Smilšu  valdzinājums

Ja smiltis iebirst acīs, tās sāpīgi grauž, bet cik gan nomierinoši ir sajust, kā smiltīs iegrimst pēdas! Milzīgos daudzumos tās slēpjas jūras dzīlēs, bet arī izkaltušos tuksnešos to ir bez sava gala. Kad tuksneši izplešas, dažnedažāda dzīvā radība atstāj tuksnesīgo apvidu, savukārt citiem smiltis ir piemērota mājvieta. Nereti smiltis uzskata par traucēkli, tomēr mūsdienu cilvēka dzīve bez tām tikpat kā nebūtu iespējama.

Kā redzams, smiltis saistās ar dažādiem paradoksiem. Kas īsti ir smiltis, un kā tās rodas?

No klintīm līdz smiltīm

Smiltis sastāv no sīkām minerālu daļiņām, galvenokārt kvarca. Klinšaini kalni ir noārdījušies un pārvērtušies smiltīs. Bet kas izraisa šādu eroziju?

Bieži vien viss sākas ar trakojošām vētrām. Viļņi nemitīgi sitas pret krasta klintīm, līdz no tām atšķeļas akmens bluķi. Vareni klintsbluķi nemitīgo triecienu ietekmē sašķeļas mazākos gabalos. Vēlāk jūras bangās akmens asās šķautnes nogludinās, un ar laiku, pastāvīgi skalojoties viļņiem, no tiem izveidojas oļi, kas savukārt laika gaitā tiek sasmalcināti sīkos graudiņos, ko mēs saucam par smiltīm. Dažkārt viļņi ieskalo smiltis jūras dziļumā, tomēr daudzās vietās jūra tās izskalo krastā, atstājot aiz sevis tīras, neskartas pludmales.

Aukstuma un vēja brāzmu iedarbībā klinšu plaisās sasalst ūdens, un šie ledus ķīļi pamazām sašķeļ klintis. Varenas klintis laika gaitā drūp un drūp, līdz pārtop par smiltīm.

Būtiska nozīme ir arī vēja erozijai — vēja nesti smilšu graudiņi triecas pret iežiem, un iznākumā rodas arvien jaunas smiltis. Šīs dabiskās smilšstrūklas iedarbībā pamazām sairst simtiem metru biezi klints slāņi. Pa to laiku vējš iznēsā jaunās smiltis uz visām debess pusēm, pārsedzot tās kā paklāju pāri tuksnesīgajiem plašumiem.

Gadu tūkstošu gaitā šajos procesos ir izveidojušās neskaitāmas tonnas smilšu. Pēc daudzu domām, būtu pilnīgi pietiekami, ja smiltis kalpotu vienīgi par mīkstu paklāju, uz kura zvilnēt jūras krastā, tomēr, kā mēs tālāk apskatīsim, smilšu nozīme ir daudz lielāka.

Visai sīkas, bet gaužām vērtīgas

No smiltīm lielā mērā ir atkarīgs tas, ka mēs varam ēst un dzert. Tā var apgalvot tāpēc, ka mūsu pārtika tieši vai netieši ir saistīta ar augu valsti. Smiltis un tām radniecīgie māli nodrošina augus ar nepieciešamajām minerālvielām. Turklāt smiltis palīdz augsnē brīvi cirkulēt gaisam un ūdenim, un līdz ar to augu saknēm ir viegli uzsūkt minerālvielas. Bet kāds gan smiltīm ir sakars ar slāpju veldzēšanu?

Padomājiet par šādu faktu: litra traukā, kas piepildīts ar sausām smiltīm, jūs varēsiet pieliet klāt vēl 300 mililitrus ūdens, nepārlejot to pāri malām. Tas ir iespējams tāpēc, ka starp smilšu graudiņiem paliek daudz brīvas vietas. Jāatzīmē, ka eksistē arī tik apjomīgi smilšu ”ūdens trauki”, kuros pietiek ūdens, lai apgādātu lielas pilsētas. Kas tie ir par ”ūdens traukiem”?

Runa ir par veidojumiem, kas atrodas dziļi zemē, — ūdens nesējhorizontiem. Šīs milzīgās iežu slāņkopas, kas  sastāv no smiltīm un citiem ūdenscaurlaidīgiem iežiem, ir piesātinātas ar ūdeni, kas ir sūcies zemes dzīlēs, iespējams, tūkstošiem gadu garumā. Pēc zinātnieku aprēķiniem, šie acīm apslēptie ”ūdens trauki” satur 40 reizes vairāk dzeramā ūdens nekā visi pasaules ezeri un upes. Caur akām no nesējslāņiem šis vērtīgais šķidrums, kas uztur miljoniem dzīvību, nonāk pie cilvēkiem.

Smiltis acu priekšā

Iespējams, jūs katru dienu staigājat pa smiltīm, nemaz neejot uz pludmali. Ja jūs dzīvojat pilsētā, kurā ielas vai ietves ir klātas ar betona segumu, tad tieši tā arī ir. Dažkārt ceturtā daļa no šī plaši izplatītā celtniecības materiāla sastāv no smiltīm. Katru gadu celtniecībā tiek izlietotas miljoniem tonnas smilšu, tās tiek patērētas tādā daudzumā, ka dažuviet smiltis sāk aptrūkties.

Kaut gan pamatā smiltis mums guļ zem kājām, dažreiz tās mums atrodas tieši acu priekšā. Smiltis ir izmantotas datora ekrānu, kā arī teleskopu un mikroskopu lēcu ražošanā. To pašu var teikt arī par tādiem priekšmetiem kā spoguļi un kristāla vāzes. Visas šīs lietas ir izgatavotas no stikla, un lielākā daļa no stikla ražošanā nepieciešamā izejmateriāla ir tieši smiltis. Bet kā smiltis izmanto stikla izgatavošanā?

