Viņa sasniedza vairāk, nekā bija cerējusi

”ES ZINĀJU, ka manam vēstures skolotājam nepatīk Jehovas liecinieki, tomēr es nezināju, kāpēc,” stāsta 17 gadus vecā Rebeka no Vācijas. Tādēļ, kad skolotājs aicināja pieteikties tos, kas vēlētos teikt runu klases priekšā, Rebeka vilcinājās. Tomēr viņa saņēmās un palūdza atļauju pastāstīt par Jehovas liecinieku vajāšanām nacistu režīma laikā Otrā pasaules kara gados. Skolotājam šis priekšlikums likās interesants.

Rebekas klasesbiedriem patika viņas uzstāšanās, un viņi paņēma kopumā 44 žurnālus un brošūras par šo tēmu. Pēc tam Rebeka iedeva skolotājam runas gatavošanā izmantotos materiālus, arī vairākas grāmatas un videofilmas, kuras nav izdevuši vai uzņēmuši liecinieki. Vienā no videofilmām bija stāstīts par Jehovas liecinieku vajāšanu aukstā kara gados Austrumvācijā. Tas skolotājā izraisīja īpašu interesi, jo agrāk viņš neko nebija zinājis par šīm vajāšanām.

Rebeka noskaidroja, kāpēc viņas skolotājam nepatika Jehovas liecinieki. Viņš pastāstīja, ka bija mācījies skolā kopā ar kādu Jehovas liecinieku. Šis jaunietis tikpat kā neko nebija stāstījis par to, kam liecinieki tic un kā viņi dzīvo. Tādēļ skolotājs bija secinājis, ka Jehovas liecinieki ir dīvaini cilvēki, un nevēlējās, lai viņam būtu kaut kāds sakars ar tiem. Taču Rebekas uzstāšanās mainīja viņa viedokli. ”Tagad es saprotos ar skolotāju daudz labāk,” Rebeka atzīst. ”Esmu sapratusi, ka mums, jauniešiem, būtu daudz atklātāk jārunā ar citiem par savu ticību.”

Tomēr ar to šis stāsts vēl nebeidzas. Skolotājs pastāstīja saviem kolēģiem par Rebekas lielisko runu. Dažas dienas vēlāk ētikas skolotājs lūdza Rebeku teikt vēl vienu runu, tikai šoreiz nevis klases priekšā, bet gan kādā īpašā pasākumā — gadskārtējā piemiņas dienā, ko skola rīkoja par godu Aušvicas koncentrācijas nometnes ieslodzīto atbrīvošanai Otrā pasaules kara beigās. Runu noklausījās aptuveni 360 skolēni un apmēram desmit skolotāji. Runas beigās klātesošie paņēma 50 brošūras, un skolas vajadzībām tika palūgtas vēl 150 brošūras, lai tās varētu izplatīt vēlāk.

Rebekai izdevās panākt daudz vairāk, nekā viņa bija cerējusi. Viņa sniedza labu liecību par savu ticību ne tikai savai klasei, bet visai skolai, un viņas skolotājs pārvarēja savu agrāko nepatiku pret Jehovas lieciniekiem.

[Attēls 14. lpp.]

Heinriham Fundisam nacisti izpildīja nāvessodu, nocērtot galvu. Ar nāvi tika sodīti arī vairāki simti citu Jehovas liecinieku

[Attēls 14. lpp.]

Daudziem Jehovas lieciniekiem tika piedāvāta iespēja atgūt brīvību, ja viņi parakstītu šādu dokumentu par atteikšanos no ticības

[Norāde par autortiesībām]

Courtesy of United States Holocaust Memorial Museum

 [Attēls 15. lpp.]

Bertolds Mevess, tāpat kā daudzi citi bērni, tika šķirts no vecākiem

[Attēls 15. lpp.]

Šajā videofilmā stāstīts par Jehovas liecinieku drosmi nacistiskajā Vācijā

[Attēls 15. lpp.]

Cietuma uniformai piešūtais violetais trīsstūris liecināja, ka tās nēsātājs ir Jehovas liecinieks