Kāpēc slimības atgriežas?

APTUVENI pirms 40 gadiem daudzi bija pārliecināti, ka tādas tipiskas kukaiņu pārnēsātas slimības kā malārija, dzeltenais drudzis un denges drudzis plašos zemeslodes apgabalos jau ir gandrīz pilnībā izskaustas. Bet tad notika kaut kas negaidīts — šīs vecās, it kā jau uzveiktās kaites sāka atgriezties.

Ar ko tas izskaidrojams? Viens no iemesliem ir fakts, ka daļa kukaiņu un to pārnēsāto mikroorganismu ir kļuvuši noturīgi pret insekticīdiem un medikamentiem, ar kuriem tos apkaro. Šo dabisko pielāgošanās procesu ir paātrinājusi pārmērīga insekticīdu izmantošana un nepareiza medikamentu lietošana. Grāmatā Mosquito (Ods) teikts: ”Diemžēl daudzi trūcīgi cilvēki, nopirkuši zāles, lieto tās tikai tik daudz, lai atvieglotu simptomus, un atlikumu pietaupa nākamajam slimības uzliesmojumam.” Šāda nepilnīga ārstēšanas kursa gadījumā spēcīgākie mikrobi slimnieka organismā var izdzīvot un radīt jaunu, pret medikamentiem rezistentu paaudzi.

Klimata izmaiņas

Svarīgs faktors, kas ir veicinājis kukaiņu izplatīto slimību atgriešanos, ir pārmaiņas, kas notikušas dabā un sabiedrībā. Sevišķi liela nozīme ir globālajām klimata izmaiņām. Daži zinātnieki prognozē, ka globālās sasilšanas ietekmē palielināsies slimību pārnēsātāju kukaiņu izplatības areāli un tie sāks parādīties arī tādās vietās, kur pagaidām klimats ir vēsāks. Ir pierādījumi, ka šis process varbūt jau ir sācies. Dr. Pols Epstains no Hārvarda universitātes Medicīnas fakultātes Veselības un globālās vides centra atzīmē: ”Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā kukaiņi un to pārnēsātās slimības (ieskaitot malāriju un denges drudzi) tiek konstatēti aizvien lielākā augstumā virs jūras līmeņa.” Kostarikā denges drudzis ir pārvarējis kalnu barjeru, kas vēl nesen neļāva šai slimībai izplatīties tālāk par Klusā okeāna piekrasti, un tagad cilvēki ar to slimo visā valsts teritorijā.

Taču sasilšanai ir arī citas sekas. Dažās vietās siltākā klimata dēļ upes ir pārvērtušās peļķēs, savukārt citur ir vērojamas pastiprinātas lietusgāzes un plūdi, kas atstāj lielas ūdens paltis. Abos gadījumos stāvošais ūdens ir ideāla vieta, kur vairoties odiem. Laikam kļūstot karstākam, saīsinās odu vairošanās cikls, tāpēc tie vairojas ātrāk un pagarinās periods, kurā tie ir sastopami lielā daudzumā, turklāt siltākā laikā odi ir aktīvāki. Apkārtējās vides temperatūras kāpuma ietekmē paaugstinās arī temperatūra odu organismā, tāpēc  patogēnie mikroorganismi tur vairojas straujāk un pieaug iespēja, ka viens vienīgs dzēliens izraisīs saslimšanu. Bet bez klimata izmaiņām ir vēl daudz citu iemeslu bažām.

Slimības izplatīšanās piemērs

Kukaiņu pārnēsāto slimību izplatīšanos veicina arī izmaiņas cilvēku sabiedrībā. Lai saprastu, kā tas notiek, jāņem vērā veids, kā kukaiņi izplata slimības. Daudzos gadījumos kukaiņi ir tikai viens posms slimības pārnēsātāju ķēdē. Slimības izraisītāju cirkulācijā var piedalīties arī putni un dzīvnieki, kuri paši ir inficēti vai uz kuriem perinās inficēti parazīti. Ja slimība tos nenogalina, šie putni un dzīvnieki var kļūt par infekcijas avotu.

