Kāpēc pieaug vardarbīgu noziegumu skaits?

JEBKURŠ noziegums nes postu, bet bezjēdzīgi vardarbības akti prātam ir vienkārši neaptverami. Fakts, ka tiem nav skaidru motīvu, bieži mulsina izmeklētājus. Tā kā pēdējos gados informācijas apmaiņa pasaulē notiek aizvien straujāk, dažu stundu laikā par šausminošiem noziegumiem uzzina miljoniem, pat miljardiem cilvēku. Pasaules veselības organizācijas ziņojumā teikts, ka, ”izņemot dažas apdzīvotas vietas, vardarbība ietekmē pilnīgi visus kontinentus un valstis”.

Pat zemēs, kas agrāk tika uzskatītas par samērā drošām, pēdējā laikā ir pieaudzis vardarbīgu noziegumu skaits. Piemēram, Japānā daudzus gadus vardarbīgi noziegumi tika izdarīti diezgan reti. Taču 2001. gada jūnijā Ikedā kāds vīrietis ar lielu virtuves nazi iegāja skolā un uzbruka skolniekiem. 15 minūšu laikā viņš nodūra 8 bērnus un 15 cilvēkus ievainoja. Ja ņem vērā vēl citus Japānā notikušus gadījumus, piemēram, kad jaunieši ir noslepkavojuši pilnīgi nepazīstamus cilvēkus vienkārši nogalināšanas pēc, kļūst skaidrs, ka situācija ir krietni mainījusies.

Pat valstīs ar augstu noziedzības līmeni bezjēdzīgi vardarbības akti izraisa sabiedrības sašutumu. Tā notika pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukuma Pasaules tirdzniecības centram Ņujorkā. Psihologs Džerards Beils par šo notikumu teica: ”Tas ir pārvērtis pasauli par svešādu, draudīgu vietu, kur jebkurā brīdī var notikt kaut kas neparedzams.”

Kāpēc cilvēki kaut ko tādu dara?

Nav viena vienīga faktora, ar kuru varētu izskaidrot visus vardarbības gadījumus, turklāt šo noziegumu iracionālās dabas dēļ tos vispār ir grūti saprast. Kā lai izskaidro, piemēram, kāpēc cilvēks pienāk klāt svešiniekiem un tos nodur vai kāpēc kāds no garāmbraucošas automašīnas šauj virsū visiem bez izšķirības?

Pastāv viedoklis, ka tieksme uz vardarbību cilvēkiem ir iedzimta. Bet ir arī oponenti, kas apgalvo, ka bezjēdzīgus noziegumus nevar uzskatīt par cilvēka dabas neatņemamu sastāvdaļu. (Skat. ”Vai cilvēce ir nolemta vardarbībai?”.)

Daudzi eksperti uzskata, ka cilvēki nonāk līdz prātam neaptveramiem, vardarbīgiem  noziegumiem vairāku faktoru un apstākļu ietekmē. ASV Federālā izmeklēšanas biroja akadēmija ir gājusi pat tik tālu, ka savā ziņojumā raksta: ”Slepkavību nevar uzskatīt par psihiski vesela, saprātīga cilvēka rīcību.” Daži speciālisti iebilst pret šādu formulējumu, tomēr daudzi piekrīt, ka to cilvēku domāšana, kuri paveic bezjēdzīgus noziegumus, kaut kādu iemeslu dēļ nav normāla. Kaut kas ir ietekmējis viņu spriešanas spēju tik lielā mērā, ka viņi ir gatavi izdarīt šausminošus noziegumus. Kādi faktori var pamudināt cilvēkus uz šādu rīcību? Apskatīsim vairākus iemeslus, ko ir minējuši speciālisti.

