Galileja konflikts ar baznīcu

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA ITĀLIJĀ

BIJA 1633. gada 22. jūnijs. Vecs, nespēcīgs vīrs bija nometies ceļos Romas inkvizīcijas tiesas priekšā. Kaut gan viņš bija viens no sava laika slavenākajiem zinātniekiem, kura zinātniskie uzskati bija veidojušies daudzu gadu garumā, izzinot un pētot apkārtējo pasauli, tomēr, lai glābtu savu dzīvību, viņš bija spiests noliegt faktus, par kuru patiesumu viņš bija pārliecināts.

Šo vīru sauca Galileo Galilejs. Kopš Galileja lietas izskatīšanas ir pagājuši jau 370 gadi, tomēr šaubas, jautājumi un diskusijas, kas radās šī tiesas procesa laikā, ir aktuāli joprojām. Šī lieta ir atstājusi neizdzēšamu iespaidu uz reliģijas un zinātnes vēsturi. Kāpēc tā ir tik ļoti satraukusi cilvēku prātus? Kāpēc mūsdienās Galileja lieta atkal ir nonākusi uzmanības centrā? Vai tā tiešām simbolizē ”plaisu starp zinātni un reliģiju”, kā to ir nosaucis kāds pētnieks?

Daudzi uzskata Galileju par ”mūsdienu zinātnes tēvu”. Viņš bija ne vien matemātiķis, astronoms un fiziķis, bet arī viens no pirmajiem cilvēkiem, kas pētīja Visumu ar teleskopu. Galilejs nonāca pie secinājuma, ka viņa novērojumi apstiprina ideju, kas viņa dzīves laikā joprojām lielā mērā tika apšaubīta, proti, ka Zeme griežas apkārt Saulei un līdz ar to nav Visuma centrs. Nav brīnums, ka Galilejs dažkārt tiek uzskatīts par modernās eksperimentālās fizikas dibinātāju.

Kādi bija daži no Galileja atklājumiem un izgudrojumiem? Starp viņa astronomiskajiem atklājumiem ir Jupitera pavadoņi, Mēness kalni, Venēras fāzes, kā arī fakts, ka Piena Ceļš sastāv no zvaigznēm. Darbodamies fizikas jomā, viņš pētīja likumus, kas nosaka svārsta kustību un brīvo krišanu. Viņš izgudroja dalīšanas cirkuli, ar kura palīdzību varēja veikt sarežģītus matemātiskus aprēķinus. Izmantojot no Holandes saņemto informāciju, viņš izgatavoja teleskopu, kas pavēra viņam iespēju ielūkoties Visumā.

Tomēr ieilgušais strīds ar garīdzniecību noveda līdz tiesas prāvai, kas izpostīja šī izcilā zinātnieka karjeru. Kā un kāpēc tas notika?

 Konflikts ar Romu

Jau 16. gadsimta beigās Galilejs kļuva par Kopernika teorijas piekritēju un atbalstīja uzskatu, ka Zeme griežas ap Sauli, nevis otrādi. Šādu Visuma uzbūves modeli sauc arī par heliocentrisku sistēmu (Saule atrodas centrā). 1610. gadā Galilejs ar teleskopu atklāja līdz tam vēl nenovērotus debess ķermeņus un nonāca pie pārliecības, ka ir atradis heliocentriskās sistēmas pastāvēšanas pierādījumu.

Saskaņā ar enciklopēdisko vārdnīcu Grande Dizionario Enciclopedico UTET, Galilejs vēlējās ne vien izdarīt atklājumus, bet arī pārliecināt ”tā laika augstmaņus (prinčus un kardinālus)”, ka Kopernika teorija ir pareiza. Viņš loloja cerību, ka ar ietekmīgu draugu palīdzību viņam izdosies atspēkot baznīcas iebildumus un pat iegūt tās atbalstu.

1611. gadā Galilejs devās uz Romu un tikās ar baznīcas autoritātēm. Izmantojot teleskopu, viņš tiem nodemonstrēja savus astronomiskos atklājumus, bet iznākums nebija tāds, kā viņš bija cerējis. 1616. gadā pret Galileju jau bija uzsākta izmeklēšana.

Ideju par heliocentrisku sistēmu Romas inkvizīcijas teologi nodēvēja par ”muļķīgu un absurdu no filozofijas viedokļa un ķecerīgu no formas viedokļa, jo tā daudzviet ir klajā pretrunā ar Svēto Rakstu burtisko nozīmi, pieņemto izskaidrojumu, kā arī Svēto Tēvu un teoloģijas doktoru uzskatiem”.

Galilejs tikās ar kardinālu Roberto Bellarmīno, kas tika uzskatīts par tā laika izcilāko katoļu teologu un bija iesaukts par ”ķeceru veseri”. Bellarmīno oficiāli brīdināja Galileju, lai viņš pārtrauc popularizēt savus uzskatus par heliocentrisko sistēmu.

