Aizraujošs brauciens pa maģistrāli nr. 1

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA NORVĒĢIJĀ

KATRU vakaru gan ziemā, gan vasarā kāds kuģis atstāj Bergenu — pilsētu Norvēģijas dienvidrietumu krastā —, lai dotos virzienā uz ziemeļiem 11 dienu garā ceļojumā, kura laikā tas pārvar aptuveni 4,5 tūkstošu kilometru attālumu. Tas kuģo garām tūkstošiem salu, cauri neskaitāmiem fjordiem un līčiem, ik pa laikam piestājot pilsētās un ciematos, kas ir izkaisīti gar roboto, gleznaino Norvēģijas piekrasti.

Lai gan braucienu pa kuģu satiksmes līniju, ko dēvē par Norvēģijas piekrastes ekspreša maršrutu, daudzi uzskata par pasaulē krāšņāko ceļojumu, šim jūras ceļam ir arī liela praktiska nozīme. Pa to ir iespējams nogādāt preces, pastu un pasažierus līdz pat ceļojuma galapunktam Hjirkenēsei — pilsētai, kas atrodas tālu aiz ziemeļu polārā loka.

Kā ir iespējams kuģot šajos polārajos ūdeņos, īpaši jau ziemā, kad lielāko daļu arktisko jūru klāj biezs ledus? Norvēģijas ģeogrāfiskais novietojums pakļauj to siltās Ziemeļatlantijas straumes un mēreno rietumu vēju ietekmei. Abi šie faktori padara Norvēģijas klimatu maigāku, nekā tas parasti ir tik augstos platuma grādos. Tāpēc Norvēģijas ostas arī ziemā lielākoties neaizsalst.

 Jūras ceļa dzimšana

19. gadsimta beigās tika daudz spriests par to, kā nodrošināt efektīvu satiksmi starp piekrastes apdzīvotajām vietām. Tika apskatītas trīs iespējas: ceļu būve, dzelzceļu būve un jūras ceļa izveidošana, un galu galā svaru kausi nosvērās par labu jūras ceļam. Tiesa, tajos laikos arī uz šī ceļa varēja draudēt briesmas — lai gan ūdeņi ziemā neaizsala, kuģot naktī un vētrā bija diezgan bīstami.

Regulāra kuģu satiksme pa šo jūras ceļu aizsākās 1893. gada 2. jūlijā, un tas notika, galvenokārt pateicoties kapteiņa Rikarda Vita apņēmībai un atjautībai. Šajā dienā pirmais piekrastes ekspreša maršruta kuģis atstāja Tronheimu un devās uz Hammerfestu, visattālāko Eiropas ziemeļu pilsētu. Par spīti pesimistiskām prognozēm, kuģu satiksme pierādīja savu dzīvotspēju. Vēlāk maršruts tika pagarināts un tajā tika iekļautas 34 piestātnes no Bergenas līdz Hjirkenēsei, kas ir maršruta galapunkti arī mūsdienās. Iespējams, visspilgtāk šī jūras ceļa popularitāti un nozīmīgumu apliecina neoficiāls nosaukums, ko tam ir devuši piekrastes iedzīvotāji. Viņi to ir iesaukuši par maģistrāli nr. 1.

Mūsdienās pa šo jūras ceļu kursē 11 moderni kuģi, kas atiet ik pēc 24 stundām. Tā kā mūsdienās efektīvu satiksmi starp piekrastes pilsētām nodrošina krietni uzlabotais un paplašinātais šoseju un dzelzceļu tīkls, pēdējos gados piekrastes ekspresis pārvadā galvenokārt tūristus, izmantojot šim nolūkam atbilstošas konstrukcijas kuģus.

Norvēģijas skaistākās ainavas

Tā kā kuģi lielākoties kuģo cauri mierīgajiem piekrastes ūdeņiem, 11 dienu ceļojuma laikā pasažieri var vērot Norvēģijas skaistākās ainavas. Skatam paveras mājīgi ciematiņi, kuriem apkārt plešas leknas ganības, piekrastes zvejnieku ciemi, ledāji, fjordi, sniegotas kalnu virsotnes, klintis ar neskaitāmiem putnu bariem un majestātiski ūdenskritumi. Dažkārt palaimējas ieraudzīt arī vaļus.