Aplūkosim, piemēram, Laimas slimību, kas tika identificēta 1975. gadā. Šī slimība pirmo reizi tika novērota Amerikas Savienotajās Valstīs Laimas pilsētas apkārtnē (Konektikutas štatā), tāpēc tā nosaukta šīs pilsētas vārdā. Baktērijas, kas izraisa Laimas slimību, varbūt jau pirms kādiem simt gadiem Ziemeļamerikā ievazāja žurkas vai mājlopi, ko kuģi atveda pāri okeānam no Eiropas. Kad sīciņa Ixodes ģints ērce sūc asinis no inficēta dzīvnieka, baktērijas nonāk tās gremošanas traktā un paliek tur visu ērces mūžu. Ja ērce vēlāk piesūcas citam dzīvniekam vai cilvēkam, tā var pārnest baktērijas uz savu jauno upuri.

ASV ziemeļaustrumos Laimas slimība ir endēmiska — tā jau ilgu laiku ir bijusi raksturīga šim apvidum. Galvenais vietējais infekcijas avots ir baltkāju peles, uz kurām parazitē ērces, īpaši kāpuru un nimfu attīstības stadijā. Pieaugušās ērces visbiežāk sūc asinis briežiem un arī pārojas uz šiem dzīvniekiem. Piesūkusies asiņu, ērču mātīte nokrīt zemē un izdēj oliņas, no kurām drīz izšķiļas kāpuri, un ērču attīstības cikls sākas no jauna.

Apstākļu maiņa

Ilgus gadus dažādi patogēni ir eksistējuši kopā ar dzīvniekiem un kukaiņiem, neizraisot epidēmijas cilvēku vidū. Taču apstākļu maiņa endēmisku slimību var pārvērst par epidēmisku, proti, izraisīt tās masveidīgu izplatīšanos. Kādas pārmaiņas ir ietekmējušas Laimas slimības izplatību Savienotajās Valstīs?

Agrāk plēsīgie zvēri ierobežoja briežu vairošanos, tāpēc saskare starp cilvēkiem un ērcēm bija mazāka. Kad agrīnie ieceļotāji no Eiropas izcirta mežus, lai ierīkotu laukus, briežu populācija krietni saruka un izzuda arī  plēsēji. Taču 19. gadsimta vidū daudzi lauksaimnieki pameta savas saimniecības, lai pārceltos tālāk uz rietumiem, un meži sāka atjaunoties. Brieži atgriezās savās senajās dzīvesvietās, bet plēsēji, to dabiskie ienaidnieki, vairs ne, tāpēc brieži strauji gāja vairumā, un līdz ar to savairojās arī ērces.

Mazliet vēlāk parādījās arī baktērijas, kas izraisa Laimas slimību, un tās perinājās dzīvniekos gadu desmitiem, pirms sāka apdraudēt cilvēkus. Bet, kad mežmalas aizvien vairāk tika apbūvētas, ērču dzīvesvietās sāka uzturēties daudz lielāks skaits cilvēku, gan pieaugušo, gan bērnu. Ērcēm radās iespēja piesūkties cilvēkiem, un cilvēki sāka slimot ar Laimas slimību.

Slimības nestabilā pasaulē

Tas ir tikai viens no daudzajiem veidiem, kā var notikt slimības pārnešana un kā cilvēku darbība ietekmē tās izplatību. ”Gandrīz visos gadījumos, kad slimības atgriežas jaunā, ”uzlabotā” variantā, to ar savu rīcību ir sekmējuši cilvēki,” grāmatā The Future in Plain Sight (Skaidrs skats uz nākotni) raksta vides speciālists Jūdžins Lindens. Var minēt vēl dažus piemērus: mūsdienās ceļojumi ir kļuvuši tik populāri un ātri kā vēl nekad, un ceļotāji var izplatīt patogēnus un to pārnēsātājus pa visu pasauli. Dažnedažādu dzīvo organismu dzīvesvietu izpostīšana apdraud bioloģisko daudzveidību. ”Gaisa un ūdens piesārņojums.. novājina gan dzīvnieku, gan cilvēku imūnsistēmu,”  saka J. Lindens. Viņš arī citē Dr. Epstaina vārdus: ”Būtībā cilvēku iejaukšanās vidē ir novājinājusi visas zemeslodes imūnsistēmu, radot mikrobiem labvēlīgus apstākļus.”

Politiskā nestabilitāte rada priekšnoteikumus kariem, kas nodara kaitējumu ekosistēmām un grauj infrastruktūras, kuras nepieciešamas veselības aprūpei un pārtikas piegādei. Turklāt, kā teikts Amerikas Dabas muzeja izdevumā Biobulletin, ”bēgļi, kas bieži vien ir novārguši un cieš no pārtikas trūkuma, ir spiesti mitināties nometnēs, kur pārapdzīvotības un antisanitāro apstākļu dēļ cilvēki ir pakļauti visdažādāko infekciju riskam”.

