Kas notiek ar klimatu?

”Katastrofāli plūdi un spēcīgas vētras būs arvien biežāk.” (TOMASS LOSTERS, DABAS STIHIJU RISKU NOVĒRTĒŠANAS SPECIĀLISTS.)

VAI ar klimatu tiešām kaut kas nav kārtībā? Daudzi baidās, ka tā ir. Meteorologs Dr. Pīters Verners no Potsdamas Klimata izpētes institūta atzīmēja: ”Novērojot globālo klimatu (nokrišņus, plūdus, sausumu, vētras) un tā attīstību, ir pamats apgalvot, ka dažādas klimata galējības pēdējo 50 gadu laikā ir vērojamas četrreiz biežāk nekā iepriekš.”

Populārs ir viedoklis, ka netipiski klimatiskie apstākļi ir izskaidrojami ar globālo sasilšanu, ko izraisa tā dēvētais siltumnīcas efekts. Kā paskaidro ASV Vides aizsardzības aģentūra, ”ūdens tvaiki un gāzes, kas ietilpst gaisa sastāvā (piemēram, ogļskābā gāze, slāpekļa oksīds un metāns), neļauj Saules siltumam pēc Zemes virsmas sasniegšanas atstaroties atpakaļ kosmiskajā telpā, tādā veidā palielinot gaisa temperatūru atmosfērā. To sauc par siltumnīcas efektu. Ja šīs gāzes siltumu neabsorbētu, Zemes vidējā temperatūra būtu par apmēram 33 grādiem zemāka.”

Daudzi apgalvo, ka cilvēks neviļus ir iejaucies šajā dabiskajā procesā. Saskaņā ar ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes elektroniskajā izdevumā Earth Observatory minēto informāciju, ”rūpnīcu un automašīnu ekspluatācijas rezultātā vairāku gadu desmitu laikā atmosfērā ir nonākušas miljardiem tonnu siltumnīcas efekta gāzu. [..] Zinātnieki ir norūpējušies, ka, palielinoties siltumnīcas efekta gāzu koncentrācijai, atmosfēra saista vairāk Zemes virsmas atstarotā siltuma, nekā tas būtu normāli. Šīs gāzes aiztur siltumu Zemes atmosfērā, līdzīgi kā automašīnas logi aiztur siltumu, kas ir ieplūdis automašīnas salonā.”

Daži gan norāda, ka cilvēks pavisam nelielā mērā ir veicinājis siltumnīcas efekta gāzu emisijas pieaugumu. Taču, kā ziņo Starpvaldību klimata maiņas komisija (Intergovernmental Panel on Climate Change, IPCC), ko finansē Pasaules meteoroloģiskā organizācija un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides aizsardzības programma, ”ir arvien vairāk pārliecinošu pierādījumu, ka pēdējos 50 gados novērotās sasilšanas galvenais iemesls ir cilvēku darbība”.

Klimatologs Pīters Tens no ASV Nacionālās Okeanogrāfijas un atmosfēras pārvaldes rezumēja: ”Ja man būtu jāmin skaitļi, es teiktu, ka  par 60 procentiem notikušo izmaiņu atbildīgi ir cilvēki.. Atlikušie 40 procenti varētu būt izskaidrojami ar dabiskiem procesiem.”

Globālās sasilšanas iespējamās sekas

Ko ir izraisījusi cilvēka darbības rezultātā radušos gāzu uzkrāšanās Zemes atmosfērā? Lielākā daļa zinātnieku ir vienisprātis, ka pasaule sasilst. Par to, cik liela ir šī temperatūras paaugstināšanās, IPCC 2001. gadā izplatītajā ziņojumā bija teikts: ”Kopš 19. gadsimta beigām Zemes virsmas temperatūra ir cēlusies par 0,4 līdz 0,8 grādiem pēc Celsija.” Pēc daudzu zinātnieku domām, šī niecīgā temperatūras paaugstināšanās varētu būt par iemeslu tam, ka pasaules klimats tik ļoti mainās.

