Cukura diabēts — grūti ārstējama slimība

”Jebkurš cukura diabēta gadījums ir nopietns. Vieglu gadījumu nemēdz būt.” (Enna Deilija, Amerikas Diabēta asociācija)

”JŪSU asins analīžu rezultāti ir slikti. Jums nekavējoties jāuzsāk ārstēšanās.” Šie ārstes vārdi Deborai bija smags trieciens. ”Nākamajā naktī es sev atkal un atkal teicu, ka laboratorijā, visticamāk, notikusi kāda kļūda,” viņa stāsta. ”Es nespēju pieņemt domu, ka esmu slima.”

Līdzīgi daudziem citiem, Debora uzskatīja, ka viņai ir samērā laba veselība, un neņēma vērā brīdinošos simptomus. Savas pastāvīgās slāpes viņa izskaidroja ar antihistamīnu lietošanu, biežo urinēšanu — ar to, ka viņa dzer daudz ūdens. Un kura strādājoša māte gan nejūtas nogurusi?

Taču asins analīzes atklāja, ka īstais šo simptomu cēlonis ir cukura diabēts. Deborai bija grūti samierināties ar šo diagnozi. ”Es nevienam par to nestāstīju,” viņa saka. ”Naktī, kad visa ģimene gulēja, es skatījos tumsā un raudāju.” Daudziem ziņa, ka viņiem ir diagnosticēts cukura diabēts, izsauc sāpīgas emocijas, nomāktību un pat dusmas. ”Pagāja kāds laiks, līdz es spēju pieņemt jauno realitāti un pārstāju raudāt,” atzīst Karena.

 Tā ir pilnīgi dabiska reakcija uz šādu negaidītu triecienu. Taču jaunajiem apstākļiem ir iespējams pielāgoties, un apkārtējie ar savu atbalstu to var veicināt. ”Man palīdzēja medmāsa,” stāsta Karena. ”Viņa sacīja, lai es nebaidos raudāt. Iespēja brīvi paust savas emocijas man palīdzēja pielāgoties jaunajai situācijai.”

Kāpēc cukura diabēts ir smaga slimība?

Cukura diabētu mēdz dēvēt par traucējumiem dzīvības ”dzinējā” — un ne bez pamata. Organisma nespēja pārstrādāt glikozi postoši ietekmē vairākas svarīgas organisma funkcijas, un šo traucējumu sekas var būt bīstamas cilvēka dzīvībai. ”Cilvēki nemirst tieši no cukura diabēta,” paskaidro Dr. Hārvijs Kacefs, ”viņi mirst no diabēta komplikācijām. Mēs diezgan sekmīgi spējam novērst šo komplikāciju rašanos, bet, kad komplikācijas ir jau attīstījušās, mūsu iespējas palīdzēt ir visai ierobežotas.” *

Vai cukura diabēta slimnieku situācija ir bezcerīga? Nē, tā nav. Taču viņiem ir jāapzinās savas slimības nopietnība un sistemātiski jāārstējas. *

Diēta un fiziskā aktivitāte

Kaut arī I tipa cukura diabētu novērst nav iespējams, zinātnieki pētī ģenētiskos riska faktorus un cenšas atrast veidu, kā apturēt imūnsistēmas uzbrukumu organisma šūnām. (Skat. ielogojumu ”Glikozes nozīme” 8. lappusē.) ”Ar II tipa cukura diabētu situācija ir krietni labāka,” teikts grāmatā Diabetes—Caring for Your Emotions as Well as Your Health. ”Daudzi,  kuriem ir ģenētiska nosliece uz II tipa cukura diabētu, var no tā izvairīties, vienkārši lietojot pareizu uzturu un regulāri nodarbojoties ar fiziskiem vingrinājumiem, kas ļauj viņiem būt labā formā un saglabāt normālu svaru.” *

