Kas notiek pasaulē

Bērnu aptaukošanās — globāla problēma

”Aptaukošanās bērnu vidū kļūst par globālu problēmu, un šī problēma jārisina, cīnoties ar tās galveno cēloni — nepilnvērtīgu uzturu,” teikts The New York Times. ”Kā norāda Starptautiskā pretaptaukošanās komisija, vairāk nekā 25 procenti desmitgadīgu bērnu daudzās pasaules valstīs ir tukli vai cieš no aptaukošanās.” Procentuāli lielākais šādu bērnu skaits ir Maltā (33 procenti), Itālijā (29 procenti) un ASV (27 procenti). Čīlē, Meksikā un Peru ceturtā daļa bērnu vecumā no četriem līdz desmit gadiem ir tukli vai aptaukojušies. Arī Āfrikā dažās vietās ir vairāk tādu bērnu, kam ir liekais svars, nekā tādu, kam svars ir mazāks par normālo. Kāpēc ir vērojama šāda tendence? ”Vidusmēra [amerikāņu] bērns gada laikā noskatās 10 tūkstošus pārtikas reklāmu, kurās 95 procentos gadījumu tiek reklamēts ”ātrais ēdiens”, gāzētie dzērieni, saldumi un saldās sausās brokastis — produkti, kas nes peļņu ražotājiem, bet nav bagāti ar vērtīgām uzturvielām,” teikts laikrakstā The Washington Post. ”Lai pārdotu ”ātro ēdienu” un gāzētos dzērienus, tos reklamē kopā ar rotaļlietām, spēlēm, dažādām lietām, ko var kolekcionēt, kā arī šim nolūkam izmanto filmas un populārus cilvēkus. [..] Nav nekāds brīnums, ka mūsdienu bērni no visām uzņemtajām kalorijām aptuveni 15 procentus uzņem ar nepilnvērtīgu ēdienu un 10 procentus ar saldinātajiem gāzētajiem dzērieniem un apēd tikai pusi ieteicamā augļu un dārzeņu daudzuma.”

 Bites atbaida ziloņus

Kenijā pieaug ziloņu skaits, un tas rada zināmas problēmas. Klaiņojošie ziloņi iznīcina kokus, posta ražu un samīda vidēji divus cilvēkus mēnesī. Taču Oksfordas universitātes biologs Fricis Vollrats ir atradis līdzekli, kas var atbaidīt ziloņus. Viņš atzīmē, ka, izjaucot bišu stropu, ziloņi ”nemaz nav vienaldzīgi pret to. Viņi bēg projām, bet bites seko viņiem kilometriem tālu.” Bites dzeļ ziloņus jutīgās vietās ap acīm, aiz ausīm, zem snuķa un vēderā. Vollrats izvietoja Āfrikas medusbišu stropus, gan apdzīvotus, gan tukšus, dažos kokos mežainā apvidū, kur bieži klejo ziloņi. Žurnālā New Scientist bija stāstīts, ka ziloņi vairījās no visiem tiem kokiem, kuros bija apdzīvotie bišu stropi, un no trešās daļas koku, kuros bija novietoti tukšie stropi. Turpretī viņi uzbruka 90 procentiem koku, kuros nebija stropu. Vollrats ievēroja, ka ziloņus atbaida arī saniknoto bišu dūkoņa, pat ja tā ir atskaņota pa skaļruni.

Novēlotas ziņas, tūlītēja atsauksme

”Masajiem, kas dzīvo šajā Kenijas nostūrī [Enosaenas ciematā], kur nekas nav augstāks par akācijām un žirafēm, kas ēd to lapas, ir diezgan grūti iedomāties, kas ir debesskrāpji,” atzīmēts laikrakstā The New York Times. ”Tāpēc, kad Kimeli Naijoma, kas kādu laiku bija mācījies Amerikas Savienotajās Valstīs, nesen atgriezās savā mazajā ciematiņā, viņš saprata, ka viņa tautieši gandrīz vai neko nezina par 11. septembra notikumiem tālajā Ņujorkā. Šajā klejotāju ciltī, kas nodarbojas ar lopkopību, bija arī tādi, kas nemaz nebija dzirdējuši par šiem notikumiem.” Pēc tam kad Naijoma pastāstīja par visu, ko pats savām acīm bija redzējis pirms astoņiem mēnešiem, 11. septembrī, kad viņš atradās Manhetenā, ciemata iedzīvotājus tas neatstāja vienaldzīgus, un viņi vēlējās sniegt kādu palīdzību. Lai atbalstītu nelaimē cietušos, tika ziedotas četrpadsmit govis — vērtīgākais, kas masajiem pieder. Bet, tā kā radās problēmas ar to pārvešanu, ASV vēstniecības darbinieks, kas pieņēma ziedojumu, teica, ka ”govis acīmredzot pārdos, nopirks masaju rotaslietas un tās dāvās Amerikai”, bija teikts laikrakstā.

