Jauniešu jautājumi

Kā man veidot attiecības ar audžuvecākiem?

”Es neko nezinu par saviem īstajiem vecākiem, un tas mani ļoti nomāc.” (Barbara, 16 gadi)

”Man nav ne jausmas, kur es īstenībā esmu dzimis un kas bija mani vecāki. Dažreiz es domāju par to nakts laikā.” (Mets, 9 gadi)

”Kad es sastrīdos ar saviem audžuvecākiem, man prātā nāk doma, ka mani īstie vecāki varbūt būtu saprotošāki. Es zinu, ka tā domāt ir ļoti slikti, un es nekad nevienam to nesaku.” (Kintana, 16 gadi)

ADOPTĒTI bērni nenoliedzami saskaras ar dažādām grūtībām. Sajūtas, kas nomoka iepriekš minētos jauniešus, nav svešas arī neskaitāmiem citiem adoptētiem bērniem. Daudzi no viņiem lauza galvu, meklēt vai nemeklēt savus īstos vecākus, kā arī jautā sev, vai viņi nebūtu laimīgāki kopā ar tiem. Bet tas, protams, nav vienīgais, kas satrauc bērnus, kurus audzina audžuvecāki.

Iepriekšējā šīs rubrikas rakstā bija apskatīts, kādi negatīvi pieņēmumi par savu dzīvi var izveidoties adoptētiem bērniem. * Lai spētu dzīvot laimīgi, ļoti svarīgi ir cīnīties ar šādām nomācošām domām. Tomēr kādas vēl grūtības var rasties, un kādus praktiskus soļus tu vari spert, lai tiktu ar tām galā?

Vai es viņus varu uzskatīt par īstajiem vecākiem?

Trīspadsmitgadīgais Džeiks stāsta, ka viņš bieži gremdējās domās par savu īsto māti, un tas dažkārt radīja sarežģījumus ar audžuvecākiem. Viņš atceras: ”Kad  es sadusmojos, es bieži izgrūdu: ”Tu neesi mana īstā mamma — tu nedrīksti mani tā sodīt!””

Kā redzams, Džeikam bija jātiek skaidrībā ar ļoti būtisku jautājumu: ko uzskatīt par īsto māti. Ja arī tevi audzināšanā ir pieņēmuši audžuvecāki, varbūt tevi tāpat neliek mierā šis jautājums, īpaši, ja tev šķiet, ka īstie vecāki pret tevi izturētos labāk nekā audžuvecāki. Tomēr, vai gan vienīgi tas, ka divi cilvēki ir laiduši tevi pasaulē, padara viņus par īstajiem vecākiem?

Džeika audžumāte bija citās domās. Džeiks stāsta: ”Mamma mēdza teikt: ”Jā, es esmu tava īstā māte. Kaut gan pasaulē tevi laida cita sieviete, tagad tava īstā māte esmu es.”” Kad cilvēki pieņem savā ģimenē bērnu un uzņemas par viņu atbildību, nodrošinot viņu ar pajumti, ēdienu un audzinot viņu, šie cilvēki bērnam tiešām kļūst par īstajiem vecākiem. (1. Timotejam 5:8.) Visticamāk, par tādiem viņus uzskata arī valsts varas iestādes. Bet kāds šajā jautājumā ir Dieva viedoklis?

Padomā par cilvēku, kas, iespējams, bija vispazīstamākais audžubērns cilvēces vēsturē, — par Jēzu Kristu. Jēzus nebija galdnieka Jāzepa dēls, tomēr Jāzeps viņu pieņēma audzināšanā kā savu paša bērnu. (Mateja 1:24, 25.) Vai, augdams lielāks, Jēzus pretojās Jāzepa vadībai? Pilnīgi pretēji — Jēzus apzinājās, ka Dievs vēlas, lai viņš klausītu savam audžutēvam. Jēzus labi zināja kādu bauslības likumu, ko Jehova bija devis izraēliešu bērniem. Par kādu likumu ir runa?

