Kas notiek pasaulē

Psiholoģiskais terors un modernie sakaru līdzekļi

”Aptuveni ceturtā daļa jauniešu ir kļuvuši par psiholoģiska terora upuriem, jo viņiem datorā vai mobilajā telefonā ir pienākušas vēstules vai īsziņas ar draudiem,” raksta Londonas laikraksts The Guardian. Britu labdarības organizācijas National Children’s Home (NCH) pētījums parādīja, ka 16 procentiem jauniešu vecumā no 11 līdz 19 gadiem uz mobilo telefonu ir sūtītas īsziņas ar draudiem un vēl 11 procentus jauniešu kāds ir mēģinājis iebiedēt, izmantojot interneta tērzēšanas vietas vai arī sūtot vēstules pa elektronisko pastu. NCH savā ziņojumā norāda: ”Jaunieši vai nu cieš klusu un nevienam nestāsta par savām problēmām, vai arī uzticas cilvēkiem, kas paši skaidri nezina, kā šādā situācijā būtu jārīkojas.” Jauniešiem tiek ieteikts nevis pieciest tiranizēšanu, bet gan informēt par notiekošo cilvēku, kam piemīt atbildības sajūta un kas ir uzticības cienīgs; būt uzmanīgiem, dodot kādam savu telefona numuru vai e-pasta adresi; mainīt telefona numuru vai e-pasta adresi, ja tas ir nepieciešams. Kā sacīts laikrakstā The Guardian, NCH iesaka: ”Ja esat saņēmuši draudu vēstuli, pierakstiet laiku un datumu, kad tā ir atsūtīta, un dariet to zināmu policijai.”

 ”Runājošie” augi

Vācu zinātnieki no Bonnas universitātes Praktiskās fizikas institūta izgudrojuši lāzera mikrofonu, ar kura palīdzību var noklausīties augu ”sarunas”. Mikrofons uztver skaņas viļņus, ko rada etilēna gāze — augi šo gāzi izdala, kad tiek pakļauti nelabvēlīgai ietekmei. Bonnas universitātes zinātnieks Dr. Franks Kīnemans atzina: ”Jo spēcīgāka bija ārējo faktoru iedarbība, jo skaļāku signālu mēs fiksējām savā mikrofonā.” Reiz novērojumi liecināja, ka šķietami veselīgs gurķu stāds ”skaļi kliedz”. ”Pēc rūpīgākas izmeklēšanas atklājās, ka augs ir saslimis ar miltrasu, kaut arī slimības simptomi vēl nebija redzami.” Tie parādās tikai pēc astoņām vai deviņām dienām, un tikai tad fermeri var pamanīt problēmu. ”Ieklausoties augu ”sarunās”, ir iespējams laicīgi atklāt kaitēkļu vai slimību izplatīšanos,” raksta Londonas laikraksts The Times. ”Informācija par ārējo faktoru ietekmi uz augļiem un dārzeņiem palīdzēs radīt efektīvākus uzglabāšanas un transportēšanas apstākļus.”

Nikotīns un zīdaiņu mirstība

Zinātnieki Francijā un Zviedrijā, iespējams, ir atklājuši, kāpēc smēķēšana var palielināt zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma (ZPNS) risku, raksta franču laikraksts Le Figaro. Veicot pētījumus ar dzīvniekiem, zinātnieki noskaidroja, ka nikotīna iedarbībā miegā tiek kavēti ar elpošanu saistītie refleksi. Avīzē tiek skaidrots, ka, miegā izjūtot skābekļa nepietiekamību (hipoksiju), ko izraisa īslaicīga elpošanas apstāšanās (apnoja), cilvēks parasti pamostas, un viņam strauji aktivizējas sirds un elpošanas orgānu darbība. Ja šī aizsargājošā reakcija tiek kavēta, apnoja un hipoksija arvien saasinās un var izraisīt pilnīgu elpošanas apstāšanos. Cilvēkam šo organisma aizsardzības mehānismu var izjaukt ilgstoša nikotīna iedarbība, un tieši šādai iedarbībai tiek pakļauts vēl nedzimis bērns, ja māte grūtniecības laikā smēķē un nikotīns ar asinīm nonāk auglī, uzskata zinātnieki. Tādā gadījumā ”organisma refleksi vairs nespēj adekvāti reaģēt uz apnoju, un tas savukārt palielina ZPNS risku”. Francijā zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms joprojām ir izplatītākais bērnu mirstības iemesls pirmajā dzīves gadā, stāstīts Le Figaro.

”Erotiskā” popkultūra

”Ar modes, reklāmas, plašsaziņas līdzekļu un izklaides industrijas starpniecību mūsdienu popkultūra agresīvi izmanto savā labā seksa spēcīgo valdzinājumu,” raksta Polijas nedēļas laikraksts Polityka. Savukārt modes dizaineri atzīst, ka ”mode veicina juteklību un juteklība veicina modi”. Mūsdienu modes galveno ievirzi varētu raksturot šādi: ”Jo vairāk kāds atkailinās, jo drīzāk viņu pamanīs.” Turklāt seksuāla un erotiska ievirze ”ļauj televīzijas un radio reklāmām labāk iespiesties cilvēku atmiņā, līdz ar to sekmējot pārdošanas apjomus”, apgalvo Varšavas universitātes kultūras semiotikas (zīmju un simbolu) eksperte Dr. Eva Ščensna. Viņa atzīst: ”Priekšstati par to, kas tiek uzskatīts par erotiski stimulējošu un kas ne, ir ievērojami mainījušies.” Vairākkārt ir pierādījies, ka reklāmas industrijas pārstāvji, dzenoties pēc peļņas, ir gatavi pārkāpt jebkuras morāles normu robežas, atzīmē Polityka.

