Patīkamu nedēļas nogali!

GANDRĪZ visi to gaida ar nepacietību, un, kad tā pienāk, daudziem tas ir patīkamākais brīdis nedēļā. Vieni to izmanto izbraucieniem, citi spēlēm, vēl citi — reliģiskiem pasākumiem, bet citi vislabprātāk paliek mājās un izguļas.

Runa ir par laika posmu starp vienas darba (vai skolas) nedēļas beigām un nākamās sākumu — par nedēļas nogali. Rietumu pasaulē nedēļas nogale sākas piektdienas vakarā un turpinās līdz pat svētdienas beigām. Bet kā ir radusies ideja par brīvu nedēļas nogali? Un kā tie, kas dzīvo zemēs, kur parasti ir piecas darba dienas nedēļā, varētu produktīvi izmantot šo brīvo laiku?

No atpūtas dienas līdz brīvai nedēļas nogalei

Sabata likumos, kas aptuveni pirms 3500 gadiem tika doti senajai izraēliešu tautai, bija noteikts: ”Sešās dienās padari savu darbu, bet septītā diena ir pilnīgas atpūtas diena, svēta diena tam Kungam; ikvienam, kas šinī dienā dara kādu darbu, tam mirtin jāmirst.” (2. Mozus 31:15.) Sabata diena izraēliešu vecākiem arī deva iespēju veltīt papildu uzmanību savas ģimenes garīgajām vajadzībām.

Ebreju sabats sākās piektdienas vakarā līdz ar saulrietu un ilga līdz sestdienas saulrietam. Bet, kā stāstīts The World Book Encyclopedia, nominālie kristieši ”padarīja svētdienu par īpašu pielūgsmes dienu, jo viņi uzskatīja, ka Jēzus augšāmcelšana ir notikusi šajā nedēļas dienā. Līdz mūsu ēras 4. gadsimtam Eiropā gan baznīca, gan valsts bija oficiāli atzinušas to par atpūtas dienu.”

Iknedēļas atpūta, kas pārsniedz vienu dienu, ir ieviesta samērā nesen. Lielbritānijā, sākot ar 19. gadsimta 70. gadiem, darba nedēļa beidzās sestdienas pusdienlaikā. Brīvā pēcpusdiena kopā ar svētdienu veidoja nedēļas nogali. Sestdienas atpūta parasti sākās ar ģimenes pusdienām, un, kā stāstīts žurnālā Atlantic Monthly, pēc tam ”daudzi devās mazgāties vietējā pirtī”.

Vēlāk Amerikas Savienotajās Valstīs brīvā nedēļas nogale pagarinājās līdz divām dienām. Pēc kāda avota ziņām, pirmais uzņēmums, kas ieviesa piecu dienu darba nedēļu, bija kāda Jaunanglijas rūpnīca, kurā šis jaunievedums parādījās 1908. gadā. Ebreju tautības strādniekiem un tiem, kas piederēja pie kristīgajām konfesijām, bija atšķirīgas atpūtas dienas (pirmajiem sestdiena, bet otrajiem — svētdiena), un jaunā kārtība apmierināja abas grupas. Drīz arī citi uzņēmumi sāka pāriet uz piecu dienu darba nedēļu. To popularizēja autorūpnieks Henrijs Fords, kas tālredzīgi sprieda, ka izbraukumi, ko ģimenes rīkos nedēļu nogalēs, vairos pieprasījumu pēc automašīnām.

Vai esat kaut ko ieplānojuši nedēļas nogalē?

Divas brīvdienas nedēļas nogalē ir kļuvušas par tradicionālu rietumu dzīvesveida daļu. Kad nedēļa iet uz beigām, darbabiedri mēdz cits citam apjautāties: ”Kā plānojat pavadīt nedēļas nogali?” Šis jautājums liek domāt par dažādām aizraujošām iespējām.

 Visu nedēļu darba devējs lielā mērā kontrolē jūsu laiku, bet nedēļas nogale varbūt ir tas brīdis, kad jūs atkal varat sajust, ka esat noteicējs pār savu dzīvi. Tā dod iespēju izrauties no ikdienas rutīnas un nedaudz atpūsties vai veltīt laiku draugiem un tuviniekiem. Daudzviet par populāru nedēļas nogales izklaidi ir kļuvusi iepirkšanās. ”Man ļoti patīk staigāt pa veikaliem,” atzīst vāciete Brigite.