Lai uzsvērtu, cik liela nozīme ir fiziskai aktivitātei, izdevumā Journal of the American Medical Association bija ziņots par kādu plašu pētījumu, kurā bija piedalījušās sievietes. Saskaņā ar šī pētījuma rezultātiem, ”pat ja fiziskām nodarbībām veltī pavisam neilgu laiku, insulīna aktivētais glikozes uzsūkšanās process vismaz 24 stundas norit straujāk”. Tāpēc ziņojumā ir secināts, ka ”gan iešana, gan tādi aktivitātes veidi, kas saistīti ar lielāku fizisko slodzi, ievērojami samazina sieviešu risku saslimt ar II tipa cukura diabētu”. Speciālisti iesaka katru dienu (vai gandrīz katru dienu) vismaz 30 minūtes atvēlēt mērenām fiziskām nodarbībām. Tā var būt arī vienkārši iešana, kas ”acīmredzot ir labākais, drošākais un lētākais fiziskās aktivitātes veids”. (American Diabetes Association Complete Guide to Diabetes.)

Taču cilvēki, kas slimo ar diabētu, nedrīkst aizmirst, ka, nodarbojoties ar fizkultūru, ir regulāri jākonsultējas ar ārstu. Tas jādara tāpēc, ka diabēts mēdz izraisīt asinsvadu un nervu bojājumus, kas nelabvēlīgi ietekmē asinsriti un rada jušanas traucējumus. Šī iemesla dēļ diabēta slimnieks var nepamanīt pēdā kādu sīku ievainojumu, kurā var iekļūt infekcija un skrambu pārvērst čūlā, kas nekavējoties jāārstē, citādi tā var kļūt par iemeslu kājas amputācijai. *

Taču tas nemaina faktu, ka regulāra fiziskā aktivitāte ir nozīmīga diabēta ārstēšanas sastāvdaļa. ”Jo vairāk zinātnieki pētī regulāru vingrinājumu ietekmi uz cilvēka veselību, jo vairāk pozitīvu aspektu viņi atrod,” teikts ADA Complete Guide.

Insulīna terapija

Daudziem diabēta slimniekiem ne tikai jāievēro diēta un regulāri jāatvēl laiks fiziskiem vingrinājumiem, bet arī ik dienas jākontrolē glikozes līmenis un vairākkārt dienā jāinjicē insulīns. Dažkārt II tipa cukura diabēta slimnieki, kas panāk veselības stāvokļa uzlabošanos ar pareiza uztura un regulāru vingrinājumu palīdzību, vai nu pilnīgi, vai vismaz uz kādu laiku insulīna terapiju var pārtraukt. * Karena, kurai ir I tipa cukura diabēts, konstatēja,  ka fiziski vingrinājumi viņas organismam palīdz efektīvāk izmantot injicēto insulīnu, tāpēc viņa varēja samazināt dienā nepieciešamo insulīna devu par 20 procentiem.

Ja jums tomēr ir nepieciešamas insulīna injekcijas, nenokariet galvu! ”Pāriešana uz insulīna injekcijām nenozīmē, ka esat cietis neveiksmi,” saka Mērija Anna — diplomēta medmāsa, kas specializējusies diabēta slimnieku aprūpē. ”Ja jūs rūpīgi kontrolējat cukura līmeni asinīs, tad neatkarīgi no tā, ar kāda tipa diabētu jūs slimojat, jūs varat samazināt diabēta komplikāciju risku.” Kādā nesen veiktā pētījumā tika konstatēts, ka I tipa diabēta slimnieki, kas stingri kontrolē glikozes līmeni asinīs, ”ievērojami retāk cieš no diabēta komplikācijām, kas skar acis, nieres un nervu sistēmu”. Piemēram, risks saslimt ar diabētisko retinopātiju (acu slimību) samazinās par 76 procentiem. Tikpat liels labums no cukura līmeņa kontrolēšanas ir arī cilvēkiem, kas slimo ar II tipa cukura diabētu.