Izirusi ģimene

Atmostieties! korespondents lūdza Filipīnu Nacionālā izmeklēšanas biroja darbinieku Marianito Panganibanu pastāstīt, kāda pagātne lielākoties ir bijusi cilvēkiem, kas ir izdarījuši šausminošus noziegumus. Viņš atbildēja: ”Šie cilvēki nāk no izirušām ģimenēm. Viņi nav izjutuši rūpes un mīlestību. Tā kā viņi nav saņēmuši audzināšanu, viņu morāle jau pašos pamatos ir iedragāta, un viņi noiet no ceļa.” Daudzi speciālisti norāda, ka agresīvu noziedznieku raksturīga pagātnes iezīme ir sliktas attiecības ar ģimenes locekļiem un ģimenē pieredzēta vardarbība.

Kādā izdevumā, ko ir publicējis ASV Nacionālais vardarbīgu noziegumu analīzes centrs, ir uzskaitīti faktori, kas varētu liecināt par to, ka jaunietim ir risks skolā kļūt vardarbīgam. Ar ģimeni saistītie faktori ir šādi: bērniem ir saspīlētas attiecības ar vecākiem, vecāki nespēj atzīt, ka viņu bērnam ir kādas problēmas, ģimenes locekļu starpā nav ciešu attiecību, vecāki saviem bērniem nenosaka gandrīz nekādus ierobežojumus, bērni ir ārkārtīgi noslēgti un dzīvo divējādu dzīvi.

Mūsdienās daudzi bērni aug izirušās ģimenēs. Citiem vecāki veltī pavisam maz laika. Tūkstošiem jauniešu ir uzauguši bez pienācīgas audzināšanas un morālas vadības. Daži eksperti uzskata, ka šādos apstākļos bērniem neattīstās spēja mīlēt citus cilvēkus, līdz ar to viņiem ir vieglāk pastrādāt cietsirdīgus noziegumus.

Rasistiski grupējumi un sektas

Fakti liecina, ka atsevišķu noziegumu izdarīšanā liela nozīme ir bijusi kādai rasistiskai grupai vai sektai. ASV, Indianas štatā, kāds 19 gadus vecs melnādains jaunietis devās mājās no veikala. Pēc dažām minūtēm viņš jau gulēja uz ielas ar lodi galvā. Viņu bija nošāvis kāds nepazīstams jaunietis,  kurš vēlējās iestāties galējo rasistu organizācijā un izpelnīties zirnekļa tīkla tetovējumu, ko piešķir par tumšādaina cilvēka nogalināšanu.

Sektām ir bijusi saistība gan ar 1995. gadā notikušo neiroparalītiskās gāzes iepludināšanu Tokijas metro, gan ar masveida pašnāvībām Džounstounā (Gajāna), gan ar sešdesmit deviņu Saules tempļa ordeņa biedru pašnāvībām Šveicē, Kanādā un Francijā. Šie piemēri ilustrē, cik spēcīgi atsevišķi grupējumi ir ietekmējuši daudzu cilvēku domāšanu. Izmantojot vilinošus solījumus, harismātiski līderi ir pamudinājuši cilvēkus uz prātam neaptveramu rīcību.

Plašsaziņas līdzekļi un vardarbība

Daudzi speciālisti norāda, ka dažādi mūsdienu komunikācijas līdzekļi var ierosināt agresivitāti. Regulāra vardarbības vērošana televīzijā, kino, videospēlēs un internetā notrulina sirdsapziņu un pamudina uz vardarbību. Pēc Amerikas psihiatru asociācijas prezidenta Denjela Borenstaina vārdiem, ”pašlaik vairāk nekā 1000 pētījumi, kuros ieguldīts apmēram 30 gadu ilgs pētniecības darbs, norāda uz saikni starp plašsaziņas līdzekļos vērojamo vardarbību un bērnu agresīvu uzvedību”. Kādas ASV Senāta komitejas priekšā Dr. Borenstains apliecināja: ”Mēs esam pārliecināti, ka regulāra jebkāda veida vardarbīga satura izklaide nopietni ietekmē sabiedrības veselību.” (Skat. ”Ārsta viedoklis par vardarbīga satura datorspēlēm”.)