Inkvizīcijas tiesas priekšā

Galilejs centās rīkoties piesardzīgi, tomēr viņš neatteicās no Kopernika mācības. Pēc septiņpadsmit gadiem, 1633. gadā, Galilejs stājās inkvizīcijas tiesas priekšā. Kardināls Bellarmīno bija miris, un par Galileja galveno oponentu kļuva pāvests Urbāns VIII, kas agrāk bija labvēlīgi noskaņots pret viņu. Vēsturnieki šo tiesas procesu ir nosaukuši par vienu no slavenākajiem un netaisnīgākajiem vēsturē, pielīdzinot to Sokrata un Jēzus tiesai.

 Kāpēc inkvizīcija vērsās pret Galileju? Galilejs bija uzrakstījis grāmatu Dialogs par divām galvenajām pasaules sistēmām, kurā faktiski tika aizstāvēts heliocentrisms. 1632. gadā tās autors saņēma pavēli ierasties tiesā, bet Galilejs kavējās, jo viņš bija slims un jau gandrīz 70 gadus vecs. Viņš devās uz Romu nākamajā gadā, pēc tam kad viņu bija draudējuši iekalt važās un piespiedu kārtā nogādāt tiesā. Pēc pāvesta pavēles viņš tika pratināts un viņam pat draudēja ar spīdzināšanu.

Nav skaidri zināms, vai šis vecais un slimais vīrs patiešām tika spīdzināts. Kā rakstīts tiesas spriedumā, Galilejs tika pakļauts ”stingrai nopratināšanai”. Pēc Itālijas likumdošanas vēstures speciālista Italo Mereu domām, tas bija juridisks termins, kas tolaik apzīmēja spīdzināšanu. Daudzi zinātnieki piekrīt šim viedoklim.

Lai nu kā, 1633. gada 22. jūnijā tiesas zālē inkvizīcijas tiesa nolasīja Galilejam spriedumu. Viņš tika atzīts par vainīgu, jo bija ”turējies pie nepatiesām mācībām, kas ir pretrunā ar Dieva Svētajiem Rakstiem, un ticējis, ka Saule.. nepārvietojas no austrumiem uz rietumiem, bet Zeme kustas un nav pasaules centrs”.

Galilejs negribēja kļūt par mocekli un bija spiests atteikties no saviem uzskatiem. Kad bija nolasīts šis spriedums, vecais zinātnieks, nometies ceļos un tērpies grēku nožēlnieka drēbēs, svinīgi paziņoja: ”Es atsaucu, nolādu un ienīstu minētos maldus un ķecerības [Kopernika teoriju] un vispār jebkādus citus maldus, ķecerības vai sektas, kas ir pretrunā ar Svēto Baznīcu.”

Saskaņā ar kādu populāru nostāstu, ko gan neapstiprina pārliecinoši pierādījumi, pēc atteikšanās no saviem uzskatiem Galilejs esot sitis kāju pret grīdu un protestējot iesaucies: ”Un tomēr viņa griežas!” Vēsturnieki, kas pētījuši Galileja biogrāfiju, uzskata, ka pazemojums, ko viņš izjuta, noliedzot savus atklājumus, sāpināja Galileju līdz pat mūža galam. Viņam tika piespriests cietumsods, bet tas tika mīkstināts un aizstāts ar mājas arestu uz mūžu. Ar laiku viņš kļuva akls un dzīvoja gandrīz pilnīgā vientulībā.

Konflikts starp reliģiju un zinātni?

Galileja piemēru daudzi uzskata par pierādījumu tam, ka reliģija un zinātne ir nesavienojamas. Galileja lieta gadsimtiem ilgi ir atgrūdusi cilvēkus no reliģijas. Daudzus tā ir pārliecinājusi, ka reliģija pēc savas būtības apdraud zinātnes progresu. Vai tas tiešām tā ir?

Tiesa, pāvests Urbāns VIII un Romas inkvizīcijas teologi nosodīja Kopernika teoriju, apgalvojot, ka tā ir pretrunā ar Bībeli. Galileja pretinieki atsaucās uz Jozuas vārdiem ”Saule, apstājies”, kurus, pēc viņu domām, bija jāsaprot burtiski. (Jozuas 10:12.) Bet vai Bībele tiešām ir pretrunā ar Kopernika teoriju? Nē, tā nav.

Īstenībā pretruna pastāv starp zinātni un acīm redzami aplamu Rakstu izskaidrojumu. Lūk, ko par to domāja pats Galilejs. Viņš rakstīja kādam savam skolniekam: ”Raksti nevar kļūdīties, tomēr to izskaidrotāji un iztulkotāji var daudzviet kļūdīties. Viena no biežākajām un nopietnākajām kļūdām ir tā, ka viņi vienmēr grib ņemt vērā tikai un vienīgi burtisko nozīmi.” Ikviens, kas nopietni ir iedziļinājies Bībelē, atzīs šo vārdu patiesumu. *

Galilejs izdarīja vēl kādu secinājumu. Viņš apgalvoja, ka Bībelei un dabai ir viens Autors un līdz ar to tās nevar būt pretrunā viena ar otru. Taču viņš piebilda: neviens nevar ”būt pilnīgi pārliecināts, ka visi Rakstu izskaidrotāji ir Dieva iedvesmoti”. Šī netiešā baznīcas pieņemtā Rakstu skaidrojuma  kritika acīmredzot tika uztverta kā izaicinājums, un tas pamudināja Romas inkvizīciju notiesāt zinātnieku. Garīdznieki bija sašutuši, ka lajs iedrošinās jaukties lietās, par kurām, pēc viņu domām, drīkst spriest tikai viņi.