Lai insulīna ievadīšana būtu vienkārša un pēc iespējas nesāpīga, insulīna šļircēm un tā dēvētajām pildspalvām — visplašāk izmantotajām insulīna ievadīšanas ierīcēm — ir ļoti tievas adatas. ”Pirmais dūriens parasti ir nepatīkamākais,” stāsta Mērija Anna. ”Par nākamajām injekcijām pacienti parasti saka, ka tikpat kā neko nav jutuši.” Insulīna ievadīšanai var izmantot arī automātiskos insulīna injektorus, kas burtiski iešauj adatu vai uzreiz pašu insulīnu ādā, neradot nekādas sāpes, un infūzijas sistēmu jeb katetru, kas jāmaina reizi divās trīs dienās. Pēdējos gados populārs ir kļuvis insulīna sūknis. Tā ir programmējama ierīce peidžera lielumā, kas visu diennakti caur katetru piegādā insulīnu atbilstoši slimnieka individuālajām vajadzībām. Šis insulīna ievades veids ir ērtāks un precīzāks par pārējiem.

 Nemitīgi papildiniet savas zināšanas

Ņemot vērā iepriekš teikto, universālas diabēta ārstēšanas metodes nav. Katram diabēta slimniekam ir jāņem vērā vairāki faktori un tad pašam jāizlemj, kādu ārstēšanās veidu izvēlēties. ”Pat ja jūs atrodaties mediķu aprūpē, lēmumi ir jāpieņem jums,” uzsver Mērija Anna. Arī žurnālā Diabetes Care ir sacīts, ka ”diabēta ārstēšana bez sistemātiskas diabēta slimnieka izglītošanas par to, kā pareizi veikt pašaprūpi, ir uzskatāma par nekvalitatīvu un ētikas normām neatbilstošu”.

Jo vairāk diabēta slimnieki uzzina par savu slimību, jo sekmīgāk viņi spēj rūpēties par savu veselību, tādā veidā palielinot izredzes uz ilgāku dzīvi un labāku pašsajūtu. Taču, lai iegūtu nepieciešamās zināšanas, ir vajadzīga pacietība. Grāmatā Diabetes—Caring for Your Emotions as Well as Your Health ir paskaidrots: ”Cenšoties apgūt visu uzreiz, jūs, visticamāk, jutīsieties apjucis un nespēsiet informāciju efektīvi izmantot. Turklāt lielu daļu no informācijas, kas jums ir vajadzīga visvairāk, jūs neatradīsiet ne grāmatās, ne bukletos. Jums ir jāuzzina, ..kā mainās cukura līmenis jūsu asinīs atkarībā no pārmaiņām jūsu dzīves ritmā, un to var noskaidrot tikai ar laiku mēģinājumu un kļūdu ceļā.”

Piemēram, ar rūpīgas paškontroles palīdzību jums jānoskaidro, kā jūsu organisms reaģē uz stresu, kas mēdz izraisīt strauju cukura līmeņa paaugstināšanos. ”Es slimoju ar diabētu jau 50 gadus un esmu iemācījies saprast, ko mans organisms man saka,” savā pieredzē dalās Kens. ”Ieklausīšanās” savā organismā Kenam nenoliedzami ir nākusi par labu, jo, būdams vairāk nekā 70 gadu vecs, viņš joprojām spēj strādāt pilnu darba dienu.

Ģimenes atbalsta lielā nozīme

Nevar nepieminēt arī to, cik liela nozīme diabēta ārstēšanā ir ģimenes atbalstam. Kā bija teikts kādā avotā, ”ciešas attiecības ģimenē, iespējams, ir svarīgākais faktors”, kas saslimušajiem bērniem un jauniešiem palīdz cīņā ar cukura diabētu.