Godā savu tēvu un māti

Svētajos rakstos jauniešiem ir teikts: ”Tev būs savu tēvu un savu māti godāt.” (5. Mozus 5:16.) Vārds ”godāt” Bībelē bieži ir lietots, lai norādītu uz cieņu, respektu un bijību. Tu vari parādīt saviem audžuvecākiem šādu cieņu, izturoties pret viņiem laipni, cienot viņu goda jūtas, ieklausoties viņu viedoklī un atsaucīgi izpildot ikvienu viņu saprātīgo lūgumu.

Bet ko darīt, ja tavu audžuvecāku rīcība liekas nesaprātīga? Protams, būs reizes, kad viņi pieļaus kļūdas. Visi vecāki ir nepilnīgi, vienalga, vai viņi ir īstie vecāki vai audžuvecāki. Jāatzīst, ka audžuvecāku kļūdas var būt nopietns pārbaudījums tavai paklausībai. Nav brīnums, ka šādās reizēs tu sāc koncentrēties uz to, ka šie cilvēki nav tavi īstie vecāki, un prātot, vai tas kaut kādā mērā neatbrīvo tevi no pienākuma paklausīt. Tomēr vai tas tā ir?

Noderīgi ir pārdomāt Jēzus situāciju. Atceries: Jēzus bija pilnīgs cilvēks. (Ebrejiem 4:15; 1. Pētera 2:22.) Bet viņa audžutēvs tāds nebija, un arī īstā māte — ne. Tāpēc, visticamāk, reizēm Jēzus pieredzēja, ka viņa vecāki nerīkojas pareizi. Tomēr, vai tāpēc vien, ka Jēzus vecāki pieļāva kļūdas, viņš sacēlās pret Jāzepa un Marijas vadību? Nē, Jēzus tā nedarīja. Bībelē stāstīts, ka Jēzus, uzaugdams pie saviem vecākiem, ”bija tiem paklausīgs”. (Lūkas 2:51.)

Bet kā ir ar tevi? Kad rodas domstarpības ar audžuvecākiem, tu, iespējams, esi pārliecināts, ka viņiem nav taisnība. Tomēr jāatzīst, ka arī tu esi nepilnīgs. Tāpēc vienmēr pastāv varbūtība, ka kļūdies tu pats. Lai nu kā, vai gan labākais, ko tu varētu darīt, nav sekot Jēzus piemēram? (1. Pētera 2:21.) Cenšoties līdzināties Jēzum, tev būs vieglāk paklausīt vecākiem. Tomēr ir vēl kāds nozīmīgāks iemesls, kāpēc tev būtu jāklausa vecāki.

Bībelē sacīts: ”Bērni, klausait saviem vecākiem visās lietās, jo tas patīk tam Kungam.” (Kolosiešiem 3:20.) Ar savu paklausību tu tiešām vari darīt laimīgu savu debesu Tēvu. (Salamana Pamācības 27:11.) Un viņš vēlas, lai tu mācītos būt paklausīgs tieši tāpēc, ka vēlas, lai arī tu būtu laimīgs. Aicinājumam paklausīt Dieva Rakstos seko piebilde: ”Lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes.” (Efeziešiem 6:3.)

Stiprini attiecības ar audžuvecākiem

Lai tev būtu labas attiecības ar audžuvecākiem, ir nepieciešams daudz vairāk par cieņu un paklausību. Droši vien tu vēlies, lai jūsu mājās valdītu sirsnīga, mīlestības pilna gaisotne. Tiesa, par to ir atbildīgi tavi audžuvecāki, tomēr arī tu pats diezgan daudz vari darīt, lai veicinātu šādu atmosfēru. Kā tu varētu rīkoties?

Pirmām kārtām meklē iespēju veidot ciešākas attiecības ar audžuvecākiem. Izvaicā viņus — uzzini vairāk par viņu dzīvi, interesēm. Piemērotā brīdī, kad audžuvecāki ir atpūtušies un gatavi klausīties, pastāsti viņiem par kādu  savu problēmu, kas tev neliek mieru, un lūdz viņiem padomu. (Salamana Pamācības 20:5.) Otrkārt, meklē iespējas palīdzēt mājas darbos, negaidot, kamēr tev liks to darīt.