Plašsaziņas līdzekļu izaugsme Indijā

Laikrakstu lasītāju skaits Indijā laikposmā no 1999. līdz 2002. gadam ir pieaudzis no 131 līdz 155 miljoniem cilvēku, liecina Nacionālās lasītāju auditoriju izpētes padomes pētījums. Summējot laikrakstu, žurnālu un citu periodisku izdevumu lasītāju auditorijas, var iegūt kopējo preses izdevumu lasītāju skaitu, kas šajā valstī ir sasniedzis 180 miljonus. Tiesa, šajā jomā plašsaziņas līdzekļiem vēl ir plašas izaugsmes iespējas. Valstī, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz vienu miljardu, ir vairāk nekā 65 procenti lasītpratēju. Indijā ir 383,6 miljoni televīzijas skatītāju un 680,6 miljoni radio klausītāju. Interneta lietotāju skaits kopš 1999. gada ir palielinājies no 1,4 līdz 6 miljoniem cilvēku. Aptuveni pusei Indijas iedzīvotāju, kuriem mājās ir televizors, tagad ir kabeļu vai satelīta pieslēgums, un tas ir par 31 procentu vairāk nekā pirms trim gadiem.

Cilvēku nolaupīšana vēršas plašumā

”Pirms 15 gadiem cilvēku nolaupīšanas gadījumi [Meksikā] bija ārkārtīgi reta parādība,” stāstīts Mehiko laikrakstā The News. ”Tomēr 80. gados likumpārkāpumu skaits sāka pieaugt, un 1994./95. gada ekonomiskā krīze ir izraisījusi kardinālas pārmaiņas Meksikas sabiedrībā, padarot noziedzību, arī cilvēku nolaupīšanu, par populāru nodarbi.” Tagad no nolaupīšanas nav pasargāts neviens. ”Mājkalpotājas tiek saņemtas par ķīlniecēm, prasot 500 dolāru izpirkuma maksu; divpadsmitgadīgu meiteni no Tihuanas nolaupīja.. koledžas studenti, kas tādā veidā centās iegūt naudu studijām; daži cilvēki aiziet tik tālu, ka inscenē paši savu nolaupīšanu cerībā izspiest naudu no ģimenes locekļiem vai biznesa partneriem,” raksta The News. ”[Nolaupīšana] ir kļuvusi par ikdienišķu parādību. Sabiedrība ir pieradusi pie tā, ka izpirkuma maksa drīz vien tiek samaksāta un policija par notikušo tiek informēta ārkārtīgi reti.” Patiesībā policijas darbinieki bieži vien paši ir bijuši iesaistīti cilvēku nolaupīšanā, atzīst bijušie ķīlnieki un drošības speciālisti, un par to liecina gadījumi no tiesu prakses, savukārt ”vājā un korumpētā tiesu sistēma vairākumā gadījumu ļauj vainīgajiem izvairīties no soda”.

Lasīšanas paradumi pasliktinās

”Apmēram 20 procenti skolēnu, kas mācās sākumskolā, pamatskolā vai vidusskolā, tikpat kā nekad nelasa prieka pēc, un apmēram 80 procenti pamatskolu un vidusskolu klašu skolotāju uzskata, ka japāņu valodas zināšanas viņu audzēkņiem ir pasliktinājušās,” stāstīts Japānas dienas laikrakstā Jomiuri Simbun. Tur bija norādīts, ka Izglītības politikas izpētes nacionālā institūta zinātnieki aptaujāja 2120 ceturto līdz vienpadsmito klašu skolēnus un 259 sākumskolu, pamatskolu un vidusskolu klašu skolotājus. ”[Skolēniem], kas maz lasa, ir grūtāk uztvert lasītā teksta jēgu, viņiem ir nabadzīgāks vārdu krājums, un viņi sliktāk raksta,” secināja zinātnieki. Pēc daudzu aptaujāto skolotāju domām, bērnus ietekmē saskarsme ar pieaugušajiem, arī skolotājiem, kuru lasīšanas paradumi arvien pasliktinās. Vēl viens iemesls, kāpēc bērni lasa arvien mazāk, ir videospēļu kaitīgā ietekme.

Gaisa piesārņojums vai ceļu satiksmes negadījumi?

”Pēc Pasaules veselības organizācijas aplēsēm, gaisa piesārņojuma izraisīto slimību dēļ pasaulē katru gadu mirst ap trīs miljoni cilvēku. Tas ir trīsreiz vairāk, nekā aiziet bojā autoavārijās,” teikts Zemes politikas institūta publicētajā pārskatā. Tur bija minēts, ka valdības daudz nopūlas, lai samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, taču nepievērš gandrīz nekādu uzmanību automašīnu izplūdes gāžu izraisītajiem nāves gadījumiem. Ja cilvēks nomirst ar sirds vai elpošanas ceļu slimību, ko izraisījis piesārņots gaiss, visticamāk, tas nepiesaistīs tik lielu sabiedrības uzmanību kā tad, ja viņš mirtu autoavārijā, taču iznākums abos gadījumos ir vienāds, norādīts pārskatā. Gaisa piesārņojumu izraisa cietās daļiņas un tādas vielas kā oglekļa monoksīds, ozons, sēra dioksīds un slāpekļa oksīds, kas nonāk atmosfērā, kad tiek sadedzināti fosilie kurināmie, piemēram, ogles vai naftas produkti.