Ģimenes locekļiem būtu ieteicams apgūt informāciju par šo slimību un katram savu reizi pavadīt slimnieku vizītē pie ārsta. Zināšanas viņiem palīdzēs atbalstīt diabēta slimnieku, pamanīt svarīgus simptomus un saprast, kā uz tiem reaģēt. Teds, kura sieva jau kopš četru gadu vecuma slimo ar I tipa cukura diabētu, saka: ”Es uzreiz varu pateikt, kad Barbarai cukura līmenis asinīs ir nokrities pārāk zemu. Tādās reizēs viņa sarunas vidū pēkšņi apklust, nosvīst gluži slapja un bez kāda iemesla kļūst dusmīga. Arī viņas reakcija palēninās.”

Kad Kena sieva Katrīna ierauga, ka Kens nobāl, pārklājas aukstiem sviedriem un izmainās viņa noskaņojums, Katrīna viņam palūdz atrisināt kādu vienkāršu matemātisku uzdevumu. Ja Kena atbilde ir juceklīga, Katrīna saprot, ka tagad lēmumi jāpieņem viņai un ir steidzīgi jārīkojas, lai vērstu situāciju uz labu. Gan Kens, gan Barbara ir ļoti pateicīgi, ka viņiem ir zinoši dzīvesbiedri, uz kuriem viņi var pilnībā paļauties. *

Diabēta slimnieka ģimenes locekļiem jācenšas būt izpalīdzīgiem, laipniem un pacietīgiem. Parādot šīs īpašības, viņi var ne tikai palīdzēt slimajam tuviniekam pārvarēt diabēta radītās grūtības, bet pat labvēlīgi ietekmēt slimības gaitu. Kad Karenas vīrs viņai bija apliecinājis, ka joprojām mīl viņu, Karena jutās daudz labāk. Viņa atceras: ”Naidžels man teica: ”Cilvēkiem ir vajadzīga pārtika un ūdens, lai tie varētu dzīvot. Arī tev ir vajadzīga pārtika un ūdens — un vēl mazliet insulīna.” Šie laipnie un tajā pašā laikā praktiskie vārdi bija tieši tas, kas man bija vajadzīgs.”

Tāpat ģimenes locekļiem un draugiem ir svarīgi saprast, ka cukura līmeņa svārstības ietekmē diabēta slimnieka noskaņojumu. ”Periodos, kad cukura līmeņa dēļ man uznāk nomāktība,” stāsta kāda sieviete, ”es esmu ļoti klusa, drūma, viegli aizvainojama un neapmierināta. Pēc tam es ļoti pārdzīvoju, ka esmu izturējusies tik bērnišķīgi. Bet man palīdz apziņa, ka citi saprot manas izturēšanās iemeslus un to, ka es cenšos savas emocijas kontrolēt.”

Ar diabētu ir iespējams sekmīgi sadzīvot, jo īpaši, ja slimnieku atbalsta viņa draugi un ģimenes locekļi. Taču diabēta slimniekiem ir pieejama vēl kāda palīdzība — palīdzība, ko piedāvā Bībele.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēls 6. lpp.]

Cukura diabēts — bērnu un jauniešu slimība?

Cukura diabēts ”kļūst par bērnu un jauniešu slimību”, izteicās Ņujorkas Sīnāja kalna Medicīnas skolas vadītājs un galvenais endokrinologs Dr. Arturs Rubinšteins. Ar šo slimību saslimst arvien jaunāki cilvēki. ”Pirms desmit gadiem mēs medicīnas studentiem mācījām, ka cilvēkus, kas ir jaunāki par 40 gadiem, šī slimība neapdraud,” par II tipa cukura diabētu saka Dr. Robina Golenda. ”Bet tagad par diabēta upuriem kļūst pat bērni, kas vēl nav sasnieguši 10 gadu vecumu.”

