Vai situācija uzlabosies?

MŪSDIENĀS Pasaules veselības organizācija un citas ieinteresētas institūcijas īsteno slimību kontroles un apkarošanas programmas. Cenšoties apturēt kukaiņu pārnēsāto slimību izplatīšanos, dažādas iestādes organizē informācijas kampaņas un atbalsta pētījumus, kuru mērķis ir izstrādāt jaunus medikamentus un jaunas metodes cīņai ar slimībām. Arī paši iedzīvotāji daudz ko var darīt, lai iegūtu zināšanas par kukaiņu pārnēsātajām infekcijām un pasargātu savu veselību. Tomēr atsevišķu cilvēku aizsardzība nav tas pats, kas problēmas risināšana pasaules mērogā.

Daudzi speciālisti ir vienisprātis, ka sekmīgai slimību apkarošanai ir nepieciešama globāla sadarbība un savstarpēja uzticība. ”Sabiedrības straujā globalizācija prasa, lai cilvēki uz visas planētas pārstātu uzskatīt savu kopienu, provinci, valsti vai puslodi tikai par savu personīgo ekosfēru summu,” grāmatā The Coming Plague—Newly Emerging Diseases in a World out of Balance (Sērga tuvojas — jaunas slimības pasaulē, kur zudis līdzsvars) raksta Pulicera prēmijas laureāte žurnāliste Lorija Gareta. ”Mikrobi un to pārnēsātāji neatzīst cilvēku uzceltās mākslīgās robežas.” Infekcijas uzliesmojums vienā valstī rada satraukumu ne tikai tuvākajās kaimiņzemēs, bet arī visā pārējā pasaulē.

 Reizēm valdības un vienkāršie iedzīvotāji izturas ar aizdomām pret jebkādu iejaukšanos no ārzemēm, pat pret slimību apkarošanas programmām. Starptautiskos centienus bieži vien kavē arī politiska tuvredzība un komercstruktūru alkatība. Vai cilvēku cīņā ar slimību izraisītājiem pārsvars būs slimību pusē? Jūdžins Lindens, kas prognozē šādu negatīvu iznākumu, raksta: ”Ir atlicis ļoti maz laika, lai kaut ko mainītu.”

Pamats cerībai

Zinātnes un tehnoloģijas attīstība nespēj apturēt slimību izplatību, turklāt kukaiņu pārnēsātās infekcijas ir tikai viens no daudzajiem faktoriem, kas apdraud cilvēku veselību. Tomēr ir pamats raudzīties nākotnē ar optimismu. Kaut gan cilvēki vēl tikai sāk iepazīt sarežģītās attiecības starp dzīvajiem organismiem, zinātnieki ir secinājuši, ka zemeslodei piemīt milzīgs pašatjaunošanās potenciāls. Uz mūsu planētas darbojas procesi, kas spēj atjaunot dabas sistēmu līdzsvaru. Piemēram, meži bieži vien ataug vietās, kur tie kādreiz izcirsti, un attiecībām starp mikrobiem, kukaiņiem un dzīvniekiem piemīt tendence ar laiku stabilizēties.

Taču vēl lielāka nozīme ir kādam citam apstāklim. Dabā vērojamā mērķtiecība un sakārtotība liecina, ka pastāv Radītājs — Dievs, kas izveidojis un iedarbinājis tos daudzveidīgos procesus, kuri norit uz zemes. Arī daudzi zinātnieki atzīst, ka jābūt kādam augstākam intelektam, kas radījis zemi. Cilvēki, kas nopietni pārdomā šo jautājumu, nevar pamatoti noliegt Dieva esamību. Bībelē par Radītāju, Dievu Jehovu, teikts, ka viņš ir visvarens un mīlošs. Viņam dziļi rūp mūsu labklājība.

Bībelē arī ir paskaidrots, ka tīšā grēka dēļ, ko izdarīja pirmie cilvēki, visa cilvēce ir mantojusi nepilnību, slimības un nāvi. Tomēr tas nenozīmē, ka ļaužu ciešanas turpināsies mūžīgi. Dievs ir nodomājis pārveidot zemi par paradīzi, kur cilvēki varēs dzīvot pilnīgā saskaņā ar citām radībām, gan lielām, gan mazām. Bībeles pravietojumā stāstīts par pasauli, kurā neviens — ne liels zvērs, ne sīks kukainītis — neradīs cilvēkiem nekādas briesmas. (Jesajas 11:6—9.)

Protams, arī pašiem cilvēkiem būs jāveic savs uzdevums attiecībā pret sabiedrību un visu zemes ekosistēmu, lai uzturētu šādus apstākļus. Dievs ir uzdevis cilvēkiem rūpēties par zemi. (1. Mozus 2:15.) Paradīzē, kas uz zemes tiks izveidota nākotnē, viņi nevainojami pildīs šo uzdevumu, paklausot paša Radītāja norādījumiem, tāpēc mēs varam ar paļāvību gaidīt šo laiku, kad ”neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu.”” (Jesajas 33:24.)