Tā kā Zemes klimata sistēma ir ārkārtīgi sarežģīta, zinātnieki nevar droši pateikt, ka tās vai citas izmaiņas ir izraisījusi tieši globālā sasilšana. Taču daudzi domā, ka globālās temperatūras paaugstināšanās dēļ ziemeļu puslodē ir palielinājies nokrišņu daudzums, Āziju un Āfriku piemeklē arvien smagāki sausuma periodi, bet Klusajā okeānā biežāk veidojas El Ninjo.

Nepieciešams globāls risinājums

Ja reiz daudzi uzskata, ka šo problēmu ir izraisījuši cilvēki, vai cilvēku rokās nav arī šīs problēmas risinājums? Vairākas organizācijas jau ir ieviesušas likumus, kas paredz ierobežot transporta un rūpniecības radīto piesārņojumu. Taču, lai cik slavējami būtu šie centieni, labākajā gadījumā ir gūti pavisam nelieli panākumi. Vides piesārņojums ir globāla problēma, tāpēc risinājumam ir jābūt globālam. 1992. gadā Riodežaneiro tika organizēta konference par vides un attīstības jautājumiem. Desmit gadus vēlāk — 2002. gadā — Johannesburgā (Dienvidāfrikas Republika) notika Pasaules ilgtspējīgas attīstības kongress, uz kuru ieradās apmēram 40 tūkstoši delegātu, to vidū arī 100 valstu līderi.

Šīs un līdzīgas konferences lielā mērā ir veicinājušas vienprātību zinātnieku starpā. Vācijas laikrakstā Der Tagesspiegel ir paskaidrots: ”Vēl [1992. gadā] lielākā daļa zinātnieku apšaubīja siltumnīcas efekta pastiprināšanos, bet tagad šajā jautājumā vairs nav tikpat kā nekādu domstarpību.” Tomēr, kā atgādina Vācijas vides ministrs Jirgens Tritins, risinājums šai problēmai joprojām nav atrasts. ”Johannesburgas kongresam jābūt pasākumam, kas būtu iezīmīgs ne tikai ar runām, bet arī ar darbiem,” viņš uzsvēra.

Vai vides piesārņošanu ir iespējams apturēt?

Globālā sasilšana ir tikai viena no daudzajām vides problēmām, ar kurām mūsdienās saskaras cilvēce. Taču jāatzīst, ka runāt par efektīvu šo problēmu risināšanu ir daudz vieglāk nekā to īstenot dzīvē. ”Tagad, kad esam nonākuši aci pret aci ar briesmīgajiem postījumiem, ko esam nodarījuši apkārtējai videi, mēs visiem spēkiem cenšamies atrast tehnoloģiskus paņēmienus to novēršanai,” raksta britu etoloģe Džeina Gudola. ”Taču ar tehnoloģijām vien nepietiek,” viņa brīdina. ”Mums šajā procesā jāieliek arī sava sirds.”

Padomāsim vēlreiz par globālo sasilšanu. Pretpiesārņojuma tehnoloģijas maksā dārgi, un  nabadzīgās valstis tās bieži vien nevar atļauties. Tāpēc speciālisti uztraucas, ka enerģijas ierobežojumi attīstīto valstu lielos uzņēmumus pamudinās pārcelt ražošanu uz nabadzīgajām valstīm, kur būs iespējams gūt lielāku peļņu. Līdz ar to pat tie valstu vadītāji, kuriem ir vislabākie motīvi, nonāks dilemmas priekšā. Ja viņi rūpēsies par savas tautas ekonomiskajām interesēm, cietīs vide. Ja viņi iestāsies par vides aizsardzību, apdraudēta būs valsts ekonomika.

Tāpēc Severna Kaliss Suzuki no Pasaules ilgtspējīgas attīstības kongresa konsultatīvās komisijas uzsver, ka izmaiņas ir atkarīgas no katra cilvēka individuāli. ”Apkārtējās vides stāvokļa uzlabošana ir mūsu rokās. Mēs nevaram gaidīt uz mūsu valdībām. Mums ir jākoncentrējas uz to, kāda ir mūsu atbildība un ko mēs varam darīt lietas labā.”