Atsaucoties uz Galileja lietu, vairāki teologi ir izteikuši šaubas par baznīcas un pāvesta nemaldību. Katoļu teologs Hanss Kings raksta, ka daudzās un neapstrīdamās kļūdas baznīcas oficiālajās mācībās un tāpat arī Galileja notiesāšana liek apšaubīt nemaldības dogmu.

Galileja reabilitācija?

1979. gada novembrī, gadu pēc savas ievēlēšanas, Jānis Pāvils II izteica vēlēšanos pārskatīt Galileja lietu, kurš, pāvesta vārdiem izsakoties, ”bija daudz cietis.. no Baznīcas pārstāvjiem un institūcijām”. Trīspadsmit gadus vēlāk, 1992. gadā, pāvesta izveidota komisija atzina: ”Konkrēti teologi, Galileja laikabiedri, ..nav spējuši uztvert Rakstu dziļāko nozīmi, lai pareizi saprastu tajos teikto par radītā Visuma fizikālo uzbūvi.”

Tomēr teologi nebija vienīgie, kas kritizēja heliocentrisma teoriju. Pāvests Urbāns VIII, kam bija ļoti būtiska nozīme šajā lietā, Galilejam stingri aizliedza graut gadsimtiem veco baznīcas mācību par to, ka Zeme ir Visuma centrs. Tā bija nebībeliska mācība, ko baznīca bija pārņēmusi no sengrieķu filozofa Aristoteļa.

Minētā komisija rūpīgi izskatīja šo lietu vēlreiz, un pāvests nosauca Galileja notiesāšanu par ”pārsteidzīgu un neveiksmīgu lēmumu”. Vai tas nozīmē, ka zinātnieks ir reabilitēts? ”Runāt par Galileja reabilitāciju, kā daži to dara, ir absurdi, jo vēstures gaitā nosodījumu ir izpelnījies nevis Galilejs, bet gan baznīcas tiesa,” uzskata kāds speciālists. Vēsturnieks Luidži Firpo teica: ”Vajātāji nav tie, kam būtu jāattaisno savi upuri.”

Bībele ir ”svece, kas spīd tumšā vietā”. (2. Pētera 1:19.) Galilejs cīnījās pret aplamu tās izskaidrojumu. Savukārt baznīca darīja tieši pretējo — tā diskreditēja Bībeli, aizstāvot cilvēku izdomātas mācības.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēls 14. lpp.]

Galileja Dzīve

Galilejs piedzima 1564. gadā Pizā kāda florencieša ģimenē un vēlāk studēja medicīnu vietējā universitātē. Medicīna viņu interesēja visai maz, tāpēc viņš to pameta, lai pievērstos fizikas un matemātikas studijām. 1585. gadā Galilejs atgriezās pie savas ģimenes, tā arī nepabeidzis universitāti. Tomēr viņš izpelnījās sava laika izcilāko matemātiķu atzinību un kļuva par matemātikas pasniedzēju Pizas universitātē. Pēc tēva nāves slikto materiālo apstākļu dēļ viņš bija spiests doties uz Paduju, kur viņam piedāvāja izdevīgāku darbu — matemātikas profesora vietu pilsētas universitātē.

Padujā Galilejs nodzīvoja 18 gadus, un šajā periodā viņa mīļākā, kāda jauna venēciete, dzemdēja viņam trīs bērnus. 1610. gadā Galilejs atgriezās Florencē, kur viņa ekonomiskā situācija uzlabojās un viņš varēja vairāk laika veltīt pētījumiem, tomēr viņam vairs nebija tik liela brīvība kā tajā laikā, kad viņš dzīvoja Venēcijas republikā. Toskānas hercogs iecēla Galileju par savu ”pirmo filozofu un matemātiķi”. Galilejs nomira 1642. gadā Florencē, atrazdamies mājas arestā, ko viņam bija piespriedusi inkvizīcija.

[Norāde par autortiesībām]

No grāmatas The Library of Original Sources, 6. sējums, 1915

[Attēls 12. lpp.]

Galileja teleskops, ar kura palīdzību viņš pierādīja, ka Zeme nav Visuma centrs

[Norāde par autortiesībām]

Scala/Art Resource, NY

[Attēli 12. lpp.]

Ģeocentriskā sistēma (centrā Zeme)

Heliocentriskā sistēma (centrā Saule)

[Norāde par autortiesībām]

Fonā: © 1998 Visual Language

[Norāde par attēla autortiesībām 11. lpp.]

Attēls no grāmatas The Historian’s History of the World (Pasaules vēsture vēsturnieka skatījumā)