Lai pamatotu šo apgalvojumu, bieži tiek minēti konkrēti piemēri. Tā, piemēram, iepriekšējā rakstā minētajā gadījumā, kad slepkava aukstasinīgi nošāva divus cilvēkus, kas liedagā vēroja saullēktu, apsūdzības uzturētāji iesniedza pierādījumus, ka vainīgo uz šo slepkavību bija pamudinājusi kādas vardarbīgas filmas atkārtota skatīšanās. Abi skolnieki, kas skolā sarīkoja slaktiņu, kurā gāja bojā 15 cilvēki, katru dienu stundām ilgi bija spēlējuši vardarbīga satura videospēles. Turklāt viņi mēdza skatīties filmas, kas propagandēja vardarbību un slepkavošanu.

 Narkotikas

ASV astoņos gados pusaudžu izdarīto slepkavību skaits ir trīskāršojies. Kā varas pārstāvji to izskaidro? Viens no minētajiem faktoriem ir bandas, it īpaši tās, kas saistītas ar kreka kokaīna nelegālu apriti. Saskaņā ar policijas datiem, no vairāk nekā 500 slepkavībām, kas pēdējā laikā notikušas Losandželosā, ”75 procentos ir iesaistītas bandas”.

FIB akadēmijas publicētajā ziņojumā ir teikts: ”Narkotikas figurē pārsteidzoši daudzu slepkavību lietās.” Cilvēki, kuru domāšanu ir izkropļojusi narkomānija, nogalina narkotisko vielu reibumā. Citi lieto vardarbību, lai aizsargātu savu vietu narkotiku tirdzniecībā. Skaidrs, ka narkotikas ir nozīmīgs faktors, kas pamudina uz šausminošiem noziegumiem.

Ieroču pieejamība

Kā bija minēts pirmajā rakstā, Tasmānijā (Austrālija) kāds vīrietis nogalināja 35 cilvēkus un vēl 19 ievainoja. Viņš bija bruņots ar pusautomātiskiem kaujas ieročiem. Tas lika daudziem secināt, ka šādu ieroču pieejamība ir vēl viens faktors, kas veicina vardarbīgu noziegumu pieaugumu.

Saskaņā ar kādu ziņojumu, 1995. gadā Japānā bija notikušas tikai 32 slepkavības, kurās bija izmantots šaujamierocis, turklāt lielākoties tās bija saistītas ar bandītu savstarpējo rēķinu kārtošanu. Turpretī ASV tajā pašā gadā bija notikušas vairāk nekā 15 tūkstoši slepkavību, kurās bija izmantots šaujamierocis. Kāpēc šāda atšķirība? Daži eksperti to izskaidro ar Japānas stingrajiem ieroču iegādes un nēsāšanas noteikumiem.

Nespēja tikt galā ar problēmām

Dzirdot par kādu šaušalīgu vardarbības aktu, reizēm cilvēki izsaucas: ”Tam cilvēkam jābūt trakam!” Ne visi cilvēki, kas pastrādā šādus noziegumus, ir psihiski slimi, tomēr daudzi no viņiem nav gatavi dzīves grūtībām.  Speciālisti norāda uz vairākām problēmām cilvēka personībā, kas var kļūt par iemeslu šokējošiem noziegumiem. Šādu problēmu vidū ir grūtības mācīties, sociālo prasmju trūkums, fiziskas vai seksuālas vardarbības atstātās sekas, antisociālas īpašības, naids pret kādu sabiedrības grupu, piemēram, sievietēm, nespēja izjust nožēlu un vēlēšanās manipulēt ar citiem.

