Kas notiek pasaulē

Istabas augu vērtība

Zinātnieki apgalvo, ka tūkstošiem skolēnu saņemtu labākas atzīmes, ja skolās būtu vairāk istabas augu, rakstīts Londonas laikrakstā The Times. Profesors Deriks Klemenss-Krūme no Rīdingas universitātes noskaidroja, ka ogļskābās gāzes līmenis pārpildītās klasēs, kur ir slikta ventilācija, piecas reizes pārsniedz normu. Svaiga gaisa trūkuma dēļ bērniem ir grūti koncentrēties un apgūt mācību vielu. Profesors šo parādību nodēvēja par ”slimās klases sindromu”. Ir zināms, ka biroju ēkās tā saucamais ”slimo ēku sindroms” negatīvi ietekmē darbiniekus un pasliktina viņu darbaspējas, taču tur darbiniekiem tiek atvēlēta vidēji piecas reizes lielāka platība nekā skolēniem klasēs. Kādi istabas augi telpās varētu uzlabot gaisu? Kādā pētījumā, kas tika veikts ASV, par efektīvāko tika atzīts pušķu hlorofīts. Cīņai ar gaisa piesārņojumu ir piemērotas arī dracēnas, efejas, gumijkoki, spatifilas un jukas. Istabas augi samazina ogļskābās gāzes koncentrāciju, pārvēršot to skābeklī.

 ”Apmaldījusies” paaudze

”Amerikāņu jaunieši neiedomājami slikti zina ģeogrāfiju,” atzīts Ņujorkas laikrakstā Daily News. ”11 procenti no viņiem pasaules kartē nevar parādīt, kur atrodas ASV. Un puse jauniešu ASV kartē, kurā nav norādīti ģeogrāfisko vietu nosaukumi, nespēj pat aptuveni parādīt, kur atrodas Ņujorka.” Tikai 13 procenti varēja parādīt, kur atrodas Irāna vai Irāka, un tikai 17 procenti varēja sameklēt kartē Afganistānu — valstis, par kurām tik bieži tiek stāstīts ziņu pārraidēs. Tikai 71 procents amerikāņu vecumā no 18 līdz 24 gadiem prot pareizi parādīt, kur atrodas pasaules lielākais okeāns — Klusais okeāns. ASV Nacionālā ģeogrāfijas biedrība 3250 jauniešiem ASV, Francijā, Itālijā, Japānā, Kanādā, Lielbritānijā, Meksikā, Vācijā un Zviedrijā lūdza izpildīt pārbaudes darbu, kurā bija iekļauti 56 jautājumi. Teicamu atzīmi varēja saņemt, ja pareizi bija atbildēts uz 42 jautājumiem, taču tas neizdevās nevienas valsts pārstāvjiem. Vislabāk sekmējās Zviedrijas jauniešiem, kas deva vidēji 40 pareizas atbildes, aiz viņiem palika vācieši un itālieši ar 38 pareizām atbildēm. Amerikāņu jaunieši šajā aptaujā ierindojās priekšpēdējā vietā ar 23 pareizām atbildēm, un aiz viņiem palika meksikāņi, kas deva 21 pareizu atbildi. ”Ja mūsu jaunieši neorientējas kartē un nezina, kas notiek pasaulē, kā gan viņi var saprast pasaules kultūras, ekonomikas un dabas resursu izmantošanas problēmas, ar kurām mēs patlaban saskaramies?” vaicāja ASV Nacionālās ģeogrāfijas biedrības prezidents Džons Fahijs.

Ko sēsi jaunībā, to pļausi pēc 40 gadu vecuma

”Savu lēmumu un dzīves apstākļu sekas cilvēks sāk just pēc 40 gadu vecuma, kad arvien straujāk parādās organisma novecošanas pazīmes.” Šī būtiskā atziņa tika uzsvērta Sidnejas laikrakstā The Daily Telegraph, rakstā par kādu konferenci, kas bija veltīta veselības aizsardzības problēmām. Viktorijas štata Svinbērnas slimnīcas galvenais dietologs Roko Di Vinčenco atzina, ka cilvēka agrākais dzīves veids viņa veselības stāvokli pēc 40 gadu vecuma ietekmē lielākā mērā nekā ģenētiski faktori un slimības. ”Mēs zinām, ka veselības stāvokli pēc 40 gadu vecuma nosaka iedzimtības un ārējo faktoru mijiedarbība,” norādīja R. Di Vinčenco. ”Saskaņā ar Austrālijas Nacionālā novecošanas pētniecības institūta datiem, 80 procentos gadījumu vecāku cilvēku veselības problēmas nav saistītas ar novecošanu. To patiesais cēlonis ir nevērīga attieksme pret savu organismu dzīves laikā, un, sasniedzot 40 gadu vecumu, cilvēki sāk just savas nevērības sekas.”

