”Neaizmirsti lietussargu!”

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA LIELBRITĀNIJĀ

PIE mums Lielbritānijā daudzi ir paraduši vienmēr nēsāt līdzi lietussargu. Nekad nevar zināt, vai gadījumā nelīs lietus. ”Neaizmirsti lietussargu!” mēs uzsaucam cits citam pirms iziešanas no mājām — un pēc tam savā izklaidībā varbūt aizmirstam to kaut kur autobusā vai vilcienā, vai kādā veikalā. Jā, mums šis pārnēsājamais aizsegs šķiet tik pašsaprotams, ka mēs par to daudz nedomājam, jo vienmēr jau var nopirkt jaunu. Taču bija laiki, kad lietussargiem vai, pareizāk, to priekštečiem saulessargiem ļaužu acīs bija daudz lielāka nozīme.

Slavena pagātne

Saulessargam, kā jau liecina pats nosaukums, ar lietu nebija nekāda sakara. Tas bija dižciltības un augsta stāvokļa simbols, kas pienācās tikai ievērojamām personām. Tūkstošiem gadu vecās Asīrijas, Ēģiptes, Persijas un Indijas skulptūrās un gleznojumos var redzēt augstmaņus, pār kuru galvām vergi tur saulessargus. Asīrijā šāds īpašs aizsegs pret sauli drīkstēja piederēt vienīgi valdniekam.

Daudzus gadsimtus šis priekšmets bija varas simbols, kas īpaši bija raksturīgs Āzijas zemēm. Dažkārt par valdnieka nozīmīgumu varēja spriest pēc viņam piederošo saulessargu skaita, piemēram, kāds Birmas valdnieks tika dēvēts par Divdesmit Četru Saulessargu Kungu. Reizēm saulessargi  bija daudzkārtīgi — tos veidoja vairāki ”jumtiņi”, kas bija novietoti cits virs cita —, un svarīgs bija šo kārtu skaits. Ķīnas imperatoram bija saulessargs, kas sastāvēja no četrām kārtām, bet Siāmas karalim — no septiņām vai deviņām. Līdz pat mūsu dienām dažās austrumu un Āfrikas zemēs saulessargs ir augsta stāvokļa pazīme.

Saulessargi reliģijā

Saulessargu vēstures pirmsākumos tiem tika piedēvēta reliģiska nozīme. Senie ēģiptieši uzskatīja, ka dieviete Nuta sedz visu zemi ar savu ķermeni, gluži kā milzu saulessargs, tāpēc viņi mēdza staigāt zem saulessargiem, lai saņemtu dievietes aizsardzību. Indijā un Ķīnā ļaudis ticēja, ka atvērts saulessargs attēlo debesu velvi. Savukārt agrīnajiem budistiem tas bija Budas simbols, un saulessargi nereti rotā viņu celtņu kupolus. Arī hinduismā šiem priekšmetiem ir sava nozīme.

Piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras saulessargi jau bija paspējuši izplatīties līdz Grieķijai, kur reliģisku svētku laikā tos turēja pār dievu un dieviešu tēliem. Atēnu sievietes mēdza izmantot saulessargus, ko tām virs galvas turēja kalpi, turpretī starp vīriešiem maz bija tādu, kas būtu ar mieru lietot šos priekšmetus. No grieķiem paradumu lietot saulessargus aizguva arī romieši.

Vēlāk saulessargi tika iekļauti starp Romas katoļu baznīcas amatpersonu atšķirības zīmēm. Pāvests sāka parādīties publikai zem zīda saulessarga ar sarkanām un dzeltenām joslām, savukārt kardinālu un bīskapu saulessargi bija violeti vai zaļi. Bazilikās līdz pat mūsu dienām var redzēt pāvesta krēslu ar ombrellone jeb saulessargu pāvesta krāsās. Arī kardinālam, kas laikā starp viena pāvesta nāvi un otra ievēlēšanu pilda baznīcas galvas funkcijas, viena no personiskajām atšķirības zīmēm šajā periodā ir ombrellone.

No saulessarga līdz lietussargam

Pirmie, kas sāka eļļot vai vaskot savus papīra saulessargus, lai izmantotu tos par aizsegu pret lietu, bija ķīnieši vai, pēc dažu domām, senās romietes. Tomēr Eiropā saulessarga un lietussarga ideja tika aizmirsta, un tur šie priekšmeti atkal parādījās tikai 16. gadsimtā, kad itālieši tos atklāja no jauna. Vēlāk tie izplatījās arī Francijā.

18. gadsimtā arī Lielbritānijā sievietes bija sākušas nēsāt lietussargus, bet britu vīrieši joprojām nevēlējās lietot priekšmetus, ko viņi uzskatīja par sievišķīgiem niekiem. Izņēmums bija kafejnīcu īpašnieki, kas drīz vien aptvēra, cik izdevīgi ir turēt pie rokas lietussargu, lai varētu piedāvāt klientiem aizsegu pret lietu, kad viņi dodas uz savām ekipāžām. Arī garīdznieki atklāja, ka lietussargi ir ļoti noderīgi, kad jāvada bēru ceremonija spēcīgā lietū.