Ekonomiskā nestabilitāte daudzus pamudina pārcelties uz citu apvidu vai citu valsti, visbiežāk uz blīvi apdzīvotiem urbanizētiem rajoniem. ”Patogēniem patīk saspiestība,” atzīmēts Biobulletin. Krasi pieaugot pilsētu iedzīvotāju skaitam, ”bieži vien svarīgākie sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi — kā izglītošana, veselīga uztura nodrošināšanas programmas un iedzīvotāju vakcinācija — netiek tam līdzi”. Pārapdzīvotības dēļ rodas papildu problēmas ar ūdensapgādi, kanalizāciju un atkritumu savākšanu, tāpēc ir grūtāk nodrošināt labus sanitāros apstākļus un rūpēties par personisko higiēnu, turpretī insektiem un citiem slimību pārnēsātājiem apstākļi ir ideāli. Tomēr situācija nav bezcerīga, un par to būs runa nākamajā rakstā.

[Izceltais teksts 11. lpp.]

”Gandrīz visos gadījumos, kad slimības atgriežas jaunā, ”uzlabotā” variantā, to ar savu rīcību ir sekmējuši cilvēki.”

[Papildmateriāls/Attēls 7. lpp.]

Amerikā uzliesmo Rietumnīlas vīrusa infekcija

Rietumnīlas vīruss, ko uz cilvēku pārnes galvenokārt odi, pirmo reizi tika izolēts 1937. gadā Ugandā, un vēlāk to konstatēja arī Tuvajos Austrumos, Āzijā, Okeānijā un Eiropā. Līdz pat 1999. gadam rietumu puslodē tas nebija konstatēts. Tomēr kopš tā laika Amerikas Savienotajās Valstīs ir reģistrēti vairāk nekā 3000 inficēšanās gadījumu un vairāk nekā 200 cilvēku ir miruši ar šo infekciju.

Vairumā gadījumu cilvēki inficēšanos pat nepamana, lai gan dažiem var parādīties gripai līdzīgi simptomi. Tomēr nelielai daļai vīruss izraisa nopietnu saslimšanu, pie kuras izpausmēm pieder encefalīts un meningīts. Pagaidām nav izstrādāta nedz vakcīna pret Rietumnīlas vīrusu, nedz arī specifiska šīs slimības ārstēšana. ASV Slimību apkarošanas un profilakses centrs brīdina, ka inficēt cilvēku ar Rietumnīlas vīrusu iespējams, arī pārstādot orgānus un pārlejot inficēta donora asinis. ”Patlaban nav tādu testu, kas ļautu atklāt asinīs Rietumnīlas vīrusa klātbūtni,” 2002. gadā ziņoja aģentūra Reuters.

[Norāde par autortiesībām]

CDC/James D. Gathany

 [Papildmateriāls/Attēls 8., 9. lpp.]

Kā sevi pasargāt? Daži ieteikumi, ko darīt un ko nedarīt

Atmostieties! pārstāvji konsultējās ar dažādu zemju iedzīvotājiem, kas mājo kukaiņu pārnēsāto infekciju apdraudētos apgabalos, lai uzzinātu viņu ieteikumus, kā pasargāt savu veselību. Daļa no viņu padomiem, iespējams, var noderēt arī jūsu dzīvesvietā.

Tīrība — galvenā aizsardzība

▪ Uzturiet tīru savu māju

”Glabājiet pārtikas produktus slēgtos traukos. Arī gatavo ēdienu pirms pasniegšanas galdā turiet traukā ar vāku. Ja izlijis vai nokritis kaut kas ēdams, nekavējoties to satīriet. Neatstājiet pa nakti nemazgātus traukus un neizlieciet pārtikas atkritumus aiz durvīm, lai izmestu tos otrā rītā, bet ielieciet tos slēgtā tvertnē vai aprociet, jo naktī kukaiņi un grauzēji klejo apkārt, meklējot barību. Ja klona grīdu pārklāj ar plānu betona slāni, ir vieglāk uzturēt telpas tīras un neļaut ieviesties kukaiņiem.” (Āfrika.)