Spriežot pēc aptauju datiem, daudzi brīvdienas vislabprātāk veltī tam, lai atpūstos un atslābinātos. Tiem, kas gandrīz vienmēr nedēļas nogali pavada mājās, ir ļoti plašas izvēles iespējas — daudzi strādā dārzā vai apkopj istabas augus, citi krāj pastmarkas, klausās mūzikas ierakstus vai paši muzicē, skatās videofilmas, gatavo ēst, raksta vēstules, lasa, šuj, ada, vingro, glezno vai dara vēl kaut ko citu. Daži dod priekšroku nodarbībām, kurām var nodoties kopā ar dzīvesbiedru un bērniem, piemēram, saliekamattēlu likšanai vai galda spēlēm. *

Vai Bībele nosoda laika veltīšanu tādiem it kā mazsvarīgiem mērķiem? Nē, pats par sevi tas Bībelē nav nosodīts. Salamans rakstīja: ”Viena ar mieru pilna sauja ir labāka nekā abas dūres pilnas darba pūļu un vēja ķeršanas.” (Salamans Mācītājs 4:6.) Saprātīgā daudzumā kristieša dzīvē noteikti ir vieta arī izklaidei un atpūtai.

Vairieties no galējībām

Tomēr arī tas, kas pats par sevi ir labs, var izraisīt negatīvas sekas, ja to pārspīlē. Piemēram, fiziski vingrinājumi cilvēkam nes zināmu labumu. Taču daži ”brīvdienu atlēti” nododas sportam gandrīz vai ar reliģisku dedzību. Apņēmušies apgūt pareizu spēles tehniku, lai spētu uzvarēt, citi tērē pārmērīgi daudz laika un naudas nodarbībām trenera vadībā un dārgiem sporta piederumiem.

Ja netrenēts cilvēks pakļauj sevi pārāk lielai fiziskai slodzei, viņš riskē ar savu veselību. Kādā žurnālā bija stāstīts, ka pusmūža vecuma ”nedēļas nogales sportisti”, kas par katru cenu grib atgūt jaunību, gūst sastiepumus, saišu pārrāvumus, brūces un zilumus. Citi fiziskās aktivitātes cienītāji pakļauj briesmām savu dzīvību un veselību, iesaistīdamies tā dēvētajos ekstrēmajos sporta veidos. * Kā redzams, Bībelē ne velti ieteikts būt ”atturīgiem”. (Titam 2:2, JD.) Fiziskiem vingrinājumiem jāvairo spēki, nevis jārada pārgurums un draudi veselībai.

Ņemot to vērā, daudzi dod priekšroku mērenākām fiziskām nodarbībām. Piemēram, Vācijā ārkārtīgi populāras ir pastaigas un pārgājieni. Daudzviet Eiropā populārs atpūtas veids ir pārgājiens pa iepriekš izstrādātu maršrutu ar mērķi veikt to noteiktā laikā. Tas ir labs veids, kā apvienot fizisku slodzi ar patīkamu ainavu izbaudīšanu. Turklāt šādos pārgājienos var doties kopā ar visu ģimeni.

Pārblīvētas nedēļas nogales

Reizēm cilvēki ieplāno nedēļas nogalē tik daudz pasākumu, ka neviens no tiem vairs nesagādā viņiem īstu prieku. Kad sākas jauna nedēļa, viņi jūtas nevis atpūtušies, bet pārguruši. Kādā aptaujā, par ko bija stāstīts vācu žurnālā Focus, 27 procenti respondentu atzina, ka viņu brīvdienu pasākumi mēdz būt pārāk drudžaini un stresa pilni.

”Atpūta ir efektivitātes ķīla,” bija teikts žurnālā Time. Arī Jēzus Kristus labi saprata, ka cilvēkiem  ir vajadzīga atpūta un miers. Marka 6:31 stāstīts, ka Jēzus saviem mācekļiem teica: ””Nāciet vieni paši savrup kādā vientuļā vietā un atpūtieties maķenīt.” Jo daudz bija, kas nāca un gāja, un tiem nebija vaļas ne ēst.” Protams, mēs varam sportot, iepirkties un darīt tamlīdzīgas lietas, bet, lai pienācīgi atpūstos, ir svarīgi atlicināt laiku arī mierīgai lasīšanai, atpūtai un miegam. Taču ir arī citi mērķi, kam var veltīt laiku nedēļas nogalē, lai brīvās dienas sagādātu vēl lielāku gandarījumu.

