Lietus meži. Vai tos var glābt?

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA BOLĪVIJĀ

RAMIRO pieder ieleja, kurā aug mākoņu mežs. * Šī ieleja, kas atrodas Dienvidamerikā, Andu priekškalnēs, ir viena no retajām vietām visā apvidū, kur vēl saglabājušies mūžveci koki. Visapkārt kalnu nogāzes ir kailas — tur meži jau ir izcirsti. Zinātnieki, kas no tuvienes un tālienes brauc pētīt dabu Ramiro mežā, tajā ir atklājuši vairākas sugas, kas līdz šim zinātnei nav bijušas pazīstamas. Ramiro ir dedzīgs dabas aizstāvis. ”Manu mežu neviens necirtīs,” viņš saka.

Savukārt Roberto pārziņā ir 5600 kvadrātkilometru tropiskā lietus meža Amazones baseina zemienēs. Viņš ir profesionāls mežsaimniecības speciālists, kas nodarbojas ar tropu koksnes ieguvi un pārdošanu. Tomēr arī Roberto ir dziļi ieinteresēts tropisko mežu ekosistēmas saglabāšanā. Viņš apgalvo: ”Tropu koksni iespējams iegūt, nenodarot neatgriezenisku ļaunumu bioloģiskajai daudzveidībai.”

Lai gan Ramiro un Roberto situācija ir tik atšķirīga, viņiem abiem dziļi rūp tropisko mežu liktenis. Un viņi, protams, nav vienīgie, ko uztrauc šīs unikālās ekosistēmas nākotne. Pēdējos gadu desmitos tropisko lietus mežu nesaudzīgā iznīcināšana ir pieaugusi draudīgā ātrumā.

Bet varbūt satraukums ir pārspīlēts? Agrākajos gadsimtos cilvēki taču ir izcirtuši lielāko daļu mērenās joslas mežu, lai atbrīvotu zemi lauksaimniecības platībām. Kāpēc tad raizēties, ka tropu iedzīvotāji tagad dara to pašu? Tomēr tropos apstākļi ir citādi nekā mērenajā klimatā. Piemēram, tropiskie lietus meži bieži vien aug neauglīgā augsnē, kur lauksaimniecība ir slikta alternatīva. Turklāt tropu mežos bioloģiskā daudzveidība ir ārkārtīgi liela, un tās zudums smagi skar visu cilvēci.

Mežu izciršanas cena

Tropu mežos sastopama vairāk nekā puse pasaules augu un dzīvnieku sugu, sākot ar zirnekļpērtiķiem un tīģeriem, čūskām un vardēm un beidzot ar neparastām sūnām un orhidejām, retiem tauriņiem un papagaiļiem. Sugu bagātība ir pārāk liela, lai tās būtu iespējams uzskaitīt.

Ar neparastu dzīvības daudzveidību var lepoties dažādi tropisko mežu tipi — gan lēni augošie mākoņu meži augstu kalnos, gan tumšie lietus meži, kuru blīvajai lapotnei gaisma tik tikko spēj izlauzties cauri, gan musonu meži, gan skrajās mežaudzes. Taču lielākā daļa cilvēku nekad nav spēruši kāju tropu mežā. Kāpēc gan lai viņi raizētos par vietām, kur nekad mūžā nav bijuši?

Lietus mežu saglabāšana ir svarīga mums visiem kaut vai tāpēc vien, ka daudzu vērtīgu kultūraugu sekmīga audzēšana savā ziņā ir atkarīga no šo augu savvaļas senčiem, kas joprojām ir sastopami tropiskajos mežos. Dažkārt savvaļas varietātes tiek izmantotas, lai paaugstinātu kultūraugu šķirņu izturību pret slimībām un kaitēkļiem. Tātad savvaļas augu ģenētiskajai daudzveidībai ir ļoti liela nozīme.

Turklāt zinātnieki pastāvīgi atklāj jaunus noderīgus produktus, ko iespējams iegūt no tropiskajiem mežiem. Piemēram, liela daļa mūsdienu medikamentu ir iegūti no  tropu augiem. Lietus mežu daudzveidīgā dzīvība bieži tiek salīdzināta ar dzīvu bibliotēku, bet lielākā daļa ”grāmatu” šajā bibliotēkā joprojām nav atvērtas.

Trauslais dzīvības tīkls

Tropisko lietus mežu vide ir trausla un ārkārtīgi sarežģīta. Neskaitāmās dzīvības formas ir saistītas komplicētā mijattiecību tīklā. Piemēram, vairākums augu ir atkarīgi no konkrētām putnu, kukaiņu vai dzīvnieku sugām, kas tos apputeksnē un izplata to sēklas. Lietus mežā notiek ļoti strauja barības vielu aprite — meža organiskās vielas, kā augu, kukaiņu un dzīvnieku atliekas, mikroorganismu un citu noārdītāju ietekmē ātri sadalās un tiek izmantotas no jauna. Ievērības cienīgs ir fakts, ka šī bagātā ekosistēma parasti pastāv vietās ar visai nabadzīgu augsni. Ja šo mežu iznīcina, tas atjaunojas ļoti lēni vai pat neatjaunojas nemaz.

Daudziem cilvēkiem tropiskie meži ir iztikas avots. Tie ir ne tikai zinātnisku pētījumu un tūrisma objekts — lietus mežus izmanto arī tādu komerciāli nozīmīgu produktu ieguvei kā kokmateriāli, rieksti, medus, palmu serdes, gumija un sveķi. Taču tropiskie lietus meži izzūd aizvien straujāk. Par konkrētiem skaitļiem speciālisti joprojām diskutē, bet viens ir skaidrs: meži sarūk ļoti ātri.

Sevišķi skumji ir tas, ka unikālā tropu mežu vide bieži vien tiek iznīcināta, negūstot tikpat kā nekādu ilglaicīgu labumu. Plašas mežu teritorijas tiek pārvērstas par liellopu ganībām, taču daudzos gadījumos augsne ir pārāk nabadzīga, lai ganības ilgi varētu izmantot, tāpēc tās pēc kāda laika tiek pamestas. Brazīlijā Amazones baseina teritorijā šādi esot pamesti 165 tūkstoši kvadrātkilometru zemes.

Vai ir kāda cerība, ka lietus mežu daudzveidīgā daba tiks saglabāta? Tādi cilvēki kā Ramiro un Roberto pūlas pasargāt lietus mežus, ko apdraud pasaules komercsistēmas alkatība, pārapdzīvotība, dzīvnieku ķērāji, kā arī malumednieki un nelegālie cirtēji. Bet kādi ir mežu izciršanas dziļākie cēloņi? Vai ir iespējams izmantot tropisko lietus mežu bagātos resursus, neiznīcinot šo vērtīgo ekosistēmu?

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 3. lpp.]

Tropiskajos mežos mājo lielākā daļa pasaules dzīvnieku sugu, un tur ir vērojama nebeidzama augu daudzveidība

 [Attēli 4., 5. lpp.]

Mežizstrāde un tās vajadzībām ierīkotie ceļi var iznīcināt lietus mežus