Ik pa laikam kuģis piestāj kādā apdzīvotā vietā un pasažieri var doties krastā, lai apskatītu tuvākās apkaimes ievērojamākās vietas. Moldes pilsētā acīm paveras brīnumjauks skats uz 87 sniegotajām Rumsdāles kalnu virsotnēm. Olesunnā un Tronheimā tūristiem pat ir laiks nelielām ekskursijām, piemēram, pastaigai pa ielām, kur var aplūkot savdabīgo vietējo arhitektūru. Dažās ostās pasažieri var iznomāt automašīnu, doties nelielā braucienā un atgriezties uz kuģa tā nākamajā pieturas vietā.

Izbraucis no Būdē, piekrastes ekspresis kuģo cauri Vestfjordam un dodas uz Lofotu salām, 175 kilometrus garu arhipelāgu, kas ir slavens ar saviem daudzajiem kalniem un mājīgajiem zvejnieku ciematiem. Dažās no Lofotu attālākajām salām nav nekas vairāk kā tikai rifi, klinšainas saliņas un klintis, kas slejas virs ūdens. Bieži vien vienīgais, kas atrodas uz šīm salām, ir kāda vientuļa bāka vai boja. Arhipelāgā mājo vairāki miljoni putnu, un milzīgās jūras putnu kolonijas, kas šeit apmetas, tiek uzskatītas par vienām no lielākajām pasaulē. Lofotu salās ligzdo tādi putni kā kaijas, zīriņi, jūraskraukļi un reizēm arī burātāji. Šeit var sastapt lielās pūkpīles, Atlantijas strupknābjus, tievknābja kairas, trīspirkstu kaijas un lielos alkus.

Katru ziemu ūdeņus ap arhipelāga salām piepilda zvejnieku laivas, jo ziema ir mencu zvejas laiks. Šajā apvidū mājo arī vaļi. Pasažieri ir sajūsmā, noraugoties, kā šie milzīgie zīdītāji viņu acu priekšā iznirst no ūdens un izšļāc gaisā ūdens strūklas.

Vasarā piekrastes ekspresis iebrauc arī Troļļu fjordā. Ieeja tajā ir ļoti šaura un klintis — ārkārtīgi stāvas, tāpēc šķiet, ka pietiek tikai noliekties pār kuģa reliņiem un būs iespējams pieskarties stāvajai kraujai. Lai neizraisītu klinšu nogruvumu, šajā vietā stūrmanis nekad neliek atskanēt signālsvilpei. Fjords, ko ieskauj sniegotie kalni, ir īsta fotogrāfu paradīze!

Turpinot ceļu, kuģis iebrauc vēl pāris pilsētās un zvejnieku ciematos un tad pagriežas  uz austrumiem, virzīdamies gar to piekrastes daļu, ko daudzi uzskata par šī ceļojuma skaistāko posmu. Piemēram, no Honningsvogas piestātnes pasažieri var doties ekskursijā uz Nordkapu, kur ceļotāja acīm paveras elpu aizraujoši skati. Šo zemesragu veido gandrīz vertikālas klintis, kas paceļas virs Ziemeļu ledus okeāna 300 metru augstumā.

Ceļojuma ziemeļu galapunktā Hjirkenēsē piekrastes ekspresis pietauvojas tikai uz dažām stundām un tad dodas atceļā uz Bergenu. Kuģojot tagad jau dienvidu virzienā, pasažieri var izbaudīt tās ainavas, kurām turpceļā kuģis bija braucis garām naktī. Pie ziemeļu polārā loka var apskatīt milzīgo Svartīsena ledāju, kas aizņem 370 kvadrātkilometru platību. Tad kuģis brauc garām skaistajai kalnu grēdai, ko sauc par Septiņām māsām, un Torghatenam — masīvam, apaļam kalnam, kuram cauri ved liela, dabiska eja un kurš tāpēc izskatās kā milzīga cepure ar caurumu vidū. Ceļa posmā starp pilsētām Moleju un Flūri ekspresis aizkuģo garām Hūrnelenam — 860 metrus augstam kalnam, kas ir tik stāvs, ka arī šajā vietā stūresvīrs liek klusēt kuģa signālsvilpei, baidoties no akmeņu nogruvuma.

