Kas notiek pasaulē

Uzlabojies darba ražīgums?

”Ceturtā daļa kanādiešu strādā vairāk nekā 50 stundas nedēļā, bet pirms desmit gadiem tik daudz stundu darbam veltīja tikai desmitā daļa,” teikts laikrakstā Vancouver Sun. Valsts veiktā pētījumā, kurā piedalījās 31 500 strādājošu kanādiešu, noskaidrojās, ka ”puse no aptaujas dalībniekiem strādā mājās pēc darba laika beigām vai nedēļas nogalēs un velta savam darba devējam papildu 27 stundas mēnesī”. Viens no galvenajiem iemesliem tam ir tehnoloģija. ”Aptaujā noskaidrojās, ka faktiski viss neapmaksātais virsstundu darbs, kas tiek veikts mājās, ..ir darbs ar datoru,” minēts laikrakstā. Tehnoloģija nav nodrošinājusi četru dienu darba nedēļu un lielāku brīvā laika daudzumu, bet gan ir kļuvusi par ”galveno iemeslu, kāpēc cilvēki arvien biežāk cieš no stresa, slimo, pieredz spēku izsīkumu un kavē darbu, kā arī rodas citas problēmas, kas pazemina darba ražīgumu”. Saskaņā ar laikrakstā teikto, ”vairākums aptaujāto uzskata, ka tehnoloģija ir palielinājusi viņu interesi par darbu un paaugstinājusi tā ražīgumu. Tomēr gandrīz neviens neteica, ka tehnoloģija būtu samazinājusi darba apjomu vai ar darbu saistīto stresu.”

 Piesārņojums lielajās pilsētās

”Mehiko, Karakasa, Bogota un Havana ir vienas no piesārņotākajām pilsētām pasaulē,” ziņo Mehiko laikraksts El Universal. Pie šāda secinājuma nonāca organizācija Mercer Human Resource Consulting Society, kas veica pētījumu un publicēja to Londonā. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā piesārņojums ietekmē pilsētas visā pasaulē, un, veicot šo pētījumu, tika ņemti vērā tādi faktori kā gaisa kvalitāte, atkritumu pārstrāde un notekūdeņu attīrīšana, drošība, dzīves apstākļi, izglītība, transports un komunālie pakalpojumi. Eiropā visaugstākais dzīves līmenis ir Cīrihē un Vīnē, bet tīrākās pilsētas pasaulē ir Kalgari un Honolulu. Pētījumā konstatēts, ka Latīņamerikā vispatīkamāk dzīvot ir Sanhuanā (Puertoriko).

Izjukušas laulības cena

Izanalizējusi vairāk nekā 100 pētījumu rezultātus, kas veikti vairāk nekā divdesmit gadu ilgā laika posmā, institūta Civitas Ģimenes izpētes nodaļas projektu vadītāja Rebeka O’Nīla ziņo, ka ”daudzām mātēm, tēviem un bērniem ģimenes izjukšana ir izraisījusi nabadzību, emocionālas traumas, sliktu veselību, zaudētas iespējas un stabilitātes trūkumu”. Pēc O’Nīlas atzinuma, bērniem, kas nāk no izjukušām ģimenēm, ir ”par 50 procentiem lielāka iespēja ciest no veselības traucējumiem, tāpat arī pastāv divreiz lielāka iespēja, ka šie bērni aizbēgs no mājām, un piecas reizes lielāka iespēja, ka viņi piedzīvos varmācīgu izturēšanos”, teikts Londonas laikrakstā The Sunday Telegraph. Laikrakstā sacīts: ”Bērniem, kas nedzīvo kopā ar savu miesīgo tēvu, ir trīsreiz lielāka iespēja nekā pārējiem piedzīvot grūtības attiecībās ar citiem cilvēkiem un saskarties ar problēmām skolā. Ir divreiz lielāka varbūtība, ka pusaudžu gados viņi sāks lietot alkoholu, smēķēt, lietot narkotikas, ..izdarīs noziegumus, stāsies seksuālās attiecībās un kļūs par vecākiem, nesasnieguši pilngadību.” Kā bija atzīmēts laikrakstā, pat tad, ja laulāts pāris ir tikpat trūcīgs kā vecāki, kas audzina bērnus vieni paši, viņu bērniem ir mazāks risks pieredzēt minētās problēmas.

