlets. Turklāt cilvēki, kas dzīvo kopā pirms laulībām, ”nelabprāt pacieš grūtības, kas saistītas ar attiecību veidošanu”, uzskata laulību konsultante Alise Stīvensa.
Baznīcas meklējumos
”Agrāk mēdza teikt, ka metodists ir un paliek metodists visu mūžu. Tomēr tagad tā vairs nav,” raksta The Sacramento Bee. Saskaņā ar Sakramento (ASV) Starpticību dienesta biroja vadītāja Dekstera Maknamara vārdiem, ”mūsdienās cilvēkiem vairs nešķiet tik svarīgi turēties pie savas konfesijas.. Cilvēki daudz labprātāk izmēģina dažādas baznīcas.” Izvēloties sev piemērotu baznīcu, tiek ņemti vērā tādi faktori kā mūzika, reliģisko ceremoniju stils, dievkalpojuma ilgums, pasākumi jauniešiem, draudzes locekļu skaits un attālums līdz mājām. ”Piedāvājums ir tik plašs kā lielveikalā,” saka Hovarda Ģimenes, reliģijas un sabiedrības centra direktors Alans Karlsons. ”1950. gadā 85 procenti pieaugušo piederēja pie tās pašas konfesijas kā viņu vecāki”, bet tagad ”viņiem ir daudz citu izvēles iespēju”.