Ir tikai saprātīgi gaidīt, ka cilvēki pret apkārtējo vidi izturētos ar cieņu. Taču panākt, lai cilvēki veiktu nepieciešamās izmaiņas savā dzīvesveidā, nav viegli. Piemēram, daudzi piekrīt, ka automašīnu lietošana veicina globālo sasilšanu. Tāpēc kāds varbūt vēlas braukt ar automašīnu pēc iespējas mazāk vai pilnībā atteikties no tās, bet tas nav tik vienkārši izdarāms. Volfgangs Zakss no Vupertāles Klimata, vides un enerģijas institūta nesen atzīmēja: ”Mums ik dienas ir jāapmeklē dažādas vietas (darba vieta, bērnudārzs, skola vai tirdzniecības centrs), kas atrodas tik tālu, ka bez automašīnas nevar iztikt.. Tāpēc runa nav par to, vai cilvēks vēlas lietot automašīnu vai ne. Lielākajai daļai vienkārši nav izvēles.”

Daži zinātnieki, piemēram, profesors Roberts Dikinsons no Džordžijas Tehnoloģijas institūta Zemes un atmosfēras zinātņu fakultātes baidās, ka novērst globālās sasilšanas sekas vairs nav iespējams. Kā uzskata R. Dikinsons, pat ja šodien tiktu likvidēts jebkāds piesārņojums, iepriekšējo gadu nepareizās saimniekošanas sekas atmosfēru ietekmētu vēl vismaz 100 gadus.

Ja vides problēmas nevar atrisināt ne valdības, ne arī atsevišķi cilvēki, kas tad to var izdarīt? Nespēdami paši kontrolēt dabas spēkus, cilvēki jau izsenis ir gaidījuši palīdzību no debesīm. Lai cik naiva šāda pieeja liktos mūsdienu cilvēkam, tajā ir daļa patiesības, jo cilvēce nespēj atrisināt ar vidi saistītās problēmas bez Dieva palīdzības.

[Izceltais teksts 7. lpp.]

”Ir arvien vairāk pārliecinošu pierādījumu, ka pēdējos 50 gados novērotās sasilšanas galvenais iemesls ir cilvēku darbība.”

[Papildmateriāls 6. lpp.]

”Vai globālā sasilšana apdraud cilvēku veselību?”

Šāds interesants jautājums bija apspriests žurnālā Scientific American. Tajā tika izteiktas prognozes, ka globālās sasilšanas ietekmē ”pieaugs nopietnu veselības traucējumu skaits un izplatība”. Piemēram, aprēķini liecina, ka dažviet ”ar karstuma viļņiem saistīto nāves gadījumu skaits līdz 2020. gadam varētu divkāršoties”.

Slēptāka ietekme globālajai sasilšanai varētu būt uz infekcijas slimību izplatību. ”Ir paredzams, ka strauji palielināsies saslimstība ar odu pārnēsātām slimībām”, jo ”siltākā gaisā tie ātrāk vairojas un vairāk kož.. Paaugstinoties veselu reģionu temperatūrai, odi izplatīsies arī uz rajoniem, kur tie iepriekš nevarēja dzīvot, un aiznesīs slimības sev līdz.”

Turklāt gan plūdu, gan sausuma dēļ dzeramā ūdens krātuves apdraud piesārņojums. Šie fakti liecina, ka globālās sasilšanas sekas ir jautājums, kas pelna nopietnu uzmanību.

[Attēls 7. lpp.]

Siltumnīcas efekts izraisa siltuma uzkrāšanos atmosfērā, neļaujot tam aizplūst kosmiskajā telpā

[Norāde par autortiesībām]

NASA photo

[Attēli 7. lpp.]

Cilvēka darbības rezultātā atmosfērā ir nonācis miljardiem tonnu piesārņojošu vielu, izraisot globālās temperatūras paaugstināšanos