”Augļus un citus produktus, kas piesaista kukaiņus, glabājiet ārpus dzīvojamās mājas. Neturiet dzīvojamās telpās mājdzīvniekus — kazas, cūkas, vistas. Sauso tualeti nosedziet ar vāku. Dzīvnieku mēslus pēc iespējas ātrāk aprociet vai apberiet ar kaļķiem, lai atbaidītu mušas. Pat ja kaimiņi to visu nedara, jūs samazināsiet kukaiņu daudzumu savās mājās un rādīsiet citiem labu paraugu.” (Dienvidamerika.)

[Attēls]

Atstājot ēdienu vaļējos traukos, jūs ielūdzat kukaiņus pamieloties kopā ar jums

▪ Personiskā higiēna

”Ziepes nav dārgas, tāpēc mazgājiet rokas un drēbes pietiekami bieži, īpaši pēc saskares ar cilvēkiem vai dzīvniekiem. Neaiztieciet beigtus dzīvniekus. Centieties neskarties ar rokām pie mutes, deguna un acīm. Regulāri mazgājiet drēbes, pat ja tās joprojām izskatās diezgan tīras. Tā kā dažas smaržas pievilina kukaiņus, nelietojiet aromatizētas higiēnas preces.” (Āfrika.)

Citi profilaktiski pasākumi

▪ Iznīciniet odu perēkļus

Nosedziet ūdens tvertnes un mazgājamās bļodas. Neatstājiet vaļējus traukus, kuros var uzkrāties ūdens, un neļaujiet ūdenim sakrāties uz istabas augu paliktņiem. Lai vairotos, odiem pietiek ar jebkuru peļķi, kurā ūdens saglabājas ilgāk par četrām dienām. (Dienvidaustrumāzija.)

▪ Samaziniet saskari ar kukaiņiem

Izvairieties no vietām, kur kukaiņi mēdz baroties, īpaši laikā, kad tie ir visaktīvākie. Tropu zemēs saule riet agri, tāpēc cilvēki daudz ko mēdz darīt pēc tumsas iestāšanās, kad liela daļa kukaiņu ir sevišķi aktīvi. Vietās, kur izplatītas kukaiņu pārnēsātas slimības, sēžot un guļot ārpus mājas, paaugstinās risks inficēties. (Āfrika.)

[Attēls]

Guļot ārpus mājas odu pilnā apvidū, jūs ielūdzat tos pamieloties ar jums

Valkājiet drēbes, kas pēc iespējas labāk nosedz augumu, sevišķi, ja dodaties uz mežu. Apstrādājiet drēbes un ādu ar repelentiem,  stingri ievērojot uz etiķetes dotos norādījumus. Pēc atgriešanās no āra pārbaudiet, vai jums un jūsu bērniem nav piesūkušās ērces. Rūpējieties, lai jūsu mājdzīvnieki būtu veseli un tiem nebūtu parazītu. (Ziemeļamerika.)

Ierobežojiet saskari ar lauksaimniecības dzīvniekiem, jo kukaiņi var pārnest slimības no lopiem uz cilvēkiem. (Centrālā Āzija.)

Parūpējieties, lai visi ģimenes locekļi lietotu moskītu tīklus — vēlams tādus, kas piesūcināti ar insekticīdu. Aizsedziet logus ar sietu, kas nelaiž cauri kukaiņus, un vienmēr uzturiet to labā kārtībā. Aizdrīvējiet spraugas zem jumta pārkares, lai kukaiņi netiktu iekšā. Šādi profilaktiski pasākumi gan maksā naudu, taču zaudējumi būs daudz lielāki, ja bērns būs jāved uz slimnīcu vai ģimenes apgādnieks slimības dēļ nespēs strādāt. (Āfrika.)

[Attēls]

Ar insekticīdu piesūcināti moskītu tīkli ir lētāki nekā zāles un ārstēšanās slimnīcā

Likvidējiet mājās vietas, kur varētu slēpties kukaiņi. Apmetiet sienas un griestus un aizdrīvējiet spraugas un caurumus. Ja mājai ir salmu vai niedru jumts, no apakšas noklājiet to ar audeklu, kam kukaiņi netiek cauri. Novāciet papīru un drēbju kaudzes un neatstājiet pie sienām fotogrāfiju un citu attēlu grupas, kas kukaiņiem ir laba slēptuve. (Dienvidamerika.)