Garīgās vajadzības

Jēzus Kalna runā sacīja: ”Laimīgi tie, kas apzinās savas garīgās vajadzības.” (Mateja 5:3, NW.) Viens no sākotnējās sabata atpūtas dienas mērķiem bija dot cilvēkiem iespēju parūpēties par savām garīgajām vajadzībām. Vai mūsdienās nedēļas nogales var izmantot tādam pašam mērķim? Pievērsīsim uzmanību Jehovas liecinieku piemēram. Šo kristiešu draudzēs galvenās sapulces parasti notiek sestdienā vai svētdienā. Arī savus kongresus viņi rīko nedēļas nogalēs. Daudzi Jehovas liecinieki nedēļas nogalēs apmeklē cilvēkus, lai apspriestu ar viņiem Bībeli.

Protams, Jehovas lieciniekiem, tāpat kā visiem citiem, ir darbs, mājas un ģimene, par ko rūpēties. Tāpēc, ja vien tas ir iespējams, viņi plāno arī atpūtas pasākumus sev un savai ģimenei. Tomēr priekšroku viņi dod garīgām interesēm. Vai tas viņiem ir par apgrūtinājumu? Lai atbildētu uz šo jautājumu, pievērsīsim uzmanību tam, ko ir pieredzējuši tālāk minētie cilvēki.

Kāds vācu pāris, Jirgens un Dorisa, pirms kļūšanas par Jehovas lieciniekiem nedēļas nogales pavadīja, trenējoties kādā sporta klubā. Savukārt Melle un Helēna brīvdienās staigāja pa mākslas galerijām. Vīrietis, vārdā Helmūts, nedēļas nogalēs mēdza doties ārpus pilsētas, lai baudītu dabu, bet Silvija gāja uz diskotēkām. Taču, kopš viņi ir kļuvuši par Jehovas lieciniekiem, veids, kā viņi pavada brīvo laiku, ir ievērojami mainījies.

Jirgens un Dorisa stāsta: ”Mūsu kādreizējās brīvdienu nodarbības kliedēja garlaicību, bet nevar teikt, ka tās būtu bagātinājušas mūsu dzīvi. Tagad mēs palīdzam cilvēkiem saprast Bībeli, un tas piešķir jēgu un nozīmi ne tikai viņu dzīvei, bet arī mūsējai.” Melle un Helēna atzīst: ”Bībelē atrodami padomi, kā vislabāk veidot savu dzīvi, un mums ir liels prieks runāt par to ar citiem.” Paskaidrodams, kāpēc tagad dzīve viņam sagādā daudz lielāku gandarījumu, Helmūts saka: ”Es zinu, ka Jehovam ir svarīgs tas, ko es daru publiskajā kalpošanā.” Savukārt Silvija izsakās: ”Sludināšana nozīmē saskari ar cilvēkiem un interesantas sarunas, un man patīk gan viens, gan otrs.”

Parunājiet ar Jehovas lieciniekiem, kad viņi nākamreiz ieradīsies pie jums. Varbūt saruna ar viņiem kļūs par pirmo soli ceļā uz to, lai padarītu saturīgākas ne tikai nedēļas nogales, bet arī visu savu dzīvi.

Lai ko jūs vislabprātāk darītu brīvajā laikā, centieties pavadīt nedēļas nogales patīkami un lietderīgi. Ja jūsu dzimtenē runā vāciski, mēs vēlam jums: ”Schönes Wochenende!” Bet, ja jūsu dzimtā valoda ir spāņu valoda, tad mēs sakām: ”¡Buen fin de semana!” Varbūt jūs runājat ukrainiski? Tādā gadījumā novēlējums skan: ”Бажаю вам приємно провести вихідні!” Lai kur jūs dzīvotu un lai ko jūs darītu, mēs jums novēlam patīkamu nedēļas nogali!

[Zemsvītras piezīmes]

[Izceltais teksts 13. lpp.]

Lai nedēļas nogale būtu patīkami pavadīta, ir labi atvēlēt laiku gan atpūtai, gan izklaidei, gan garīgām interesēm