Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

No mūsu lasītājiem

No mūsu lasītājiem

No mūsu lasītājiem

Terorisms Man ir piecpadsmit gadi, un es gribu jums pateikties par rakstu sēriju ”Vai lūgšanas par mieru var apturēt terorismu?” (2002. gada 22. oktobris). Kopš 2001. gada 11. septembra, kad notika teroristu uzbrukums Pasaules tirdzniecības centram, es neesmu atguvusies no šoka. Tas viss liekas kā viens vienīgs murgs. Es ļoti gaidu laiku, kad Jēzus, Miera lielskungs, mūs visus aizsargās. Mēs varam gūt mierinājumu, domājot par to.

E. M., Amerikas Savienotās Valstis

Cepelīni Raksts ”Cepelīni — iespaidīgie debesu milži” (2002. gada 22. oktobris) uzreiz piesaistīja manu uzmanību, jo tas lika atcerēties bērnību. Manas skolas dienas pagāja Anglijas austrumu piekrastē. Reiz, kad man bija desmit gadi, es kādu dienu skatījos ārā pa logu un ieraudzīju debesīs slīdam milzīgu cepelīnu. Visa mūsu klase izskrēja laukā skolas pagalmā, lai vērotu šo iespaidīgo skatu. Tas ir viens no spilgtākajiem bērnības iespaidiem, un jūsu raksts man atsauca atmiņā šo gadījumu.

R. V., Anglija

Mans tēvs bija pilots, kas vadīja vienu no lielākajiem mīkstās sistēmas dirižabļiem. Es divreiz esmu lidojis ar dirižabli, un mani vienmēr ir interesējusi šo gaisakuģu vēsture. Man bija patīkami redzēt, ka jūs pareizi esat lietojuši vārdus ”cepelīns” un ”dirižablis”, kas bieži tiek jaukti.

R. P., Amerikas Savienotās Valstis

Pingvīni Mans vīrs aizliedza mūsu dēliem mācīties Bībeli. Tāpēc zēniem par to ir zudusi interese. Bet, pateicoties jūsu pamācošajiem rakstiem, es joprojām varu viņus garīgi izglītot. Es izvēlos tādus rakstus, kuros nav konkrēti pieminēta Bībele vai Dievs, bet kuri varētu viņus interesēt. Piemēram, es nokopēju rakstu ”Pundurpingvīnu parāde” (2002. gada 22. oktobris) un ieliku to nelielā mapē, kuru esmu sagatavojusi saviem dēliem un kurai esmu devusi nosaukumu ”Dabas brīnumi”. Es lūdzu, lai Jehova atalgotu manas pūles, ko es veltīju tam, lai savus tuviniekus ieinteresētu par patiesību.

Dž. G., Francija

Mobilie telefoni Man ļoti palīdzēja raksts ”Vai man vajag mobilo telefonu?” no rubrikas ”Jauniešu jautājumi” (2002. gada 22. oktobris). Agrāk es nevarēju gulēt, kamēr nebiju atbildējis uz visām atsūtītajām īsziņām. Bet tagad ar jūsu palīdzību es skaidri esmu saskatījis visas mobilo telefonu priekšrocības un ēnas puses.

K. A., Filipīnas

Lielākai daļai manu skolas biedru ir mobilais telefons, tāpēc man likās, ka man arī tādu vajag. Tagad, kad esmu izlasījusi šo rakstu, es noteikti apsvēršu visus izdevumus un pārdomāšu, vai es to tiešām mācēšu izmantot saprātīgi. Es jūtos tā, it kā Jehova būtu sagādājis šo rakstu tieši man.

M. F., Japāna

Es sarakstījos ar kādu zēnu, izmantojot e-pastu. Mēs runājām par personīgām problēmām, un es biju priecīga, ka ir kāds, kam varu uzticēties. Bet pēc kāda laika viņš pārstāja rakstīt, un tas mani kaitināja. Taču šis raksts man palīdzēja saprast, ka šāda sarakstīšanās var būt sava veida draudzēšanās. Un man šķiet, ka viņš bija nospriedis to pašu. Tagad es savu e-pasta adresi dodu tikai tiem, kam tā patiešām ir vajadzīga.

A. M., Japāna

Pusaudžu depresija Man ir septiņpadsmit gadi, un man ļoti patīk jūsu žurnāli. Reiz, kad atrados slimnīcā, es gaitenī uz galdiņa ieraudzīju kaudzīti Atmostieties!. No šiem žurnāliem es uzzināju, ka visvarenajam Dievam ir vārds — Jehova, un īpaši mani iepriecināja raksti ”Palīdzība jauniešiem, ko nomāc depresija”. (2001. gada 8. septembris.) Tie bija ļoti noderīgi un palīdzēja man sekmīgi cīnīties ar savām problēmām, kad laiku pa laikam mani pārņēma nomāktība. Paldies par šiem brīnišķīgajiem un informatīvajiem žurnāliem. Esmu pateicīgs, ka ir tādi cilvēki kā jūs.

G. Z., Krievija