Bet kādus lēmumus pieņemt, domājot par īstajiem vecākiem? Ja arī tu izlem viņus meklēt vai arī ja viņi izlemj meklēt tevi, vai gan tam noteikti jāapdraud tavas attiecības ar audžuvecākiem? Agrāk adopcijas iestādes bieži atteicās izpaust informāciju, kas bioloģiskajiem vecākiem palīdzētu atrast bērnus, kurus viņi ir atļāvuši adoptēt, un otrādi — nesniedza bērniem informāciju par vecākiem. Mūsdienās dažās valstīs adopcijas iestādes ir kļuvušas pielaidīgākas, un līdz ar to daudziem adoptētiem bērniem ir bijusi iespēja satikties ar saviem bioloģiskajiem vecākiem, par kuriem viņiem ir izgaisušas jebkādas atmiņas. Protams, var gadīties, ka tajā zemē, kur dzīvo tu, adoptācijas noteikumi ir citādi.

Jebkurā gadījumā tev pašam ir jāizlemj: meklēt savus īstos vecākus vai ne, turklāt jārēķinās ar to, ka pieņemt lēmumu varbūt būs ļoti grūti. Adoptētie jaunieši šajā ziņā mēdz izjust dažādas pretrunīgas emocijas. Daži ilgojas atrast savus īstos vecākus, savukārt citi ir stingri apņēmušies viņus nemeklēt. Lai arī kāda būtu tava nostāja, viens ir skaidrs — daudzi jaunieši, kas ir sastapušies ar saviem īstajiem vecākiem, nav tāpēc zaudējuši savas stabilās attiecības ar audžuvecākiem.

Lūdz padomu šajā jautājumā saviem audžuvecākiem un varbūt arī garīgi nobriedušiem draugiem kristiešu draudzē. (Salamana Pamācības 15:22.) Rūpīgi izsver visas izvēles iespējas un ļauj, lai paiet kāds laiks, pirms tu pieņem kādu lēmumu un sāc rīkoties. Kā teikts Salamana Pamācībās 14:15, ”gudrais novēro un pārbauda savus soļus”.

Ja tu izlem, ka tu tomēr vēlētos nodibināt saikni ar saviem īstajiem vecākiem, apliecini saviem audžuvecākiem, ka tu viņus mīli un cieni tāpat kā līdz šim. Tad tu spēsi saglabāt noturīgas saites ar saviem audžuvecākiem, kas tevi ir uzaudzinājuši, ja arī galu galā iepazīsies ar cilvēkiem, kas pirms daudziem gadiem ir laiduši tevi pasaulē un ļāvuši tevi adoptēt.

Stiprini attiecības ar debesu Tēvu

Daudzi adoptēti bērni baidās, ka viņi tiks pamesti. Viņi raizējas, ka varētu kādreiz pazaudēt ģimeni, kurā ir pieņemti, tāpat kā reiz viņi jau ir zaudējuši savu īsto ģimeni. Šādas bailes ir gluži dabiskas. Tomēr neaizmirsti par šiem uzmundrinošajiem vārdiem: ”Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīgā mīlestība aizdzen bailes.” (1. Jāņa 4:18.) Nepieļauj, ka paniskās bailes zaudēt tuviniekus tevi pārņemtu savā varā. Labāk centies pēc iespējas dziļāk iemīlēt gan savus mājiniekus, gan citus cilvēkus. Bet pats svarīgākais — vairo savu mīlestību pret debesu Tēvu, Dievu Jehovu. Tas nu ir pilnīgi droši, ka viņš nekad, nekad nepamet savus uzticīgos bērnus. Viņš spēj mazināt tavas bailes. (Filipiešiem 4:6, 7.)

Katrīna, kas kopš agras bērnības auga pie audžuvecākiem, stāsta, ka Bībeles lasīšana viņai ļoti palīdzēja tuvoties Jehovam un dzīvot laimīgu, saturīgu dzīvi. Viņa uzskata, ka ciešas attiecības ar Jehovu ir ”ārkārtīgi svarīgas, jo mūsu debesu Tēvs zina, kā mēs jūtamies”. Katrīnai nav mīļākas Rakstu vietas par 27. psalma 10. pantu: ”Ja mans tēvs un mana māte mani atstātu, tad tas Kungs mani pieņems.”

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 20. lpp.]

Meklē iespējas veidot ciešākas attiecības ar saviem audžuvecākiem