Bērnu atkarība no pirmās cigaretes

”Bērniem, kuri sākuši smēķēt, jau pēc dažām dienām var rasties atkarība no tabakas, un dažkārt pietiek arī ar vienu vienīgu izsmēķētu cigareti,” atsaucoties uz zinātnieku pētījumiem, raksta Londonas laikraksts The Guardian. ”Izmeklējot 332 jauniešus, kas bija mēģinājuši smēķēt, kaut vai tikai vienu reizi ievelkot tabakas dūmus, 40 procentos gadījumu tika novērotas atkarības pazīmes. Savukārt tiem 237 jauniešiem, kuri bija smēķējuši, ievelkot dūmus dziļi plaušās, atkarības simptomi bija manāmi 53 procentos gadījumu. Dr. Džozefs Difransa no Masačūsetsas universitātes medicīnas fakultātes (ASV) divarpus gadu laikā novēroja aptuveni 700 skolēnus, kas pētījuma sākumā bija 12 un 13 gadus veci. ”Iepriekš daudzi uzskatīja, ka jāpaiet diviem gadiem, pirms jaunietim rodas atkarība no tabakas, un ka tas notiek tikai tad, ja viņš katru dienu izsmēķē vismaz pusi paciņas cigarešu,” saka Dr. Difransa. ”Taču dažiem bērniem, kas bija sākuši smēķēt, šis kaitīgais ieradums attīstījās jau pēc dažām dienām. ..[pētījumu rezultāti] man liek domāt, ka daudzos gadījumos atkarība sākas jau pēc pirmās izsmēķētās cigaretes.” Dr. Difransa uzskata, ka jauniešiem pieradums izveidojas ātrāk tāpēc, ka viņu smadzenes vēl attīstās. ”Es gribētu, lai bērniem un jauniešiem tiktu darīts zināms, ka labāk būtu, ja viņi nemaz nemēģinātu smēķēt. Nav iespējams sākt smēķēt un neizjust šī paraduma kaitīgās sekas,” uzsvēra zinātnieks. ”Mums jāpārliecina bērni, ka pat viena vienīga cigarete var izraisīt atkarību uz visu mūžu.”

Jauna gaisma ”tuneļa galā”

Šveices neirologi, izmantodami elektrostimulācijas metodi, mēģināja noskaidrot, kuras galvas smadzeņu daļas ir saistītas ar epilepsijas lēkmēm kādai sievietei. Kā stāstīts Vācijas zinātniskā žurnāla Bild der Wissenschaft interneta versijā, eksperimenta gaitā ārsti pilnīgi nejauši atklāja, ka pacientes galvas smadzeņu labās puslodes leņķveida krokas stimulēšanas laikā paciente jūtas tā, it kā viņa atstātu ķermeni un skatītos uz sevi no augšas. Šķiet, šī galvas smadzeņu daļa ir atbildīga par to, lai saskaņotu vizuālo informāciju par mūsu ķermeņa atrašanās vietu ar to informāciju, ko sniedz maņu orgāni. Elektrostimulācija izjauca šo sadarbību un izraisīja sievietei sajūtu, ka viņas apziņa atdalās no ķermeņa, rakstīts Bild der Wissenschaft. Žurnālā bija norādīts, ka ”šādas sajūtas daudzkārt ir izmantotas, lai pamatotu pieņēmumu, ka cilvēkam ir dvēsele, kas eksistē neatkarīgi no ķermeņa”.

Rožukroņa atjaunotne

”Nu jau 500 gadus dievbijīgie katoļi skaita rožukroni, atkārtojot tēvreizi un ”Esi sveicināta, Marija”. Šī mantrām līdzīgā lūgšanu sērija mudina katoļus pārdomāt Jēzus un viņa mātes dzīves 15 nozīmīgākos notikumus jeb ”noslēpumus”,” rakstīts žurnālā Newsweek. ”[Pagājušā gada oktobrī] pāvests Jānis Pāvils II ir izdevis apustulisku vēstuli, kurā paziņots, ka rožukronim tiek pievienota ceturtā lūgšanu daļa, kas ir balstīta uz Jēzus kalpošanu no kristīšanās brīža līdz pat ”Kunga vakarēdienam”.” Pāvests esot vēlējies atjaunot katoļu interesi par paša iecienītāko lūgšanu, kuras popularitāte kopš Otrā Vatikāna koncila ir ievērojami mazinājusies. Lai gan rožukronis visbiežāk asociējas ar Mariju, Jēzus māti, pāvests grib piešķirt šim unikālajam katoļu rituālam ciešāku saistību ar pašu Jēzu, bija norādīts žurnālā Newsweek. ”Laikā, kad kristietību arvien spēcīgāk ietekmē Austrumu reliģiju meditācijas tradīcijas, šīs izmaiņas varētu mudināt katoļus vairāk laika veltīt apcerei,” atzīmēja pāvests.

Neattaisnojušās cerības

”Neattaisnojušās cerības ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Vācijā izjūk lielākā daļa laulību,” rakstīts Vācijas laikrakstā Die Welt. Profesors Vasilioss Ftenakiss, kas nodarbojas ar ģimenes dzīves pētīšanu, norādīja, ka cilvēki alkst tuvības un vēlas rast iespējami lielāku laimi savās attiecībās. Taču sākotnējā sajūsma nevar turpināties gadu desmitiem ilgi. Mūsdienu sabiedrībai raksturīgā tendence domāt pirmām kārtām par savu laimi un tiekties pēc pašrealizācijas ir mazinājusi laulāto draugu vēlmi meklēt kompromisus un atbalstīt vienam otru grūtos brīžos. Kāds cits ģimenes dzīves speciālists sacīja: ”Kad sajūsma ir pierimusi, cilvēki lielākoties nemaz nemeklē iespēju izrunāties un glābt savas attiecības.” Patlaban laulības Vācijā ilgst vidēji tikai nedaudz vairāk par 12 gadiem.