Pašnāvība — visizplatītākais vardarbīgas nāves cēlonis

”Pašnāvība ir visizplatītākais vardarbīgas nāves cēlonis pasaulē,” ziņo Londonas laikraksts The Independent. Rakstā, kas balstīts uz Pasaules veselības organizācijas ziņojumu, minēts, ka 2000. gadā 1,6 miljoni cilvēku miruši vardarbīgā nāvē. 815 tūkstošiem cilvēku nāves cēlonis bija pašnāvība, 520 tūkstoši cilvēku tika noslepkavoti, un 310 tūkstoši gāja bojā karos un citos bruņotos konfliktos. Lielākā daļa no šiem nāves gadījumiem reģistrēti attīstības valstīs, un tikai nepilni desmit procenti no minētajiem 1,6 miljoniem gājuši bojā attīstības valstīs, teikts laikrakstā. Baltkrievijā, Igaunijā un Lietuvā ir reģistrēts četras reizes lielāks pašnāvību skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu nekā Lielbritānijā. Āfrikā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā slepkavību skaits vairāk nekā divas reizes pārsniedz pašnāvību skaitu, bet Austrālijā, Eiropā un Tālajos Austrumos situācija ir tieši pretēja.

Bērni cieš no miega trūkuma

Miega trūkums atstāj negatīvu iespaidu uz bērnu veselību, minēts žurnālā U.S.News & World Report. Bērniem, kas cieš no miega trūkuma, lielākoties ir sliktas sekmes mācībās, un viņiem ir grūti sadraudzēties ar citiem. ”Bērni, kas regulāri neizguļas, parasti nespēj pietiekami ilgi koncentrēties, viņi ir ātri aizkaitināmi, nevaldāmi un nepacietīgi,” teikts žurnālā. Ārstus uztrauc tas, ka šajā problēmā bieži ir vainojami vecāki. Bērnu psihoterapeite Barbara Brauna-Makdonalda saka: ”Ja jūs ļaujat savam bērnam palikt nomodā līdz pat pulksten 11 vakarā, lai ģimene varētu pavadīt kopā laiku, jums vajadzētu vēlreiz padomāt par savu dzīvesveidu.” Vecāki tiek mudināti noteikt laiku, kad bērnam ir jāiet gulēt un kad — jāceļas, turklāt darīt to ne tikai darbdienās, bet arī brīvdienās, lai izveidotu veselīgus gulēšanas paradumus. Ieteicams arī ieviest regulārus gulētiešanas ”rituālus”, piemēram, lieciet bērnu vannā, apmīļojiet viņu, palasiet mazam bērnam priekšā grāmatu un neļaujiet bērnam skatīties televīziju vai lietot datoru vismaz stundu pirms gulētiešanas.