Kāpēc ar cukura diabētu slimo arvien vairāk jauniešu un bērnu? Starp iespējamajiem iemesliem tiek minēta iedzimtība, ārējās vides faktori, kā arī jauniešu svars. Pagājušo divu gadu desmitu laikā tuklu bērnu skaits ir pieaudzis divkārt. Tas ir izskaidrojams ar to, ka ”pēdējo divdesmit gadu laikā ir notikušas ievērojamas izmaiņas cilvēku dzīvesveidā un uzturā”, atzīmē Dr. Viljams Dīts no ASV Slimību kontroles un profilakses centra. ”Cilvēki arvien biežāk ēd ārpus mājas, iztiek bez brokastīm un lieto gāzētos bezalkoholiskos dzērienus un ātros ēdienus, skolās tiek samazināts [sporta stundu] skaits, un aizvien vairāk ir skolu, kas atsakās no garā starpbrīža.”

Diabētu izārstēt nav iespējams, tāpēc ir saprātīgi ņemt vērā padomu, ko vienkāršiem vārdiem izteica kāds pusaudzis, kas cieš no diabēta: ”Turieties tālāk no neveselīgas pārtikas un saglabājiet labu fizisko formu.”

 [Papildmateriāls/Attēls 8. lpp.]

Glikozes nozīme

Glikoze nodrošina organisma šūnas ar enerģiju. Taču, lai glikoze varētu iekļūt šūnā, tai ir nepieciešama ”atslēga” — insulīns, ko izstrādā aizkuņģa dziedzeris. Ja cilvēks slimo ar I tipa diabētu, viņa organisms insulīnu neizstrādā. II tipa diabēta gadījumā insulīns tiek ražots, bet parasti tā daudzums ir nepietiekams. * Turklāt šūnas pret insulīnu ir nejutīgas — šo stāvokli sauc par insulīnrezistenci. Neatkarīgi no tā, ar kāda tipa diabētu cilvēks slimo, iznākums ir viens: ”izsalkušas” šūnas un bīstami augsts cukura līmenis asinīs.

Cilvēkam saslimstot ar I tipa cukura diabētu, viņa imūnsistēma sāk darboties pret aizkuņģa dziedzera beta šūnām, kurās veidojas insulīns. Tāpēc I tipa cukura diabēts ir autoimūna slimība. Šādu imūnsistēmas reakciju var izraisīt vīrusi, toksiskas ķimikālijas, noteikti medikamenti un citi faktori. Iespējams, sava nozīme ir arī cilvēka ģenētiskajai uzbūvei, jo bieži ar I tipa diabētu slimo vienas ģimenes locekļi vairākās paaudzēs, un lielākoties  tas ir raksturīgs baltās rases pārstāvjiem.

II tipa cukura diabēta attīstībā iedzimtībai ir vēl lielāka nozīme, taču ar šī tipa diabētu galvenokārt slimo cilvēki, kas nepieder pie baltās rases. Visbiežāk tas piemeklē Amerikas indiāņus, kuru vidū saslimstība ar II tipa cukura diabētu ir augstākā visā pasaulē, un Austrālijas aborigēnus. Zinātnieki pētī saistību starp iedzimtību un aptaukošanos, kā arī to, kā liekais svars veicina insulīnrezistenci cilvēkos, kuriem uz to ir ģenētiska nosliece. * Atšķirībā no I tipa cukura diabēta, ar II tipa cukura diabētu lielākoties saslimst pēc 40 gadu vecuma.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls]

Glikozes molekula

[Norāde par autortiesībām]

Courtesy: Pacific Northwest National Laboratory

[Papildmateriāls 9. lpp.]

Aizkuņģa dziedzera funkcijas

Aizkuņģa dziedzeris — orgāns apmēram banāna lielumā — atrodas tieši aiz kuņģa. Kā teikts grāmatā The Unofficial Guide to Living With Diabetes, ”vesela cilvēka aizkuņģa dziedzeris nepārtraukti darbojas, lai uzturētu stabilu cukura līmeni asinīs, izdalīdams dienas gaitā svārstīgajam glikozes līmenim atbilstošu daudzumu insulīna”. Insulīns veidojas aizkuņģa dziedzera beta šūnās.

