Pirtis senāk un tagad

JAU gadsimtiem ilgi pirtī iešana ir sagādājusi patiesu baudu dažādu zemju iedzīvotājiem. Ziemeļamerikas indiāņu inipi, krievu baņa, turku hamman, japāņu musiburo ir tikai daži no mūsdienās pazīstamajiem pirts veidiem.

Arī senajā Romā bija pirtis, kurās bija ierīkota gan karstā pirts (kaldārijs), gan sviedrētava (lakoniks). Vienas no grandiozākajām un krāšņākajām romiešu pirtīm, ko ir atklājuši arheologi, ir Karakallas termas. Tās aizņēma 11 hektāru platību, un tur vienlaikus varēja atrasties vairāk nekā pusotrs tūkstotis cilvēku.

Šajā rakstā mēs gribētu jums pastāstīt par diviem joprojām populāriem pirts veidiem: meksikāņu pirti jeb temazcal un somu pirti jeb saunu, un kas zina, vai pēc šī raksta izlasīšanas arī jums neradīsies vēlēšanās kārtīgi izsviedrēties.

Meksikāņu pirts

Pirmskolumba ērā acteki, sapoteki, mišteki un maiji gāja pirtī kā ārstnieciskos, tā reliģiskos nolūkos — pirtī viņi veica attīrīšanās rituālus pēc pilngadības sasniegšanas, bērna piedzimšanas, tuvinieka bērēm un citos gadījumos. Nosaukums temazcal ir cēlies no vārda temazcalli, kas indiāņu valodā nauatlā nozīmē ’pirts’. Tā bija no nededzinātiem ķieģeļiem celta četrstūraina vai apaļa ēka ar velvētu jumtu. Garu uzmeta, uzlejot uz sakarsētajiem vulkāniskas izcelsmes akmeņiem dažādu zāļu, piemēram, rozmarīna vai eikalipta, uzlējumus. Ceremonijas laikā cilvēku maigi nopēra ar augiem, ko izmantoja rituālos vai ārstnieciskos nolūkos, un beigās apšļakstīja ar aukstu ūdeni.

 Spāņu valdīšanas laikā pret šo seno paražu aktīvi vērsās spāņu mūki, jo viņiem šķita nepieņemami, ka vīrieši un sievietes pirtī mazgājas kopā. Tiesa, šī cīņa nebija sekmīga. Indiāņu temazcal tradīcijas izdzīvoja, un šī pirts joprojām ir populāra dažos Meksikas novados, kur cilvēki to izmanto, lai mazgātos, ārstētos vai arī lai atgūtu spēkus pēc dzemdībām. Taču pēdējā laikā ir sarosījušies arī tie, kas vēlas atdzīvināt ar senajām pirtīm saistītās reliģiskās tradīcijas, kuras uzskata par daļu no valsts kultūras mantojuma.

Somu sauna

Somu pirts, ko somu valodā sauc par saunu, iespējams, ir pasaulē vislabāk pazīstamā pirts, kuras aizsākumi meklējami divus gadu tūkstošus tālā senatnē. Sākotnēji tā bija liela, pārsegta bedre, kuras vidū vai stūrī izveidotā padziļinājumā iekūra uguni. Sauna, kas tika ierīkota speciāli šim nolūkam celtā ēkā, parādījās ap 12. gadsimta sākumu.

Mūsdienās Somijā teju katrā mājā ir ierīkota sauna, kurai sienas ir apšūtas ar koku un kuru kurina ar malkas vai elektrisko krāsni. Lauku apvidos joprojām ir ļoti populāras ar malku kurināmas pirtis. Uz krāsns, vienalga, vai tā ir elektriskā vai malkas, tiek sakrauta akmeņu kaudze. Tvaiku iegūst, ar kausiņu uzlejot ūdeni uz sakarsušajiem akmeņiem. Somu pirts no romiešu vai turku pirtīm atšķiras pirmām kārtām ar to, ka to sienu apšuvumam un lāvām ir izmantots koks. Koks slikti vada siltumu, līdz ar to saunā ir iespējams uzturēt augstu temperatūru, neriskējot apdedzināties pie lāvām, margām vai sienām.