Spēles, uzkodas un asinis

Japānā jaunieši arvien biežāk apmeklē ”plašas, kondicionētas telpas, kur var bez maksas skatīties videofilmas, spēlēt datorspēles, baudīt uzkodas un pat izmantot pēdu masiera pakalpojumus”, teikts laikrakstā IHT Asahi Shimbun. ”Ir tikai viens noteikums — par to visu ir jāmaksā ar asinīm”, jo visas šīs lietas ir pieejamas asins donoru centros, kas pieder Japānas Sarkanajam Krustam. ”Vietā, kur cilvēki nodod asinis, valda brīva gaisotne,” stāstīts laikrakstā. ”Daudzi jauni cilvēki šeit uzkavējas arī pēc asins nodošanas, ēd virtuļus, dzer sulu un spēlē datorspēles. Cilvēkus piesaista arī iespēja vairākas reizes nedēļā bez maksas izmantot zīlnieka pakalpojumus.” Šajos centros tiek piedāvāta akupresūra un masāža, kā arī nodarbības, kurās māca lietot dekoratīvo kosmētiku, te organizē koncertus un lietotu mantu izpārdošanas. Lai apturētu straujo asins donoru skaita samazināšanos, Sarkanais Krusts visā valsts teritorijā pārveido savus centrus. Šie centri, kas agrāk tika uzskatīti par ”drūmiem un biedējošiem”, kļūst par ”iemīļotām uzturēšanās vietām pusaudžiem un jauniešiem vecumā no divdesmit līdz trīsdesmit gadiem”, teikts laikrakstā.

Kruīza kuģi un piesārņojums

”Greznie kruīza kuģi, kas katru gadu nogādā miljoniem pasažieru uz pasaules visattālākajiem un skaistākajiem nostūriem, apdraud jūras dzīvnieku un augu valsti, jo tie atstāj aiz sevis lielu piesārņojumu,” ziņo Londonas laikraksts The Sunday Times. Liels pasažieru laineris, uz kura borta, ieskaitot ekipāžu, atrodas gandrīz 4000 cilvēku, katru dienu izgāž tūkstošiem litru netīra ūdens — eļļaino ūdeni, kas sakrājas kuģa tilpnēs, un notekūdeņus no tualetēm, dušas kabīnēm un veļas mazgātavām —, 70 litru toksisku ķimikāliju, kā arī septiņas tonnas atkritumu. Atrodoties uz kuģa, cilvēki rada daudz vairāk atkritumu, nekā atpūšoties uz sauszemes. 2000. gadā aptuveni 240 kruīza kuģu nogādāja desmit miljonus pasažieru uz tādām ekoloģiski jutīgām vietām kā Gleišera līcis Aļaskā, koraļļu rifi un salas Karību jūrā, vēsturiskās Vidusjūras piekrastes un pat Antarktika. Ir aprēķināts, ka līdz 2005. gadam pasažierus sāks pārvadāt vēl 50 kruīza kuģi. Organizācijas The Ocean Conservancy pārstāvis Rodžers Rufs saka: ”Arvien vairāk cilvēku izvēlas atvaļinājumu pavadīt uz kuģa, bet šie kuģi līdzinās peldošām pilsētām, kurās nepastāv nekādi likumi, kas regulētu notekūdeņu un atkritumu likvidāciju.”

Pāvesta vizītei veltīto suvenīru popularitāte samazinās

”Gadiem ilgi.. reliģiska rakstura priekšmetu tirdzniecība [Polijā] ir bijusi drošs peļņas avots,” teikts žurnāla Newsweek poļu izdevumā. Tomēr pēdējā laikā ”svēto” priekšmetu tirdzniecībā iestājusies krīze. Lai gan daudz tika runāts par pāvesta vizīti Polijā 2002. gadā, pieprasījums pēc tādiem tradicionāliem reliģiska rakstura priekšmetiem kā ķēdītes un gleznas bija pavisam neliels. ”Pārdošanā bija miljoniem ģipša un metāla krūšutēlu, sedziņu, gleznu un statuešu”, kurās bija attēlots pāvests, teikts žurnālā, taču ”pircēji ir kļuvuši izvēlīgi”. Tomēr ir kāda lieta, kas tiek pārdota lielos daudzumos. Tās ir plastmasas kartītes ar ”svētajiem attēliem” vienā pusē un ”plastmasā iekausētām zeltītām krellītēm” otrā pusē. Šīs ”rožukroņa kartes” ir ”vismodernākās un pieprasītākās piemiņas lietas ar pāvesta attēlu”, stāstīts Polijas iknedēļas laikrakstā Wprost.