Pavērsienu Lielbritānijas lietussargu liktenī panāca ceļotājs un filantrops Džonass Henvejs. Viņš ir izdaudzināts kā pirmais vīrietis, kas iedrošinājās staigāt pa Londonu ar lietussargu rokā. Savos aizjūras ceļojumos Henvejs bija redzējis vīriešus nēsājam lietussargus, un viņš bija apņēmies mest izaicinājumu saniknotajiem ekipāžu kučieriem, kas viņu izsmēja un, garām braucot, tīšuprāt apšļāca ar netīro ūdeni no notekām. Trīsdesmit gadus Londonas ielās varēja redzēt Henveju un viņa lietussargu, un līdz 1786. gadam, kad Henvejs nomira, ne tikai sievietes, bet arī vīrieši jau labprāt bija sākuši izmantot šo aizsegu pret lietu.

Tajās senajās dienās tikt galā ar savu lietussargu nemaz nebija  tik viegli, jo lietussargi bija lieli, smagi un neērti. To karkass bija darināts no koka vai vaļa ”bārdas” plātnītēm un pārvilkts ar impregnētu zīdu vai brezentu. Slapjus šos lietussargus bija grūti atvērt, turklāt tie mēdza laist cauri ūdeni. Tomēr lietussargu popularitāte auga, jo sevišķi tāpēc, ka iegādāties lietussargu bija lētāk nekā īrēt ekipāžu ikreiz, kad jādodas ārā lietū. Lietussargu izgatavotāju un lietussargu veikalu kļuva arvien vairāk, un izgudrotāji sāka prātot, kā varētu uzlabot šo priekšmetu konstrukciju. 19. gadsimta vidū Semjuels Fokss patentēja savu modeli ar vieglu, bet izturīgu tērauda karkasu. Agrākos smagos audumus nomainīja vieglāki materiāli — zīds, kokvilna, linu vaskadrāna. Beidzot lietussargi bija kļuvuši tādi, kādus mēs tos pazīstam šodien.

Modes prece

Atgriežoties pie saulessargiem, jāteic, ka tie kļuva par katras smalkas angļu lēdijas neatņemamu aksesuāru. Atspoguļodami mainīgās modes tendences, greznie saulessargi ar laiku kļuva arvien lielāki, un tos darināja no viskošākajiem un krāsainākajiem zīda un atlasa audumiem. Saulessargs parasti bija saskaņots ar apģērbu un rotāts mežģīnēm, bārkstīm, lentēm un pat spalvām. Vēl 20. gadsimta sākumā neviena cienījama lēdija, kas vēlējās saudzēt savu maigo ādu, negāja saulē bez saulessarga.

20. gadsimta divdesmitajos gados modē nāca brūni iesauļota āda un saulessargi praktiski izzuda. Iestājās cits laikmets, kura raksturīga iezīme bija angļu džentlmeņi savā ”neoficiālajā uniformā” — ar katliņu galvā un melnu, aizvērtu lietussargu rokā, kurš noderēja par elegantu spieķi.

Pēc otrā pasaules kara jaunās tehnoloģijas ļāva pilnveidot lietussargu konstrukciju un pārdošanā parādījās saliekamie lietussargi, kā arī modeļi no ūdensizturīga neilona un poliestera auduma vai plastikāta. Ir saglabājušies daži nelieli uzņēmumi, kur lietussargu galīgo apdari veic ar rokām, un šie ražojumi ir visai dārgi, taču mūsdienās lietussargi galvenokārt ir samērā lēta masveida produkcija. Fabrikas ražo visdažādāko krāsu un lielumu modeļus, sākot ar lielajiem golfa lietussargiem un dārza saulessargiem un beidzot ar saliekamajiem lietussargiem, ko var salocīt 15 centimetru garā rullītī un ērti ievietot rokassomiņā.

Kaut arī lietussargu priekšteči savulaik bija izsmalcināts greznuma priekšmets un augsta sociālā stāvokļa simbols, mūsdienās tos var atļauties gandrīz vai visi un tie bieži ieņem vienu no pirmajām vietām pazaudēto mantu sarakstā. Visās pasaules malās lietussargi noder cilvēkiem par aizsegu pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem, turklāt, ņemot vērā brīdinājumus par saules starojuma kaitīgo ietekmi, daudzviet atkal nāk modē arī saulessargi. Varbūt arī jūs, šodien izejot no mājām, dzirdēsiet ierasto atgādinājumu: ”Neaizmirsti lietussargu!”

[Papildmateriāls/Attēls 20. lpp.]

Lietussarga izvēle un kopšana

Izlemiet, kas jums ir svarīgāks — ērtums vai izturība. Lētajiem saliekamajiem modeļiem, kas brīvi ietilpst lielā kabatā, droši vien ir mazāk ribu un stiprā vējā tie mēdz būt diezgan neizturīgi. Tradicionālie lietussargi, iespējams, maksā dārgāk, bet tie tik ātri nelūst, tāpēc tiem parasti ir garāks mūžs. Labu lietussargu var lietot gadiem ilgi. Lai kādu modeli jūs izvēlētos, sargājiet to no pelējuma un rūsas plankumiem — ja lietussargs ir mitrs, noteikti atstājiet to atvērtu, līdz tas pilnīgi izžūst. Lai lietussargs nenoputētu un nenotraipītos, glabājiet to pārvalkā.

[Attēli 19. lpp.]

Kalpotājs aizsedz no saules Asīrijas valdnieku

Senās Grieķijas sieviete ar saulessargu

[Norāde par autortiesībām]

Zīmējumi: The Complete Encyclopedia of Illustration/J. G. Heck

[Attēls 20. lpp.]

Sieviete ar saulessargu ap 1900. gadu

[Norāde par autortiesībām]

Culver Pictures