Daži cilvēki grauzējus un kukaiņus uzskata par nekaitīgiem ciemiņiem savās mājās, tomēr īstenībā tā nav. Neļaujiet tiem saviesties pie jums. Lietojiet repelentus un insekticīdus, ievērojot tiem pievienotās instrukcijas. Izmantojiet mušu ķeršanas ierīces un mušu sitamos. Lieciet lietā izdomu: piemēram, kāda sieviete pagatavoja auduma caurulīti, piepildīja to ar smiltīm un novietoja spraugā zem durvīm, lai kukaiņi netiktu iekšā. (Āfrika.)

[Attēls]

Kukaiņi nav vēlami ciemiņi jūsu mājās. Dzeniet tos prom!

▪ Nostipriniet savu veselību

Stipriniet organisma pretestības spējas, ievērojot pareizu uztura, fiziskās slodzes un atpūtas režīmu. Samaziniet stresu. (Āfrika.)

Ceļotāji, laikus izpētiet jaunāko informāciju par slimību risku! Parasti šādu informāciju var iegūt sabiedrības veselības aģentūrās un oficiālo iestāžu interneta lapās. Pirms dodaties ceļojumā, veiciet atbilstošus profilakses pasākumus.

Ja jūtaties slims

▪ Nekavējoties griezieties pie ārsta

Lielāko daļu slimību ir vieglāk ārstēt, ja to konstatē agrīnā stadijā

▪ Uzmanieties no nepareizas diagnozes

Ja esat bijis tropos, griezieties pie ārsta, kas pazīst kukaiņu pārnēsātās infekcijas un tropu slimības. Izstāstiet ārstam visas slimības pazīmes, kā arī pastāstiet, kur esat ceļojis, pat ja kopš ceļojuma jau pagājis ilgāks laiks. Lietojiet antibiotikas vienīgi nepieciešamības gadījumā un nepārtrauciet tās lietot pirms ārstēšanās kursa beigām.

[Attēls]

Kukaiņu pārnēsātās infekcijas dažkārt ir grūti atšķirt no citām slimībām. Sīki pastāstiet ārstam, kur esat ceļojis

[Norāde par autortiesībām]

Globe: Mountain High Maps® Copyright © 1997 Digital Wisdom, Inc.

[Papildmateriāls/Attēls 10. lpp.]

Vai kukaiņi izplata AIDS?

Vairāk nekā desmit gadu ilgos pētījumos entomologi un medicīnas zinātnieki nav atraduši pierādījumus, ka odi vai kādi citi kukaiņi varētu pārnēsāt HIV — vīrusu, kas izraisa AIDS.

Piemēram, ja runa ir par odu, jāatzīmē, ka oda snuķis nav veidots kā šļirce, kurai ir tikai viena atvere, caur ko asinis varētu ievadīt atpakaļ. Ods sūc asinis pa vienu kanālu, bet siekalas izdala pa citu. Kā paskaidro HIV speciālists Tomass Damaso no Mongu rajona veselības aprūpes nodaļas (Zambija), oda gremošanas traktā asinis sašķeļas un vīruss iet bojā. Insektu ekskrementos HIV nav konstatēts, un atšķirībā no parazītiem, kas izraisa malāriju, HIV nenokļūst oda siekalu dziedzeros.

Lai inficētos ar HIV, cilvēka organismā jānonāk samērā lielam vīrusa daudzumam. Ja odu iztraucē maltītes laikā un tas tūlīt pārlido pie nākamā upura, asiņu daudzums, kas varētu palikt uz insekta mutes orgāniem, tik un tā ir pārāk niecīgs, lai būtu bīstams. Pēc speciālistu atzinuma, ar HIV nav iespējams inficēties, pat nositot ar HIV pozitīvām asinīm pilnu odu uz vaļējas brūces.

[Norāde par autortiesībām]

CDC/James D. Gathany

[Attēli 7. lpp.]

Ērces (pa labi — palielināts attēls) pārnēsā Laimas slimību

No kreisās: pieaugusi mātīte, pieaudzis tēviņš, nimfa (visi attēli dabiskajā lielumā)

[Norāde par autortiesībām]

Visas ērces: CDC

[Attēli 10., 11. lpp.]

Plūdi, slikti sanitārie apstākļi un cilvēku migrācija veicina kukaiņu pārnēsāto slimību izplatīšanos

[Norāde par autortiesībām]

FOTO UNACIONES (from U.S. Army)