Ja beta šūnas izstrādā par maz insulīna, glikozes līmenis asinīs paaugstinās, izraisot hiperglikēmiju. Pretēju parādību — pazeminātu cukura līmenis asinīs — sauc par hipoglikēmiju. Stabilu cukura līmeni asinīs palīdz uzturēt arī aknas, kurās glikozes atlikums uzkrājas glikogēna veidā. Pēc aizkuņģa dziedzera ”pavēles” aknas glikogēnu pārvērš atpakaļ glikozē, lai organisms to varētu izmantot.

[Papildmateriāls/Attēls 9. lpp.]

Kļūdaini un pareizi uzskati par cukuru

Daudzi cilvēki maldīgi uzskata, ka ar cukura diabētu var saslimt, ēdot daudz saldumu. Medicīniski fakti liecina, ka diabēta attīstības risku cilvēkiem, kam ir iedzimta nosliece uz šo slimību, palielina aptaukošanās — vienalga, vai tās iemesls ir pārmērīga cukura lietošana vai ne. Taču ēst pārāk daudz saldumu ir un paliek neveselīgi, jo tajos ir maz uzturvielu un pārmērīga to lietošana veicina aptaukošanos.

Ne mazāk aplams ir uzskats, ka diabēta slimniekiem nemitīgi kārojas kaut kas salds. Patiesībā viņu tieksme pēc saldumiem ir tāda pati kā lielākajai daļai citu cilvēku. Ja cukura diabēts netiek pienācīgi kompensēts, var rasties bada sajūta — taču nav teikts, ka tādā gadījumā gribas tieši cukuru. Diabēta slimnieki drīkst ēst saldumus, taču viņi nedrīkst aizmirst par uzņemtā cukura daudzumu, sastādot diētas plānu.

Nesenos pētījumos ar dzīvniekiem tika konstatēts, ka uzturs, kas ir bagāts ar fruktozi — cukuru, ko iegūst no augļiem un dārzeņiem —, var veicināt dzīvniekiem insulīnrezistenci un pat saslimšanu ar cukura diabētu neatkarīgi no tā, kāds ir to svars.

[Shēmas/Attēli 8., 9. lpp.]

Vienkāršots cukura diabēta skaidrojums

AIZKUŅĢA DZIEDZERIS

Vesels organisms

Pēc ēšanas glikozes līmenis asinīs paaugstinās, un aizkuņģa dziedzeris uz to reaģē, izdalot atbilstošu daudzumu insulīna

Insulīna molekulas piesaistās receptoriem, kas atrodas uz muskuļu šūnu un citu šūnu virsmas, tādā veidā atverot šūnas ”vārtus”, pa kuriem glikozes molekulas iekļūst šūnā

Glikozi absorbē un izmanto muskuļu šūnas, un glikozes līmenis asinīs normalizējas

I tipa cukura diabēts

Imūnsistēma uzbrūk aizkuņģa dziedzera beta šūnām, kurās veidojas insulīns, un insulīns vairs netiek izstrādāts

Bez insulīna palīdzības glikozes molekulas nevar iekļūt šūnās

II tipa cukura diabēts

Visbiežāk aizkuņģa dziedzeris insulīnu izstrādā nepietiekamā daudzumā

Ja receptori nav pietiekami jutīgi pret insulīnu, šūnas ”vārti”, caur kuriem glikoze var iekļūt šūnā, netiek atvērti

Glikoze uzkrājas asinīs, kavējot dzīvībai svarīgus procesus un bojājot asinsvadu sieniņas

[Shēma]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

ŠŪNA

Receptors

Šūnas ”vārti”

Insulīns

Glikoze

Kodols

[Shēma]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

ASINSVADS

Eritrocīti

Glikoze

[Norāde par autortiesībām]

Cilvēks: The Complete Encyclopedia of Illustration/J. G. Heck

[Attēls 7. lpp.]

Diabēta slimniekiem ir svarīgi lietot pareizu uzturu

[Attēli 10. lpp.]

Diabēta slimnieki var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi