Kas ir pēcdzemdību depresija

Kas ar mani notiek? Man taču ir piedzimis jauks, vesels mazulis. Man vajadzētu justies priecīgai, bet es esmu tik nospiesta, nemierpilna, pat dusmīga. Vai es esmu slikta māte? Kāpēc es tā jūtos?

ŠĀDI ir jutusies ne viena vien sieviete. Statistika liecina, ka līdzīgas izjūtas mēdz pārņemt 70 līdz 80 procentus jauno māmiņu. Bet kas ir pēcdzemdību depresija, un kas to izraisa? Kā ar to cīnīties? Kā var palīdzēt ģimenes locekļi un citi cilvēki?

Emociju traucējumi

Termins ”pēcdzemdību depresija” attiecas uz depresīviem traucējumiem, kas rodas pēcdzemdību periodā un var iestāties ne tikai pēc pirmā bērna laišanas pasaulē. Šīs depresijas epizodes var sākties arī pēc spontānā aborta vai grūtniecības mākslīgas pārtraukšanas. Saskaņā ar ASV Veselības un labklājības departamenta Sieviešu veselības biroja informāciju, depresīvais stāvoklis var variēt no viegla līdz pat ļoti smagam.

Daudzas sievietes cieš no tā dēvētās pēcdzemdību grūtsirdības, ko raksturo vieglas skumjas, trauksme, aizkaitināmība, garastāvokļa maiņas un nogurums. Šī grūtsirdība tiek uzskatīta par normālu parādību, kas apmēram desmit dienu laikā pēc dzemdībām izzūd pati no sevis bez medicīniskas iejaukšanās.

Taču, pēc Amerikas Akušieru un ginekologu kolēģijas aplēsēm, 10 procentiem jauno māmiņu minētie simptomi saasinās un ieilgst. Reizēm tie pat parādās vairākus mēnešus pēc dzemdībām. Tādos gadījumos sievietei, iespējams, ir pēcdzemdību depresija, kuru raksturo tik spēcīgas skumjas, trauksme un izmisums, ka jaunā māmiņa vairs netiek galā ar ikdienas darbiem.

Apmēram 0,1 līdz 0,3 procenti jauno māmiņu cieš no vēl smagākas depresijas formas, ko sauc par pēcdzemdību psihozi. Psihotiskā stāvoklī mātei ir halucinācijas un murgi, kas var beigties ar ļauna nodarīšanu sev vai bērnam. Pēcdzemdību psihozes gadījumā steidzami nepieciešama ārsta palīdzība. *

Cēloņi

Pēcdzemdību depresijas cēloņi nav skaidri. Visticamāk, sava nozīme ir gan fizioloģiskiem, gan emocionāliem faktoriem. Viens no fizioloģiskajiem faktoriem varētu būt hormonālās svārstības. Tā kā 24 līdz 48 stundas pēc dzemdībām estrogēna un progesterona līmenis krītas tik strauji, ka kļūst zemāks, nekā tas bija pirms grūtniecības, organisma fizioloģiskajos procesos rodas pēkšņas pārmaiņas. Šīs hormonālās svārstības, iespējams, ierosina depresiju, līdzīgi kā pirms menstruācijām tās mēdz izraisīt  garastāvokļa maiņas un spriedzi. Pēc dzemdībām var pazemināties arī vairogdziedzera izstrādāto hormonu līmenis, un tas rada depresijas simptomiem līdzīgas izpausmes. Šo iemeslu dēļ speciālisti pēcdzemdību depresiju sauc par ”bioķīmisku un hormonālu traucējumu”.

Kādā medicīniskā biļetenā ir izteikts pieņēmums, ka pēcdzemdību depresiju var izraisīt noteiktu uzturvielu trūkums, piemēram, B grupas vitamīnu deficīts.

Nogurumam un negulētām naktīm arī var būt sava nozīme. Psihiatrs Dr. Stīvens Altšūlers no Mejo klīnikas (Minesotas štats, ASV) norāda: ”Pēcdzemdību periodā nespēka un miega bada dēļ sievietei pat nelielas grūtības var šķist nepārvaramas. Dažas sievietes sarūgtinātas atklāj, ka netiek galā ar pienākumiem, kas iepriekš, kad viņām nebija pēcdzemdību grūtsirdības un viņas bija izgulējušās, nesagādāja nekādas grūtības.” Tādi emocionāli faktori kā neplānota grūtniecība, priekšlaicīgas dzemdības, brīvības zudums, raizes par izskatu un atbalsta trūkums arī var veicināt depresijas attīstību.

Tāpat sabiedrībā izplatītie mīti par to, kādai jābūt mātei, var veicināt sievietes nomāktību un likt viņai justies nekam nederīgai. Pie šiem mītiem pieder uzskati, ka mātei nepieciešamās prasmes ir instinktīvas, ka ciešai saiknei ar bērnu jārodas acumirklī, ka bērns būs ideāls un nekad neniķosies un ka jaunajai mātei jābūt nevainojamai. Reālajā dzīvē tā nenotiek. Bērna kopšana ir jāapgūst, un, lai izveidotos saikne ar bērnu, bieži jāpaiet kādam laikam. Tāpat daži bērni ir mierīgāki nekā citi, un neviena māte nav ideāla.

Tiek atzīta slimības pastāvēšana

Vēl nesen pēcdzemdību depresija netika uztverta nopietni. Dr. Lorenss Krakmens norāda: ”Sievietes garīgās veselības traucējumiem agrāk netika pievērsta vajadzīgā uzmanība, un tie tika uzskatīti vienkārši par histēriju, kas nav uzmanības vērta. Amerikas Psihiatru asociācijas diagnostikas rokasgrāmatā (DSM IV) joprojām nav līdz galam atzīta pēcdzemdību slimības esamība, līdz ar to ārsti par to netiek informēti un nav apkopoti uzticami dati. [..] Atšķirībā no 30 gadus senas pagātnes tagad daudzas mātes atstāj slimnīcu 24 stundu laikā pēc dzemdībām. Pēcdzemdību psihozes, grūtsirdība un depresija parādās trīs līdz četrpadsmit dienas pēc dzemdībām. Šajā laikā mātes jau atrodas mājās un viņas neizmeklē speciālists, kas pazīst simptomus.”

Dr. Kerola Votkinsa no apvienības Northern County Psychiatric Associates (Baltimora, Mērilendas štats, ASV) brīdina: ja pēcdzemdību depresija netiek diagnosticēta un ārstēta, tā var pāraugt ilgstošā depresijā un traucēt izveidoties saitēm starp bērnu un māti. Mātes, kurām ir depresija, var pasīvi ignorēt bērna vajadzības vai, tieši pretēji, zaudēt savaldību un fiziski sodīt zīdaini. Tas var negatīvi ietekmēt bērna emocionālo un intelektuālo attīstību.

Piemēram, žurnālā American Family Physician ir norādīts, ka bērniem, kuru mātes ir slimojušas ar depresiju, ir sliktāki rezultāti intelektuālās attīstības testos nekā tiem bērniem, kuru mātēm nav bijusi depresija. Turklāt pēcdzemdību depresija nelabvēlīgi ietekmē arī pārējos bērnus un vīru.

Ārstēšana

Ko varētu iesākt? Vai sievietei vienkārši jābūt stiprai un jāiztur? Mierinājumu var sniegt fakts, ka pēcdzemdību depresija ir pārejoša un pakļaujas ārstēšanai. * Sievietei, kurai ir viegli grūtsirdības simptomi, varētu pietikt ar atpūtu un ģimenes atbalstu, taču Sieviešu veselības birojs norāda, ka sievietei, kas depresijas dēļ nespēj tikt galā ar ikdienas darbiem, jāvēršas pie ārsta.