Smiltis un citus izejmateriālus sajauc viendabīgā masā un pēc tam kausē temperatūrā, kas pārsniedz 1400 grādus. Tā tiek iegūta viskoza viela, ko var ritināt, pūst, locīt, stiept un vīt, piešķirot tai gandrīz jebkuru formu. Stikla šķiedras ir iespējams pat ieaust drēbēs. Vienalga, vai stikls tiek izmantots skaistumam vai rūpnieciskām vajadzībām, vai tas lauž vai atstaro gaismu, šis caurspīdīgais materiāls ir ražots no necaurspīdīgajiem smilšu graudiņiem.

Ceļojošās kāpas

Vai varat iedomāties pārvietojamies 75 metrus augstu kalnu? Tā tiešām notiek, kad vējš liek smilšu kāpām virzīties uz priekšu. Sahāras tuksnesī vietu vietām rodas iespaids, ka kāpu virknēm nav ne gala, ne malas.

Cilvēki, kas ir apmetušies šādu smilšu grēdu tuvumā, mēdz piedzīvot visai nepatīkamus apciemojumus. Ir pieredzēts, ka plūstošās smiltis ir nosprostojušas lielceļus, aprakušas mājas un veselus ciematus.

Dzīvības pārpilnība

Lai arī cik vientulīgi izskatītos smilšaini plašumi, daudzas radības atrod sev mājvietu tieši smiltīs. Pa dienu tuksneša smiltis kļūst par paslēptuvi lapsām, čūskām un skorpioniem. Dienas svelmē šie dzīvnieki guļ, bet naktī dodas medībās. Āfrikas dienvidrietumos Namībijas Skeletu krasta nepārredzamajās kāpās klejo ziloņi. Tā vien šķiet, ka slidināšanās pa stāvajām, smilšainajām kraujām viņiem sagādā īstenu baudu. Āzijas un Āfrikas smilšu jūras mēro arī ”tuksneša kuģi”, kā cilvēki ir iesaukuši kamieļus.

Vairāki dzīvnieki noteiktā laikā atstāj okeāna dzīles, lai dotos uz smilšaino piekrasti. Kad viņu bioloģiskais pulkstenis dod signālu, zobenastes, jūras bruņrupuči un mazas zivtiņas, ko dēvē par grunjoniem, ļauj, lai viļņi viņus skalotu krastā. Piekrastes mīkstajās smiltīs viņi dēj olas vai nērš ikrus.

Dažas puķes kāpu smiltīs jūtas tikpat mājīgi kā citas iekoptos dārzos. Šķēpenes, jūrmalas dedestiņas un jūrmalas ipomejas zied pludmales smiltīs, un arī tad, ja smiltis tās aprok, šīs puķes spēj izlauzties cauri smiltīm un no jauna izsliet savas galvas. To dziļās saknes uzsūc ūdeni un barības vielas, dodot spēku trauslajiem ziediem, kas atdzīvina smilšaino piekrasti kā viegli otas pieskārieni uz linu audekla fona.

Tiesa, varbūt jūs nemaz neesat priecīgi, ja smiltis sabirst kurpēs, kad jūs mierīgi pastaigājaties pludmalē, — tomēr nedusmojieties. Patiesībā bez šiem vienkāršajiem smilšu graudiņiem mēs nemaz nevarētu iztikt. Smiltis ir vēl viens apliecinājums tam, cik liela gudrība piemīt mūsu Radītājam Dievam Jehovam. (Psalms 104:24.)

 [Papildmateriāls/Attēli 18., 19. lpp.]

Fascinējošās smiltis.

Smiltis var būt ļoti atšķirīgās krāsās. Dažādās zemēs jūs varat atrast ogļmelnas, sniegbaltas, purpursārtas, pelēkas, sarkanas, oranžas un dzeltenas smiltis, kā arī smiltis visvisādās šo toņu variācijās. Smiltis mēdz saturēt arī sabirzušu gliemežvāku piejaukumus. Ir cilvēki, kurus tik ļoti valdzina smilšu daudzveidīgās krāsas un tekstūra, ka viņi ir sākuši tās kolekcionēt. Daudzi mainās savā starpā ar smiltīm, tās pērk un pārdod, kā arī dodas ceļā smilšu meklējumos, lai piepildītu ar smiltīm mazas stikla pudelītes un papildinātu savas smilšu kolekcijas. Viņi dēvē sevi par arēnofiliem, kas nozīmē ’smilšu mīļotāji’.

[Norāde par autortiesībām]

Courtesy Serge tkint

[Attēls 16., 17. lpp.]

Namiba tuksnesis Namībijā

[Attēli 16. lpp.]

Smiltis veidojas, viļņiem un vējiem iedarbojoties uz iežiem

[Attēli 17. lpp.]

Tuksnesis ir mājvieta puķēm, kā arī lapsām, kamieļiem un citām dzīvām radībām

[Norāde par autortiesībām]

Lapsas: Hai-Bar, Yotvata, Israel

[Attēli 18. lpp.]

Smiltis ir viens no galvenajiem stikla un betona izejmateriāliem

[Norāde par autortiesībām]

Stiklinieki: ar ”The Corning Museum of Glass” atļauju

[Attēls 18. lpp.]

Smilšu kāpas var sniegties daudzu desmitu metru augstumā