No mūsu lasītājiem

Nepilnās ģimenes Nav iespējams izteikt vārdos, cik ļoti man patika rakstu sērija ”Nepilnās ģimenes var veidot sekmīgu dzīvi” (2002. gada 8. oktobris). Es vēlos to lasīt atkal un atkal. Es viena audzinu divus bērnus, un ikreiz, kad lasu šos rakstus, es pārliecinos, ka es varu sekmīgi tikt ar visu galā un ka savās grūtībās es neesmu viena. Liels jums paldies!

K. B., Amerikas Savienotās Valstis

Es esmu šķīrusies no vīra. Kad es paliku viena ar diviem bērniem, mana dzīve kļuva ļoti grūta. Es pateicos Jehovam, ka viņš uzklausa mūsu lūgšanas un atbild uz tām ar šādu rakstu starpniecību. Tā viņš mums apliecina, ka viņš domā par mums un mūs mīl.

L. T., Čehija

Paldies, ka publicējāt šos rakstus. Es sāku justies nomākta savu pašreizējo apstākļu dēļ, jo man vienai ir jāaudzina bērni un pēc vairāku gadu pārtraukuma jāatsāk strādāt algotā darbā. Taču šie raksti man deva cerību un uzmundrinājumu, kas man bija vajadzīgi, lai varētu dzīvot tālāk. Es gribu izmantot dažus ieteikumus, piemēram, labi organizēt visus darbus un regulāri ar bērniem studēt Bībeli. Es turēšu šo žurnālu pa rokai un pārlasīšu to ikreiz, kad mani atkal sāks pārņemt nomāktība.

B. A., Amerikas Savienotās Valstis

Es jau četrpadsmit gadus viena audzinu savu dēlu un meitu. Paldies par pūlēm, ko jūs ieguldāt publikāciju izdošanā, taču dažas domas šajos rakstos man sagādāja vilšanos. Piemēram, tajos vairākkārt ir izmantots vārds ”sekmīgi”. Es domāju, ka es izmantoju ieteikumus, kas minēti 11. lappusē, taču es neesmu guvusi tādas pašas sekmes kā šajā lappusē redzamā māte. Sekmīga bērna audzināšana noteikti nav tikai tad, ja bērns kļūst par pilnas slodzes sludinātāju vai misionāru.

M. Š., Japāna

”Atmostieties!” atbilde. Mēs saprotam, ka sekmes var noteikt pēc dažādiem kritērijiem. Mūsu nolūks bija dot praktiskus ieteikumus, lai palīdzētu vecākiem, kas vieni audzina bērnus, tikt galā ar dzīves grūtībām, kas var likties nepārvaramas, un apliecināt, ka viņu pūliņi nav veltīgi. Piemēri par jauniešiem, kas kalpo pilnu slodzi, tika minēti, lai parādītu, ka vientuļie vecāki ir spējuši sekmīgi izaudzināt savus bērnus par dievbijīgiem cilvēkiem. Mēs ceram, ka visi vecāki, gan pilnās, gan nepilnās ģimenēs, turpinās rūpēties par savu bērnu garīgajām, emocionālajām un fiziskajām vajadzībām.1

Lielais bads Īrijā Paldies par informatīvo rakstu ”Lielais bads Īrijā. Stāsts par nāvi un izceļošanu” (2002. gada 8. oktobris). Kad plosījās šis bads, daudzi īru emigranti ar kuģiem devās uz Kanādu. Neskaitāmi nomira holeras, tīfa un citu slimību dēļ. Ne mazums bērnu kļuva par bāreņiem, un daudzus no viņiem pieņēma franču valodā runājošas ģimenes un deva viņiem franču uzvārdus. Tāpēc ar laiku daudzi cilvēki vairs nezināja par savu īrisko izcelsmi.

K. S., Kanāda

Jauniešu jautājumi Es gribētu izteikt savas domas par rakstu ”Kāpēc vecāki mani nemīl?” (2002. gada 22. septembris) no rubrikas ”Jauniešu jautājumi”. Pēc tam kad mani vecāki izšķīrās, es izjutu dziļu nomāktību. Reizēm man likās, ka neviens man nevar palīdzēt. Man ir visjaukākā mamma un brālis, kādus vien var vēlēties, taču dažreiz es jūtu, ka man pietrūkst kaut kā ļoti svarīga — tēva mīlestības. Es lūdzu Jehovu, lai viņš man palīdz un mani stiprina, un šādu palīdzību es saņēmu ar šā raksta starpniecību. Tas palīdzēja man vairot pašcieņu, un es uzzināju, kā pārvarēt grūtības. Īpaši mani aizkustināja rakstā minētais Psalms 27:10, kas man palīdzēja saprast, ka Jehova mani mīl pat tad, ja šķiet, ka neviens cits mani nemīl.

D. B., Amerikas Savienotās Valstis