Sauna ir kļuvusi par tik neatņemamu somu dzīves sastāvdaļu, ka valstī ir viena pirts uz katriem trim iedzīvotājiem. Lielākā daļa somu saunā iet reizi nedēļā, bet vasaras atvaļinājumu laikā, ko daudzi pavada pie ezeriem, gandrīz katru dienu. Karsēšanās pirtī parasti mijas ar peldēm vēsā ezera ūdenī. Tie, kam patīk baudīt krasos temperatūras kontrastus visu cauru gadu, ziemā var doties uz kādu no daudzajām saunām, kas ir uzceltas upju un ezeru krastos, un pēc sildīšanās pirtī mesties āliņģa ledus aukstajā ūdenī.

Pirts ietekme uz veselību

Jau izsenis somi ir popularizējuši saunu, apgalvodami, ka tā labvēlīgi ietekmē cilvēka veselību. Kādā somu sakāmvārdā ir teikts: ”Sauna ir nabadzīgu ļaužu aptieka.” Līdz pat 19. gadsimtam pirtis bija tā vieta, kur cilvēki ne vien mazgājās, bet arī ārstējās un pieņēma dzemdības.

Parasti viena karsēšanās reize ilgst 10 līdz 15 minūtes, kad temperatūra pirtī ir no 80 līdz 100 grādiem pēc Celsija. Vairumam ļaužu patīk sildīties vairākkārt, starplaikos mazgājoties dušā un atpūšoties. Karstuma ietekmē paātrinās asinsrite, atveras ādas poras un organisms attīrās no tādām kaitīgām vielām kā pienskābe. Cilvēki bieži iet saunā, lai mazinātu muskuļu sāpes pēc fiziskām nodarbībām, atvieglotu alerģijas un saaukstēšanās simptomus un mazinātu artrīta izraisītas sāpes. Lai gan pastāv dažādi viedokļi par to, kā pirts ietekmē cilvēka veselību, daudzi cilvēki, kas ir iecienījuši saunu, uzskata, ka pirts uzlabo garastāvokli un rada patīkamu viegluma un tīrības sajūtu. Dažiem sauna palīdz nomierināties un atbrīvoties no stresa, tāpēc viņi labprāt iet pirtī dienas beigās. Citi apgalvo, ka krasie temperatūras kontrasti palīdz atgūt mundrumu, un tāpēc mīļuprāt iet saunā dienas laikā. *

Mūsdienās somu pirtis kļūst arvien populārākas, bez tām nav iedomājamas daudzas viesnīcas un sporta zāles. Tomēr ir jābūt uzmanīgiem: diemžēl dažās valstīs aiz nosaukuma ”pirts” var slēpties prostitūcijas perēklis. Pirms dodaties uz pirti, kur agrāk neesat bijis, pārliecinieties, vai tā netiek izmantota nepiedienīgiem nolūkiem.

Dažviet saunas nav pareizi ierīkotas. Piemēram, ja uz krāsns nav sakrauts pietiekami daudz akmeņu, uzlejot ūdeni uz sakarsētas krāsns, tas strauji pārvēršas dedzinošos tvaika mutuļos un rada nepatīkamas sajūtas. Turklāt ūdens var nokļūt ugunī vai nonākt saskarsmē ar sildelementiem un sabojāt krāsni. Vienmēr pārliecinieties, vai tiek ievēroti visi ražotāja norādījumi un vai sauna tiek rūpīgi tīrīta un labi vēdināta. Un, ja jūsu apkaimē ir kāda somu pirts, kas atbilst šiem nosacījumiem, varbūt arī jums radīsies vēlme pasildīties šajā senajā, tomēr joprojām populārajā pirtī.

[Zemsvītras piezīme]

 [Papildmateriāls/Attēli 23. lpp.]

Padomi saunas apmeklētājiem

● Pirms saunas atturieties no alkohola un sātīgām maltītēm.

● Pirms došanās pirtī noskalojieties dušā.

● Sēdiet uz dvieļa.

● Atcerieties — jo zemāk uz lāvas, jo zemāka temperatūra.

● Regulējiet gaisa mitrumu, uzlejot uz akmeņiem nedaudz ūdens.

● Neiesaistieties sacensībās ar citiem pirts apmeklētājiem, piemēram, par to, kurš izturēs lielāku karstumu vai ilgāk nosēdēs saunā.

● Pēc pirts nomazgājieties aukstā dušā.

[Attēls 21. lpp.]

Karakallas termas Romā

[Norāde par autortiesībām]

Publicēts ar Džeimsa Grouta (Soprintendenza Archeologica di Roma) laipnu atļauju

[Attēls 21. lpp.]

Meksikāņu pirts