Parastās ārstniecības metodes ir antidepresantu terapija *, sarunas ar psihiskās veselības speciālistu, hormonu terapija vai šo metožu kombinācija, kas tiek ordinēta atkarībā  no depresijas smaguma. Tāpat mātes depresijas ārstēšanā var tikt izmantota ”ķenguru mātes somas” * metode, kuras laikā starp māti un bērnu pastāv ciešs ķermenisks kontakts. Tāpat ir pieejamas alternatīvas ārstniecības metodes, piemēram, akupunktūra, ārstniecības augu un homeopātisko līdzekļu lietošana.

Tāpat jaunā māmiņa pati var kaut ko darīt, lai cīnītos ar depresiju. Piemēram, uzņemt pilnvērtīgu uzturu (kurā ietilpst arī augļi, dārzeņi un pilngraudu produkti), nelietot kofeīnu saturošus dzērienus, alkoholu un cukuru, nodarboties ar mēreniem fiziskiem vingrinājumiem un pagulēt tad, kad mazulis guļ. Kāda kristiete, vārdā Zoraja, kas caurām dienām raudāja pēc tam, kad bija laidusi pasaulē veselīgu meitiņu, atzīst, ka viņai depresiju palīdzēja pārvarēt tas, ka viņa, būdama Jehovas lieciniece, pēc iespējas ātrāk centās atsākt ierasto kristīgo darbību. (Skat. arī ielogojumu.)

Kā var palīdzēt citi?

Tā kā viens no nozīmīgākajiem faktoriem pēcdzemdību depresijas attīstībā ir atpūtas trūkums, apkārtējie var palīdzēt, atvieglojot sievietes mājas soli un piedaloties bērna kopšanā. Pētījumos ir konstatēts, ka pēcdzemdību depresija ir daudz mazāk izplatīta tur, kur radu saime mēdz gan ar praktisku palīdzību, gan ar padomu atbalstīt jauno māmiņu. Daudzreiz, lai palīdzētu jaunajai māmiņai, pietiek viņu līdzjūtīgi uzklausīt un iedrošināt, izvairoties no nosodījuma un kritikas. Jāatceras, ka pēcdzemdību depresija ir slimība un tā nav radusies sievietes vainas dēļ. Kā norāda organizācija Postpartum Education for Parents, ”sievietei nav iespējams ”vienkārši saņemties”, tieši tāpat kā viņa nespētu ”saņemties”, ja viņai būtu gripa, diabēts vai sirdskaite”.

Kā redzams, pēcdzemdību periods jaunajām māmiņām var sagādāt gan lielu prieku, gan arī daudz grūtību. Centīsimies to saprast, lai spētu viņām sniegt nepieciešamo atbalstu.

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls/Attēli 23. lpp.]

Kā cīnīties ar pēcdzemdību depresiju

1. Uzticiet kādam savas izjūtas, vislabāk, sievietei, kurai pašai ir bērni.

2. Palūdziet, lai citi palīdz apkopt bērnu, paveikt mājas darbus un nokārtot citas darīšanas. Lūdziet, lai vīrs palīdz ar nakts barošanas reizēm un mājas darbiem.

3. Atvēliet kādu laiku sev pašai, pat ja tās būtu tikai 15 minūtes dienā. Dariet kaut ko patīkamu — lasiet, dodieties pastaigā, ieejiet vannā.

4. Arī tad, ja katru dienu jūs spējat izdarīt tikai kaut ko vienu, tas jau ir liels solis uz priekšu. Var būt dienas, kad jūs nespēsiet izdarīt neko, centieties sevi nenosodīt par to.

5. Nošķirtība no cilvēkiem bieži paildzina depresiju. Saģērbieties un izejiet no mājas kaut vai dažas minūtes katru dienu. Svaigs gaiss un apstākļu maiņa nāks par labu gan jums, gan bērnam.

[Norāde par autortiesībām]

Izmantoti Amerikas Ģimenes ārstu akadēmijas, Amerikas Akušieru un ginekologu kolēģijas un Sieviešu veselības biroja materiāli.