Pusnakts saule un polārā nakts

Tūristi, kas ceļo pa šo maršrutu vasarā, redz dienasgaismu gandrīz visa ceļojuma laikā. Lielākā daļa maģistrāles nr. 1 ved cauri ”pusnakts saules zemei”, kas atrodas aiz polārā  loka. Vasarā saule šeit spīd arī naktī, un Nordkapā saule nenoriet gandrīz 12 nedēļas.

Tie, kas dodas šajā braucienā ziemā, pieredz kaut ko pavisam pretēju, proti, ilgo polāro nakti. Tomēr arī ziemai piemīt savs valdzinājums: laikā, kad saule tuvojas horizontam, taču tā arī neuzlec, debesis, okeāns, kalni un sniegs iekrāsojas maigos krēslas toņos. Turklāt naksnīgās debesis dod iespēju vērot ziemeļblāzmu — vienu no skaistākajiem skatiem, kas jebkad ir priecējuši cilvēka acis. Lādētu saules daļiņu plūsma, ko dēvē par saules vēju, sasniegdama Zemes augšējos atmosfēras slāņus, rada polārajās debesīs starojumu zaļā vai dzeltenzaļā krāsā, dažkārt arī ar sarkanu nokrāsu. Tas ir patiesi aizraujošs skats, kad zvaigžņu nosētajās debesīs ziemeļblāzma iezīmējas kā lente vai vēdeklis, kas lokās, vijas un mirgo, dejojot līdzi sev vien zināmam kosmiskam ritmam.

Protams, lai vērotu šos brīnišķīgos dabas skatus, nav obligāti jākāpj uz piekrastes ekspreša klāja. Plašais šoseju un dzelzceļu tīkls ļauj iepazīt Norvēģijas dabu, arī raugoties pa automašīnas vai vilciena logu. Tiem, kas vēlas ietaupīt, šie divi transporta veidi ir piemērotāki. Taču, lai arī kādu ceļu jūs izvēlētos, jums nekad neapniks gleznainā Norvēģijas piekrastes aina, kas mainās ar katru nobraukto jūdzi un katrā gadalaikā pārsteidz ar kaut ko jaunu.

[Karte 13. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

SOMIJA

ZVIEDRIJA

NORVĒĢIJA

OSLO

Jūras ceļš

▿ ▵ Bergena

▿ ▵ Flūre

▿ ▵ Moleja

▿ ▵ Olesunna

▿ ▵ Molde

▿ ▵ Tronheima

POLĀRAIS LOKS

Robežzīme pie ziemeļu polārā loka

▿ ▵ Būdē

▿ ▵ Lofotu salas

Troļļu fjords

▿ ▵ Trumse

▿ ▵ Hammerfesta

▿ ▵ Honningsvoga

▿ ▵ Hjirkenēse

[Norāde par autortiesībām]

Based on map: Hurtigruten

 [Attēls 15. lpp.]

Troļļu fjordā starp stāvajām klintīm

[Norāde par autortiesībām]

TO-FOTO AS, Harstad

[Attēli 15. lpp.]

Lofotu salās ligzdo kaijas, resnknābja kairas, Atlantijas strupknābji un daudz citu jūras putnu

[Attēls 16. lpp.]

Maģistrāle nr. 1 sākas Bergenā

[Attēls 16. lpp.]

Robežzīme pie ziemeļu polārā loka

[Attēls 16. lpp.]

Pusnakts saule

[Norāde par autortiesībām]

TO-FOTO AS, Harstad

[Attēls 16., 17. lpp.]

Septiņas māsas

[Norāde par autortiesībām]

Per Eide

[Attēls 17. lpp.]

Piekrastes ciematiņš polārās nakts tumsā

[Attēls 17. lpp.]

Ziemeļblāzma

[Norāde par autortiesībām]

© TO-FOTO AS, Harstad

[Attēls 17. lpp.]

Ceļojums beidzas Hjirkenēsē

[Norāde par autortiesībām]

Hallgeir Henriksen

[Norāde par attēla autortiesībām 13. lpp.]

Nancy Bundt