Lai kāda arī būtu problēma, dažus cilvēkus tā tik ļoti pārņem savā varā, ka izmainās viņu domāšana, un tas var novest pie dīvainas rīcības. Piemēram, kāda medmāsa tik slimīgi alka pēc uzmanības, ka sāka injicēt maziem bērniem zāles, kas izraisa muskulatūras atslābumu un elpošanas apstāšanos. Pēc tam viņa tīksmi izbaudīja uzmanību, kas viņai tika veltīta, kad viņa ”glāba” bērnu. Diemžēl ne vienmēr medmāsai izdevās atjaunot bērna elpošanu, un viņu notiesāja par slepkavību.

No iepriekš apskatītā ir skaidrs, ka pastāv vesels faktoru kopums, kura ietekmē cilvēki izdara vardarbīgus noziegumus. Taču uzskaitījums nebūtu pilnīgs, ja mēs nepievērstu uzmanību vēl kādam svarīgam faktoram.

Kas teikts Bībelē?

Bībele mums palīdz izprast pasaules notikumus un to, kāpēc cilvēki rīkojas tik šokējoši. Tajā precīzi aprakstītas cilvēku īpašības, ko mēs varam novērot mūsdienās. Piemēram, 2. Timotejam 3:3, 4 ir minēts, ka cilvēki būs ”nemīļi.., nesavaldīgi, nesavaldāmi, labā nīdēji.., pārsteidzīgi”. Citā Bībeles grāmatā var lasīt Jēzus vārdus: ”Mīlestība daudzos izdzisīs.” (Mateja 24:12.)

Bībelē ir teikts: ”Pēdējās dienās iestāsies grūti laiki.” (2. Timotejam 3:1, LB-65r.) Mūsdienu notikumi pierāda, ka mēs dzīvojam šīs sistēmas beigu daļā. Apstākļi pasaulē strauji pasliktinās, un cilvēku sabiedrība kļūst aizvien ļaunāka. Vai mēs varam cerēt uz tūlītēju risinājumu? Bībeles atbilde skan: ”Ļauni cilvēki un krāpnieki iestigs arvien lielākā ļaunumā.” (2. Timotejam 3:13.)

Vai tas nozīmē, ka cilvēce ir nolemta vardarbībai un aizvien lielākai noziedzībai? Šis jautājums ir apskatīts nākamajā rakstā.

[Papildmateriāls 6. lpp.]

VAI CILVĒCE IR NOLEMTA VARDARBĪBAI?

Pastāv viedoklis, ka tieksme uz vardarbību un nogalināšanu cilvēkiem ir iedzimta. Kā apgalvo evolūcijas teorijas piekritēji, cilvēki agresivitāti ir mantojuši no saviem priekštečiem dzīvniekiem. Ja tā patiesi būtu, tas nozīmētu, ka cilvēce ir nolemta neizbēgamai varmācībai.

Tomēr daudzi fakti ir pretrunā ar šo teoriju. Piemēram, tā neatbild uz jautājumu, kāpēc dažādās kultūrās krasi atšķiras vardarbības veidi un biežums. Tā neizskaidro, kāpēc vienā kultūrā vardarbība, šķiet, ir vispārpieņemts konfliktu risināšanas veids, kamēr citās sabiedrībās reģistrēto vardarbības gadījumu skaits ir ļoti mazs un slepkavības tikpat kā nenotiek. Psihoanalītiķis Ērihs Fromms norādīja uz šīs teorijas trūkumiem, pievērsdams uzmanību faktam, ka primāti gan mēdz izturēties agresīvi, lai apmierinātu savas fiziskās vajadzības vai aizsargātos, bet cilvēki ir vienīgās zināmās būtnes, kas nogalina tikai nogalināšanas pēc.

Grāmatas The Will to Kill—Making Sense of Senseless Murder autori profesori Džeimss Elans Fokss un Džeks Levins raksta: ”Dažiem cilvēkiem ir raksturīga lielāka nosliece uz vardarbību nekā citiem, tomēr viņiem tik un tā piemīt brīvā griba. Lai gan vēlme nogalināt rodas daudzu iekšēju un ārēju spēku ietekmē, tā ir saistīta ar apzinātu izvēli un lēmuma pieņemšanu, līdz ar to arī ar atbildību un vainu.”