Meiteņu agresivitāte

”Zēni cits citam nodara pāri galvenokārt fiziski,” sacīts laikrakstā The Toronto Star, taču ”meiteņu pāridarījumiem lielākoties ir psiholoģisks un emocionāls raksturs”. Tiek uzskatīts, ka, sasniedzot pusaudžu vecumu, meitenes arvien vairāk raizējas par dažādiem jautājumiem, piemēram, par to, kāds ir pretējā dzimuma pārstāvju viedoklis par viņām. Speciālisti, kas pētī cilvēku uzvedību, domā, ka ”plašsaziņas līdzekļos redzamo valdzinošo tēlu ietekmē meitenes, iespējams, cenšas pārspēt cita citu ”pievilcības spēkā””. Bijusī komitejas National Action Committee on the Status of Women prezidente Denīza Andrea Kempbela atzīmē: ”Daudzas meitenes nezina, kā tikt galā ar dusmām un skaudību.” Tāpēc savas izjūtas meitenes ”izpauž netiešā veidā, kaitējot citām”. Viņas var parādīt savu nepatiku pret citām meitenēm, nesarunājoties ar tām, nicinoši skatoties uz tām un izplatot tenkas.

Stress darbavietā

”Gandrīz piektā daļa kanādiešu apgalvo, ka izjūt tik lielu stresu, ka vēlas izdarīt pašnāvību, lai tiktu no tā vaļā,” ziņo The Globe and Mail. Par šāda stresa cēloni 43 procenti no 1002 aptaujātajiem nosauca darbu. ”Mūsdienās cilvēkiem darbā ir liela fiziska un psiholoģiska pārslodze,” atzīmē organizācijas psihologs un Monreālas universitātes profesors Šimons Dolans. ”Lai gan no darbiniekiem tiek prasīta augsta darba efektivitāte, nav garantijas, ka nākamajā dienā viņi nezaudēs darbu.” Kā Kanādas iedzīvotāji tiek galā ar stresu? Vispopulārākais veids ir fiziski vingrinājumi, teikts The Globe and Mail. ”Citiem palīdz grāmatu lasīšana, hobijs, sporta spēles, saviesīgi pasākumi un atpūta ģimenes lokā.”

Lasīšana kopā ar vecākiem nomierina bērnus

”Ja bērniem, kuri kaujas, zog un melo, vecāki regulāri sāk lasīt priekšā, tad šo bērnu uzvedība ievērojami uzlabojas,” ziņots Londonas laikrakstā The Times. Desmit nedēļu ilgā pētījumā, kuru veica Psihiatrijas institūts, piedalījās vairāk nekā simts bērnu no Londonas, kuri bija piecus un sešus gadus veci. Viņu vecākiem tika ieteikts ”izslēgt mobilo telefonu un, pirms viņi sāk lasīt bērniem priekšā, īsi pārstāstīt grāmatas saturu, kā arī kopā nesteidzīgi apskatīt ilustrācijas”. Panāktais rezultāts ”skaidri parādīja, ka vienkāršas, bet mērķtiecīgas nodarbības ar bērniem var ļoti labi ietekmēt viņu uzvedību jau agrā bērnībā”, teikts laikrakstā. ”Bērniem īpaši ir vajadzīga uzmanība,” saka pētījuma vadītājs Dr. Stīvens Skots. ”Un to bērni var saņemt, ja vecāki lasa kopā ar viņiem.”

Laimīgi brīvprātīgie

”Cilvēki, kas velta laiku brīvprātīgam darbam, spriežot pēc viņu teiktā, jūt daudz lielāku apmierinātību ar savu darbu, darba laiku, attiecībām ar apkārtējiem cilvēkiem un savu garīgo stāvokli nekā citi,” ziņo laikraksts The Sydney Morning Herald. Aptaujā, ko rīkoja kāda pētnieku grupa Austrālijā, noskaidrojās, ka brīvprātīgie darbinieki ir ”visai apmierināti ar savu veselību, brīvā laika daudzumu un to, kā viņi šo laiku izmanto”, sacīts laikrakstā. Dīkina universitātes profesors Bobs Keminss atzīmēja, ka Austrālijā ir ļoti liels brīvprātīgo skaits — 32 procenti Austrālijas iedzīvotāju dara kādu darbu bez atlīdzības. Laikrakstā arī ir teikts, ka tie, kas strādā vairāk par 60 stundām nedēļā (lielākoties tās ir sievietes, kas aprūpē kādu), ”jūt lielāku apmierinātību ar savu veselību un darbu nekā tie, kas strādā mazāk”.

Ar jahtu pa Ziemeļaustrumu jūrasceļu

Kā informē Londonas laikraksts The Independent, vācu pētnieku grupas ceturtais mēģinājums izbraukt Ziemeļaustrumu jūrasceļu ar 18 metrus garu jahtu beidzās veiksmīgi. Ziemeļaustrumu jūrasceļš ved gar Krievijas ziemeļu piekrasti, kas parasti ir ledus pārklāta, un pirmoreiz šo ceļu 1879. gadā ar buru-tvaika kuģi izbrauca zviedru pētnieks Ādolfs Nordenšelds. Vācu komandas vadītājs Arveds Fukss stāsta: ”Nekad vēl neesmu pieredzējis, ka šajā ceļā būtu tik maz ledus kā šovasar. Mūsuprāt, globālās sasilšanas un neparastās vēja kustības ietekmē piekraste atbrīvojās no pakledus, un tāpēc mēs varējām izbraukt cauri.” Izmantojot vieglu hidroplānu un ar satelītiem iegūtus attēlus, ceļotāji noteica ledus lauku kustību un 127 dienās bez ledlauža palīdzības veica 15 tūkstošus kilometru garo ceļu no Hamburgas (Vācija) līdz Beringa jūras ostai Provideņijai (Krievija). Komandas locekļi lietoja astronautu pārtiku, tomēr, kā atzina viens no viņiem, ”visgrūtākais mums, vienpadsmit cilvēkiem, bija četrus mēnešus dzīvot lielā šaurībā”.