[Papildmateriāls/Attēls 7. lpp.]

ĀRSTA VIEDOKLIS PAR VARDARBĪGA SATURA DATORSPĒLĒM

Bijušais Amerikas ārstu asociācijas prezidents Dr. Ričards Korlins teica runu medicīnas studentu izlaidumā Filadelfijā (Pensilvānijas štatā, ASV). Savā runā viņš pieskārās jautājumam par vardarbību veicinošām datorspēlēm. Dažās šāda veida spēlēs punkti tiek piešķirti atkarībā no tā, kur spēlētājs šaujot trāpa savam upurim — visvairāk punktu saņem par trāpījumu galvā, mazliet mazāk par trāpījumu kādā citā ķermeņa daļā, bet vismazāk par virspusēju ievainojumu. Katrā trāpījuma reizē plūst asinis, bet, kad tiek trāpīts galvā, smadzenes šķīst uz visām pusēm.

Dr. Korlins norādīja, ka bērniem netiek atļauts vadīt automašīnu, lietot alkoholu un smēķēt, jo viņi tam ir par jaunu. Tad viņš turpināja: ”Taču mācīties šaut mēs viņiem atļaujam tādā vecumā, kad viņi vēl neprot kontrolēt savus impulsus un viņiem vēl nav ne brieduma, ne disciplinētības, kas vajadzīgi, lai droši rīkotos ar ieročiem, ar kuriem viņi spēlējas. [..] Mums jau no pašas bērnības jāmāca bērniem, ka vardarbībai vienmēr ir nopietnas sekas.”

Diemžēl bieži bērni nevis tiek mācīti, bet paši kļūst par vardarbīgu noziegumu nevainīgiem upuriem. Statistika liecina, ka ASV katru dienu vidēji tiek nošauti desmit bērni. Dr. Korlins saka: ”ASV ir pasaules līdere — nekur citur tik daudz bērnu neiet bojā no šaujamieročiem.” Kādu secinājumu viņš izdara? ”Vardarbīgi noziegumi, kuros tiek lietoti šaujamieroči, apdraud mūsu sabiedrības veselību. Tas ir neapstrīdams fakts.”

[Papildmateriāls 9. lpp.]

VARDARBĪGUS NOZIEGUMUS VEICINOŠI FAKTORI

Pēc daudzu ekspertu domām, bezjēdzīgus noziegumus var veicināt tālāk minētie faktori.

Ģimenes iziršana

Rasistiski grupējumi, ekstrēmisti

Bīstamas sektas

Vardarbīga rakstura izklaide

Dzīvē pieredzēta vardarbība

Narkomānija

Nespēja tikt galā ar problēmām

Ieroču pieejamība

Dažas psihiskas slimības

[Attēls 8. lpp.]

Viens no pieciem sprādzieniem, kuros bojā gāja vismaz 12 cilvēki un vairāk nekā 80 tika ievainoti (Kesonsitija, Filipīnas)

[Norāde par autortiesībām]

AP Photo/Aaron Favila. 2000. gada 30. decembris

[Attēls 8. lpp.]

Kolumbainas vidusskolā (Kolorādo štats, ASV) divi skolnieki nogalināja skolotāju, 12 skolniekus un pēc tam izdarīja pašnāvību

[Norāde par autortiesībām]

AP Photo/Jefferson County Sheriff’s Department. 1999. gada 20. aprīlis

[Attēls 8., 9. lpp.]

Eksplodējot automašīnā ievietotam spridzeklim, vismaz 182 cilvēki gāja bojā un 132 tika ievainoti Bali naktsklubā (Indonēzija)

[Norāde par autortiesībām]

Maldonado Roberto/GAMMA. 2002. gada 12. oktobris